Darbinieks strādā 3 dienas nedēļā, no pirmdienas līdz trešdienai, 24 stundas nedēļā. Pilna darba laika darbiniekiem ar normālo darba laiku atvaļinājuma daļu, kas paliek pēc 2 obligāto nedēļu izņemšanas, ir iespējams izņemt pa daļām, dalot to arī pa dienām. Kā noteikt darba kārtības noteikumos vai darba līgumā atvaļinājuma piešķiršanas kārtību atlikušajām atvaļinājuma dienām nepilna darba laika darbiniekiem? Uzņēmumam neliekas, ka būtu taisnīgi arī nepilna darba laika darbiniekam ļaut atlikušo atvaļinājumu dalīt pa dienām.

Veicot inventarizāciju veikalā, tiek fiksēts preču iztrūkums. Kas atbildīgs par preču iztrūkumu – darbinieks vai darba devējs? Vai kompensāciju par preču iztrūkumu var ieturēt no darbiniekiem?

Vasara ir periods, kad skolēni un pusaudži labprāt strādā, lai gūtu pirmo darba pieredzi un nopelnītu naudu, tādā veidā iegūstot pirmo finansiālo neatkarību no vecākiem. Turklāt tajā pašā laikā vienam no vecākiem arī ir ieguvums – iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums. Tomēr rodas jautājums – vai vecāki var saņemt nodokļa atvieglojumu arī tad, ja bērns turpina strādāt pēc vasaras sezonas beigām?

Daudziem uzņēmumiem pavisam ierasta situācija – uzņēmuma vadība nākamajā dienā pēc svētkiem ļauj darbiniekiem ierasties darbā vēlāk, piemēram, 25.jūnijā visi ierodas darbā ap plkst. 12.00. Bet rodas jautājums – kā šādā situācijā uzskaitīt darbinieku darba laiku? Kā pilnu darba dienu? Vai nepieciešams noslēgt rakstisku vienošanos par šādu kārtību, vai pietiek ar mutisku vienošanos? Atbild Anda Ziemele un "Cobalt" speciālisti – Roberts Gusts un Ivo Maskalāns. Un viedokļi ir atšķirīgi.

Kā aizpildīt ienākumu gūšanas periodu paziņojumā par fiziskai personai izmaksātām summām?

Kā aprēķina slimības pabalstu, ja konkrētā persona ir gan darba ņēmējs, gan mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs?

Ministru kabineta noteikumos Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” ir noteiktas viesnīcu izdevumu normas (robeža), kuras budžeta iestādes nedrīkst pārsniegt. Vai arī komerciestādēm, pārsniedzot viesnīcas izdevumu normas, par pārsnieguma daļu jāmaksā algas nodokļi?

Neskaidrība ir par bruto darba algas aprēķinu praksē, pielietojot Darba likuma (DL) 74.panta 1.daļas 8.punkta nosacījumus. Darbiniekam noteikts normālais darba laiks – 5 darba dienas nedēļā, ar mēnešalgu 1000 eiro. 2024.gada aprīlī (22.aprīlis – 28.aprīlis) darbinieks bija ikgadējā atvaļinājumā. Kā par aprīli uzskaitīt bruto darba samaksu, kas sastāv no: darba alga par nostrādātajām dienām: 727,27 eiro (1000 / 22 x 16); atlīdzība saskaņā ar DL 74.panta 1.daļas 8.punktu: 45,45 eiro (1000 / 22 x 1); atvaļinājuma nauda par 5 darba dienām: 250 eiro? Ja atlīdzību izdala atsevišķi, tas darbiniekam nākotnē samazina dienas vidējo izpeļņu, jo šo atlīdzību neiekļauj vidējās izpeļņas aprēķinā. Savukārt, ja šis darbinieks aprīlī būtu strādājis pilnu mēnesi, tad šī atlīdzība būtu jau iekļauta bruto darba algā. Vai atlīdzība saskaņā ar DL 74.panta 1.daļas 8.punktu ir jāizdala kā atsevišķa darba algas sastāvdaļa? Vai arī gadījumos, kad darbinieks nav strādājis pilnu mēnesi, šo atlīdzību var iekļaut darba algā, neizdalot atsevišķi?

