Latvijā reģistrētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls ir 2800 eiro. Sabiedrībai ir divi dibinātāji – viens, kurš ir arī valdes loceklis un kuram pieder 10% pamatkapitāla, un otrs, kuram pieder 90% pamatkapitāla. Otrajam dibinātājam pieder arī 100% no Igaunijas uzņēmuma pamatkapitāla. Latvijas un Igaunijas uzņēmumi veic savstarpējus darījumus. Latvijas uzņēmums atbilstoši noslēgtajiem līgumiem izraksta rēķinus Igaunijas uzņēmumam par pakalpojumiem, kas saistīti ar jūras kuģu apkopi. Gada laikā darījumu apjoms sasniedz aptuveni 850 tūkst. eiro. Vai minētie uzņēmumi uzskatāmi par saistītajiem uzņēmumiem? Vai Latvijas uzņēmumam ir jāsagatavo konsolidētais gada pārskats?

Nacionālās kiberdrošības likums nosaka, uz kādiem uzņēmumiem attiecas kiberdrošības prasības. Taču – vai šis regulējums attiecināms arī uz ārpakalpojuma grāmatvedi? Vai grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs var kļūt par likuma subjektu?

Kas var būt iekšējās kontroles sistēmā noteiktais atbildīgais darbinieks Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību ievērošanai?

Grāmatveža profesija ir viena no sabiedriski visatbildīgākajām un delikātākajām profesijām, kuras pamatā ir augsta precizitāte un uzticēšanās. Grāmatveži ikdienā apstrādā uzņēmumu, iestāžu un organizāciju finanšu datus, kas būtiski ietekmē lēmumu pieņemšanu, nodokļu aprēķinus, finanšu pārskatus, kā arī investoru, sadarbības partneru un valsts iestāžu attieksmi. Tā kā grāmatveža darbā kļūdām vai ļaunprātīgai rīcībai var būt nopietnas sekas, viņu profesionālā uzvedība tiek regulēta ar grāmatvežu ētikas kodeksu.

2026.gada 1.janvārī stājas spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas maina transfertcenu dokumentācijas sagatavošanas un iesniegšanas prasības. Turklāt jaunās prasības attiecas jau uz darījumiem, kas veikti 2025.gadā.

2026.gada 1.janvārī stājas spēkā direktīva 2023/2226 par administratīvu sadarbību nodokļu jomā jeb DAC8 direktīva, kas uzliek par pienākumu visiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem neatkarīgi no to lieluma un atrašanās vietas ziņot nodokļu administrācijām par klientu – Eiropas Savienības nodokļu rezidentu – veiktajiem darījumiem ar kriptoaktīviem. Ko direktīvas ieviešana nozīmē Latvijai?

Uzņēmumi bieži vien uzskata, ka transfertcenas uz tiem neattiecas, jo tās piemērojamas tikai lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem. Tomēr patiesībā transfertcenas skar krietni vairāk uzņēmumu, nekā sākotnēji varētu šķist.

Likumā “Par nodokļiem un nodevām” ir sagatavoti grozījumi, kas paredz ieviest jaunu jēdzienu – kontrolēto darījumu pārskats. Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā no 2026.gada 1.janvāra. Ņemot vērā līdzšinējo grozījumu virzības tempu un atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstu, izmaiņu pieņemšana ir ļoti ticama. Tātad – jārīkojas ātri.

Individuālais komersants sniedz grāmatvedības pakalpojumus saviem klientiem. Visi klienti ir saimnieciskās darbības veicēji, kuru grāmatvedība tiek kārtota vienkāršā ieraksta sistēmā (bez nodokļu konsultācijām). Vai šādam individuālajam komersantam ir nepieciešama ārpakalpojuma grāmatveža licence?

Darījumi starp saistītajām personām jāveic par tirgus cenām, tostarp, jānosaka tirgus cenām atbilstoša aizdevuma procentu likme savstarpējos aizdevumos. Tas var radīt izaicinājumus saistīto personu aizdevumu cenošanas principiem. Kā šodienas mainīgajos apstākļos izvērtēt, vai procenti ir atbilstoši tirgus cenai?

Vai ārpakalpojuma grāmatvedim, veicot klienta darījumu uzraudzību, ir pienākums pēc katra darījuma pārbaudīt visus klienta sadarbības partnerus sankciju sarakstos, tostarp Latvijas uzņēmumus?

Persona 1996.gadā ieguva “Turības mācību centra” (tagad – “Biznesa augstskola Turība”) grāmatveža kvalifikācijas diplomu. Šobrīd ar šo kvalifikāciju nav iespējams iegūt ārpakalpojuma grāmatveža licenci, jo iegūtā izglītība neatbilst noteiktajām prasībām. Tomēr šī kvalifikācija der, lai strādātu par grāmatvedi. “Biznesa augstskola Turība” nevar izsniegt izziņu, kas apliecinātu, ka iegūtais diploms atbilsts pirmā līmeņa profesionālajai augstākajai izglītībai. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests bez šādas izziņas nevar izvērtēt, vai iegūtā izglītība atbilst prasībām licences izsniegšanai. Kā personai rīkoties šādā situācijā?

Pieaugošas izmaksas uzņēmumiem rada nepieciešamību rūpīgāk analizēt finanšu rādītājus, meklēt iespējas resursu izmantošanas optimizācijai un balstīt stratēģiskos lēmumus datos. Šajā procesā īpaši nozīmīga ir izmaksu segmentācija, kas sniedz skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo situāciju.

Nav saprotams, uz kāda pamata juridiskai personai jāsniedz statistikas atskaites. Statistikas likuma 1.panta 6.punkts nosaka, ka respondents ir privātpersona vai valsts institūcija, kurai pieprasa datus par statistisko vienību. Tātad var secināt, ka respondentu lokā neietilpst juridiskas personas. Savukārt, likuma 31.pantā ir paredzēts sodīt “juridiskas personas”. Ja šajā likumā respondenti nav juridiskas personas, tad nav nekādu tiesību juridiskajām personām pieprasīt iesniegt atskaites un uzlikt sodu!

Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā un Krimināllikumā 2025.gada 10.jūnijā spēkā stājušies grozījumi, kas paredz gan stingrākus kriminālsodus, gan jaunu administratīvās atbildības mehānismu, gan arī vienkāršotu ziņošanu par sankciju pārkāpumiem.