Līgumi | izurnali.lv

Dažādi ar darbiniekiem slēdzami līgumu paraugi, tajā skaitā darba līgums, uzņēmuma līgums, autoratlīdzības līgums u.c.

Darba līgums jauniešiem

Darba likuma 132.panta 2.daļas 2.punkts nosaka, ka bērnus, kas sasnieguši 15 gadu vecumu drīkst nodarbināt ne ilgāk par 7 stundām dienā un ne vairāk kā 35 stundām nedēļā. Savukārt bērnus, kuri sasnieguši 13 gadu vecumu nedrīkst nodarbināt ilgāk par 2 stundām dienā un vairāk par 10 stundām nedēļā, ja darbs tiek veikts mācību gada laikā, bet ja darbs tiek veikts brīvlaikā, tad ne ilgāk kā 4 stundas dienā, 20 stundām nedēļā.

Izziņa - personiskās lietas (sava īpašuma) pārdošanas apliecinājums

Izziņu iesniedz personai, kurai pārdod personisko lietu (savu īpašumu). Izziņu sagatavo atbilstoši MK noteikumiem Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" 3.pielikumam.

Darba līgums

Saskaņā ar Darba likuma 40. pantu darba līgums ir obligāti slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas. Minētais pants arī nosaka darba līguma saturu. Piemērojami arī Civillikuma 2178. un 2195. pantu noteikumi. Darba devējs ne vēlāk kā 1 dienu (ja ziņas tiek sniegtas papīra formā) vai ne vēlāk kā 1 stundu (ja ziņas tiek sniegtas elektroniski Elektroniskās deklarēšanas sistēmā), pirms persona uzsāk darbu, katru darba ņēmēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā, iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem (MK noteikumu Nr. 827; Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli 1. pielikums).

Vecāku apliecinājums

Darba likuma 37.panta 2.daļa nosaka, ka bērnus vecumā no 13 gadiem drīkst nodarbināt, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu.

Uzņēmuma līgums (par regulāra darba veikšanu)

Uzņēmuma līgums par regulāra darba veikšanu izmantojams gadījumos, kad izpildītājam uzdots izpildīt darbus, kam ir ilgstošs raksturs, piemēram, vadīt projektu. Uzņēmuma līgumu aprakstu skatīt pie Uzņēmuma līguma (par gabaldarba veikšanu).

Darba līgums ar mikrouzņēmuma darbinieku (zaudē spēku 01.01.2021.)

Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 3. pantā ir noteikts, ka mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs, slēdzot darba līgumu, pretendentu rakstveidā informē, ka darba devējs ir MUN maksātājs, mikrouzņēmuma darbinieka iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek noteiktas no mikrouzņēmuma apgrozījuma un mikrouzņēmuma darbiniekam ir tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai. Šo informāciju var ietvert darba līgumā. Mikrouzņēmuma darbiniekam darba līgumā noteiktā ir neto alga, t.i., alga. Līdz ar grozījumiem MUN likumā, kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī, nodokļi par mikrouzņēmumu darbiniekiem tiek maksāti vispārīgā kārtībā, kā arī tiek atcelts algas ierobežojums.

Vienošanās par apmācību

Ar pievienoto vienošanos atbilstoši Darba likuma (DL) 96.panta 2. līdz 9.daļai (redakcijā, kas spēkā no 01.01.2015.) darbinieks un darba devējs vienojas par darbinieka profesionālās apmācības / kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumiem un par to izdevumu segšanas kārtību. Vienošanos var slēgt tikai par tādiem pasākumiem, kas saistīti ar darbinieka veicamo darbu, taču nav ar noteicošu nozīmi nolīgtā darba izpildei. Vienošanos nevar slēgt, ja attiecīgie pasākumi ir objektīvi nepieciešami nolīgtā darba izpildei vai ja darba devējam tie ir jānodrošina atbilstoši normatīvajiem aktiem (jo šādos gadījumos visi izdevumi ir jāsedz darba devējam uz likuma pamata), kā arī pārbaudes laikā. Attiecībā uz izdevumu atlīdzināšanu no darbinieka puses jāņem vērā ierobežojošie nosacījumi, kas minēti DL 96.pantā. Ja pasākums ir darbinieka apmācība, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas (izņemot vispārējās izglītības iegūšanu un augstākās izglītības iegūšanu), vai darbinieka profesionālās sagatavotības paaugstināšana kursos un semināros, darba devēja segtie izdevumi ir atbrīvoti no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) atbilstoši MK noteikumu Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" 18. punkta 3. apakšpunktam un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) atbilstoši likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 14. panta 1. daļai. Pārējos gadījumos šādi izdevumi var tikt uzskatīti par darbinieka gūto labumu un attiecīgi aplikti ar IIN un VSAOI.