Ikvienas komercdarbības neatņemama sastāvdaļa ir dažāda veida aktīvi jeb materiālās vērtības, piemēram, iekārtas, pamatlīdzekļi, inventārs, krājumi un naudas līdzekļi. Dažkārt ikdienas darba procesā apzinātas vai neapzinātas personu rīcības dēļ materiālās vērtības tiek bojātas, salauztas vai veiktas kādas citas darbības, kas samazina to apjomu un/vai vērtību. Kurš par to atbildīgs?

Runājot par darbu, lielākoties saprotam darba tiesiskās attiecības, kas nodibinātas uz darba līguma pamata. Iedziļinoties un izpētot veicamā darba apjomu, veidu un darba apstākļus, bieži vien pastāv iespēja noslēgt citu civiltiesisku līgumu, uz kura pamata veikt samaksu par darbu.

Darbinieks strādā nepilnu darba laiku – 5 darba dienas nedēļā, 34 stundas nedēļā. Alga par pilnu darba laiku – 900 eiro. Darba devējs vēlas noteikt darbiniekam nemainīgu darba algu – 765 eiro, nostrādājot konkrētu stundu skaitu nedēļā. Vai darba devējs drīkst šādi rīkoties, ņemot vērā, ka stundu skaits mēnešos var atšķirties, piemēram, svētku dienu dēļ, un attiecīgi noteikto stundu skaitu nedēļā darbiniekam nebūtu iespējams nostrādāt? Vai tomēr darba samaksai jābūt atkarīgai no darbdienu skaita attiecīgajā mēnesī un mainīgai?

Uzņēmumiem, kuriem nepieciešams sagatavot produkciju vai izpildīt konkrētu uzdevumu noteiktā laika periodā, bieži vien nākas strādāt nepārtrauktā darba režīmā, proti, darbs jāorganizē maiņās. Kā aprēķināt darba samaksu? Vai ir jāievēro kādi nosacījumi?

Uzņēmumam, kura vienīgais darbinieks ir valdes loceklis, pieder dzīvoklis, kas tiek iznomāts. Ieņēmumi no dzīvokļa nomas nesasniedz piecas valstī noteiktās minimālās algas. Citu ieņēmumu uzņēmumam nav. Kā pieņemt darbā grāmatvedi, ja tā pakalpojumi nepieciešami vien pāris stundas mēnesī, lai iesniegtu atskaites? Vai grāmatvežiem ir noteikts darba vietu skaita ierobežojums? Kādi riski var rasties, ja grāmatvedis strādā vairākos uzņēmumos? Vai ar grāmatvedi drīkst slēgt uzņēmumu līgumu?

Darbinieks izbeidz darba attiecības kalendārā mēneša pēdējā datumā, piemēram, 2024.gada 31.janvārī. Kāds periods jāņem vērā, aprēķinot vidējo izpeļņu? Vai mainās vidējās izpeļņas aprēķins, ja darbinieks bija izņēmis neizmantotās atvaļinājuma dienas Ziemassvētku laikā?

Uzņēmumā daļai darbinieku ir noteikts summētais darba laiks, no janvāra koplīgumā paredzētais virsstundu pārskata periods ir 2 mēneši. Tas nozīmē, ka virsstundas darbiniekam tiek aprēķinātas pārskata perioda beigās – februāra beigās. Kā rīkoties gadījumā, ja darbinieks pārtrauc darba attiecības pirms pārskata perioda beigām, piemēram, 10.februārī? Vai šajā gadījumā par pārskata periodu tiek uzskatīts laika posms no 1.janvāra līdz 10.februārim? Vai pārsniegtās stundas uzskatāmas par virsstundām? Vai tomēr virsstundas netiek rēķinātas, jo nav nostrādāts pilns pārskata periods?