2026.gada 1.janvārī noslēdzās regulas 2023/956, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, pārejas periods, kura laikā uzņēmumiem bija noteikts tikai ziņošanas pienākums. Sākas jauna realitāte – oglekļa ievedkorekcijas mehānisms kļūst par praktiski piemērojamu muitas, finanšu un juridiskās atbilstības instrumentu. Lai gan oglekļa ievedkorekcijas mehānisms bieži tiek uztverts kā vides politikas pasākums, praksē tas būtiski ietekmē importa izmaksas, līgumiskās attiecības un uzņēmumu atbildību. Šīs izmaiņas skar ne tikai importētājus, bet arī netiešos muitas pārstāvjus, kuri piedalās preču laišanā brīvā apgrozībā.

Regulas daļējas piemērošanas laikā tika ieviests monitoringa un ziņošanas periods, kad komersantiem bija pienākums ziņot par regulas kontrolei pakļauto preču ievešanu Eiropas Savienībā (ES), savukārt Eiropas Komisija (EK) apkopoja un analizēja datus, kā arī izstrādāja kritērijus regulas pilnīgai ieviešanai. Tā rezultātā ir izveidojusies uzņēmumu un oglekļa ievedkorekcijas mehānismam (OIM) pakļauto preču datubāze. Visa ievāktā informācija ir pamats turpmāko maksājamo summu aprēķinam un OIM pilnīgai piemērošanai. Turklāt atbildība par datu pareizību pilnā apmērā gulstas uz importētāju, arī tad, ja emisiju dati tiek saņemti no trešo valstu ražotājiem.

OIM būtība

OIM pasākumus attiecina uz šādām preču grupām: cements, elektroenerģija, mēslošanas līdzekļi, dzelzs un tērauds, alumīnijs, ūdeņradis. Precīzs preču saraksts atrodams regulas pielikumā, kur norādīti konkrēti preču kombinētās nomenklatūras kodi. Izšķiroša nozīme ir nevis preces komerciālajam nosaukumam, bet gan tās objektīvajām īpašībām un klasifikācijai. Kļūdas kombinētās nomenklatūras koda noteikšanā var novest ne tikai pie nepareiza muitas maksājumu aprēķina, bet arī pie OIM pienākumu nepildīšanas, par ko ir paredzētas sankcijas.