Vienošanās par virsstundu darbu

Darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu. Darba devējs un darbinieks vienojas par virsstundu darbu atbilstoši Darba likuma 68. un 136. pantam. Arī tad, kad rakstiska vienošanās nav noslēgta, uz faktiski nostrādāto virsstundu darbu attiecas tie paši noteikumi. Slēdzot vienošanos, nepieciešams ņemt vērā maksimālo pieļaujamo virsstundu darbu - vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus.

Amata apraksts

MK noteikumu Nr.1075 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs" 1.2 pielikums. Amatu apraksti ir obligāti tikai valsts un pašvaldību institūcijām, bet tiek izmantoti arī privāto tiesību jomā. Šajā veidlapā ietverts jau aizpildīta amata apraksta paraugs.

Darba līguma grozījumi

Darba likuma 97. pantā noteikts, ka darbinieks un darba devējs var grozīt darba līgumu, savstarpēji par to vienojoties rakstveidā - tad piemērojami Darba likuma 40. panta noteikumi. Vienošanās pēc abu pušu parakstīšanas kļūst par darba līguma neatņemamu daļu.

Valdes locekļa amata līgums

Ar pievienoto valdes locekļa amata līgumu sabiedrība ar ierobežotu atbildību vienojas ar valdes locekli par valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu sabiedrībā. Līgumā atrunāti valdes locekļa pienākumi, atbildība, darba un atpūtas laiks, konkurēšanas un informācijas izpaušanas ierobežojumi un citi noteikumi. Šis līguma paraugs attiecas uz privātām kapitālsabiedrībām, kurām nav piemērojams speciālais regulējums par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Ja ar valdes locekli nav noslēgts darba līgums, tad valdes loceklis neiegūst darbinieka statusu DL 3. panta izpratnē un viņam nav jāmaksā darba alga, t.sk. nav jāievēro noteikums, ka minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu (DL 61. panta 1. daļa). Tomēr valdes loceklim izmaksājamā atlīdzība jebkurā gadījumā jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) tāpat kā darba samaksa algotam darbiniekam (Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (likums par IIN) 8. panta 2. daļa un likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 14. panta 12. daļa). Likuma par IIN 8. panta 2.1prim daļa paredz gadījumus, kad ar IIN un VSAOI apliek arī valdes locekļa domājamo (faktiski negūto) ienākumu minimālās mēneša darba algas apmērā.

Darba līgums ar valdes locekli

Ar 01.01.2015. ir izslēgta Darba likuma 44. panta 3. daļa, kas paredzēja, ka ar valdes locekli slēdzams darba līgums, ja vien viņš netiek nodarbināts, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu (skat. Valdes locekļa amata līgumu). Tas neaizliedz arī šobrīd nodarbināt valdes locekli, pamatojoties uz darba līgumu, taču šādā gadījumā jāņem vērā komerctiesību speciālās normas, piemēram, darba līgums jāslēdz uz noteiktu (valdes locekļa pilnvaru) laiku. Šis līguma paraugs attiecas uz privātām kapitālsabiedrībām, kurām nav piemērojams speciālais regulējums par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām.

Uzņēmuma līgums (par gabaldarba veikšanu)

Ar pievienoto uzņēmuma līgumu viena puse (izpildītājs) uzņemas izpildīt otrai pusei (pasūtītājam) par noteiktu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai paveikt kādu pasākumu. Uzņēmuma līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2212. līdz 2229. pants. Uzņēmuma līgums par gabaldarba veikšanu izmantojams gadījumos, kad izpildītājam dots uzdevums izpildīt konkrēta apjoma darbus, piemēram, izstrādāt būvprojektu, veikt tirgus pētījumu, u.tml. Ja izpildītājs - fiziskā persona ir pašnodarbinātā persona un iesniedzis atlīdzības izmaksātājam attiecīgu reģistrācijas apliecību, tad par nodokļu nomaksu atbild pats izpildītājs. Ja izpildītājs nav reģistrējies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātājs, tad atlīdzības izmaksātājam ir pienākums ieturēt nodokļus (IIN un VSAOI) atlīdzības izmaksas vietā.

Autora līgums par pasūtītu darbu (par regulāra darba veikšanu)

Ar pievienoto autora līgumu par pasūtītu darbu viena puse (autors) par noteiktu atlīdzību apņemas radīt otrai pusei (pasūtītājam) ar autortiesībām aizsargātu darbu. Autora līguma noslēgšanu un izpildi regulē Autortiesību likuma 13. un citu pantu, kā arī Civillikuma 2212. līdz 2229. pantu (par uzņēmuma līgumu) noteikumi. Autora līgums par pasūtīta regulāra darba veikšanu izmantojams gadījumos, kad autoram uzdots radīt darbu regulāri ilgstošā laika posmā, piemēram, regulāri rakstīt rakstus laikrakstam, radīt scenāriju televīzijas seriālam, ilustrācijas periodiskam izdevumam, u.tml. Autora līgumu aprakstu skatīt augstāk pie Autora līgums par pasūtītu darbu (par gabaldarba veikšanu).

Autora līgums par pasūtītu darbu (par gabaldarba veikšanu)

Ar pievienoto autora līgumu par pasūtītu darbu viena puse (autors) par noteiktu atlīdzību apņemas radīt otrai pusei (pasūtītājam) ar autortiesībām aizsargātu darbu. Autora līguma noslēgšanu un izpildi regulē Autortiesību likuma 13. un citu pantu, kā arī Civillikuma 2212. līdz 2229. pantu (par uzņēmuma līgumu) noteikumi. Autora līgums par pasūtīta gabaldarba veikšanu izmantojams gadījumos, kad autoram dots uzdevums izstrādāt vienu konkrētu darbu, piemēram, izstrādāt dizaina projektu, radīt gleznu, u.tml.

Attālinātā darba līgums

Attālinātā darba līgums ir darba līguma paveids, kas paredzēts tiem gadījumiem, kad darbinieks savus darba pienākumus veic attālinātā veidā (ārpus darba devēja darbības vietas telpām), izmantojot darba devēja piešķirto vai savu personīgo aprīkojumu.

Vienošanās par darba tiesisko attiecību izbeigšanu

Ar pievienoto vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu darba devējs un darbinieks labprātīgi vienojas izbeigt darba tiesiskās attiecības (darba līgumu). Tai piemērojami Darba likuma 114. panta noteikumi.

Apliecinājums par diskriminējošu jautājumu neuzdošanu darba intervijā

Lai apliecinātu Darba likumā noteiktā diskriminācijas aizlieguma ievērošanu, veicot darbinieku atlasi, darba devējs pēc darba intervijas var lūgt amata kandidātu parakstīt apliecinājumu, ka intervijas laikā kandidātam netika uzdoti diskriminējoši un aizskaroši jautājumi.

Līgums par grāmatvedības apkalpošanu

Līgums par grāmatvedības apkalpošanu regulē tiesiskās attiecības starp grāmatvedi vai grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju un klientu. Būtiskākais līgumā ir definēt, kas katrā konkrētā gadījumā tiek saprasts ar grāmatvedības pakalpojumiem, lai abām pusēm būtu skaidrs pakalpojuma apmērs. Tā kā mūsdienās grāmatvedības kārtošana notiek elektroniskā formā, risks, ka pakalpojumu sniedzējs var pieļaut kļūdas, nav tik būtisks kā agrāk. Līgums satur abu pušu atbildības klauzulu. Turklāt grāmatvežiem ir ieteicama civiltiesiskā apdrošināšana. No 01.07.2017. ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem ir obligāta civiltiesiskā atbildība. Līguma noslēgšanai un izpildei piemērojami Civillikuma 2212.-2229.panta noteikumi par uzņēmuma līgumu. Līguma paraugā pieņemts, ka līgums slēgts starp 2 komercsabiedrībām, tādēļ nodokļu sekas nosakāmas saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu. Praksē ir iespējams, ka viena no pusēm ir individuālais komersants vai fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs – šādā gadījumā līgumslēdzēja rekvizīti attiecīgi jāmodificē, bet attiecībā uz nodokļu piemērošanu situācija ir analoga kā uzņēmuma līguma gadījumā.

Darba koplīgums

Darba koplīgums ir slēdzams rakstveidā starp darba devēju un darbinieku arodbiedrību vai darbinieku pilnvarotajiem pārstāvjiem. Darba koplīgumu var slēgt arī nozarē vai teritorijā. Darba koplīgumā puses vienojas par noteikumiem, kas regulē darba tiesisko attiecību saturu, īpaši darba samaksas un darba aizsardzības organizāciju, darba tiesisko attiecību nodibināšanu un izbeigšanu, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī darba kārtības, darbinieku sociālās aizsardzības un citus ar darba tiesiskajām attiecībām saistītus jautājumus, un nosaka savstarpējās tiesības un pienākumus. Darba koplīgums regulēts Darba likuma B daļā "Darba koplīgums" (17.-27.pants).

Aizdevuma līgums

Ar pievienoto aizdevuma līgumu aizdevējs nodod īpašumā aizņēmējam noteiktu naudas summu, bet aizņēmējam rodas pienākums atdot saņemto naudas summu līgumā noteiktajā termiņā. Aizdevuma līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 1934. līdz 1946. pants. Par aizdevumu parasti maksā procentus. Likums „Par nodokļiem un nodevām” paredz, ka par aizdevumu ir jāmaksā procenti pēc tirgus likmes, ja aizņēmējs un aizdevējs ir saistītas personas minētā likuma izpratnē.

Materiālās atbildības līgums

Ar pievienoto materiālās atbildības līgumu darbinieks uzņemas atbildību par tā pārziņā esošajām vai nodotajām darba devēja materiālajām vērtībām, piemēram, pamatlīdzekļiem, krājumiem, naudas līdzekļiem. No materiālās atbildības līguma izrietošo darbinieka atbildības pienākumu un apmēru regulē Civillikuma 1770. līdz 1792. pants un Darba likuma 72., 79. un 80. pants.

Transportlīdzekļa nomas līgums

Ar pievienoto transportlīdzekļa nomas līgumu iznomātājs savu transportlīdzekli nodod nomas lietošanā citai personai – nomniekam. Iznomātājam nav obligāti jābūt transportlīdzekļa īpašniekam, tas var būt arī transportlīdzekļa turētājs (piemēram, nomnieks, līzinga ņēmējs), taču šādā gadījumā jāpārbauda, vai transportlīdzekļa īpašnieks atļāvis transportlīdzekli iznomāt tālāk, un vajadzības gadījumā jāsaņem īpašnieka piekrišana. Nomas līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2112.-2177. panta noteikumi.

Transportlīdzekļa patapinājuma līgums

Ar pievienoto transportlīdzekļa patapinājuma līgumu patapinātājs savu transportlīdzekli nodod bezmaksas lietošanā citai personai – patapinājuma ņēmējam. Patapinātājam nav obligāti jābūt transportlīdzekļa īpašniekam, tas var būt arī transportlīdzekļa turētājs (piemēram, nomnieks, līzinga ņēmējs), taču šādā gadījumā jāpārbauda, vai transportlīdzekļa īpašnieks atļāvis transportlīdzekli nodot tālāk, un vajadzības gadījumā jāsaņem īpašnieka piekrišana. Patapinājuma līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 1947.-1967. panta noteikumi.

Vieglā transportlīdzekļa periodiska patapinājuma līgums

Ar pievienoto vieglā transportlīdzekļa periodiska patapinājuma līgumu patapinātājs savu transportlīdzekli periodiski nodod bezmaksas lietošanā citai personai – patapinājuma ņēmējam. Ja faktiskais patapinājuma periods kalendārā mēneša laikā nepārsniedz 15 dienas (ko puses fiksē ar rakstisku aktu līdz sekojošā mēneša 15.datumam), patapinājuma ņēmējam – komersantam – nav jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis.

Mēs novērtējam Tavu privātumu