Dzirdot vārdu savienojumu “grāmatvedības birojs”, iedomājamies uzņēmumu, kurā grāmatvežu ikdiena saistīta ar skaitļiem un dokumentiem vien. Nenoliedzami, vēl pavisam nesen grāmatveži gāja cauri papīru kalniem, salīdzināja katru ciparu un rūpējās par finanšu plūsmas pārskatāmību uzņēmumā. Tomēr mūsdienās grāmatvedības joma mainās un piedāvā jaunas iespējas un, protams, arī izaicinājumus. Kādi tie ir?

Mākslīgais intelekts (MI) un automatizācija, klientu pieaugošās gaidas, normatīvo aktu izmaiņas, labu un pieredzējušu grāmatvežu trūkums ir tikai daļa no tā, ar ko ikdienā jāsaskaras grāmatvedības birojiem. Tas pamazām maina tradicionālo grāmatvedības vietu biznesā un liek grāmatvežiem iejusties jaunā lomā – būt netiešam biznesa partnerim, kas palīdz pieņemt gudrus lēmumus un plānot nākotni. Grāmatveži bieži pirmie ievieš jaunus risinājumus, kas palīdz uzņēmumiem attīstīties un iet līdzi laikam. Tāpēc grāmatvežiem ir ļoti svarīgi sekot līdzi tendencēm, apgūt jaunas tehnoloģijas un pielietot tās savā ikdienas darbā.

Mākslīgais intelekts – labākais draugs

MI ienākšana darba ikdienā ir būtiski mainījusi grāmatvedības pakalpojumu jomu. Starptautiskie pētījumi rāda, ka automatizācijas rīki var paveikt līdz pat 70–80% no grāmatvedības rutīnas darbiem, tostarp rēķinu ievadi un bankas transakciju apstrādi.

Tomēr tas nenozīmē, ka MI atņems darbu grāmatvedības uzņēmumiem. Tieši otrādi – tas ir atbrīvojis jaunu iespēju lauku, kur pakalpojuma pievienotā vērtība pieaug. Tā vairs nav tikai datu apstrāde, bet arī padziļināta analītika un konsultācijas, kur grāmatvedim ir iespēja vērst uzmanību uz tendencēm, riskiem un palīdzēt rast risinājumus. Informācijas tehnoloģiju risinājumu uzņēmuma “Visma” veiktajā pētījumā “Accounting Office Shapers 2025” 91,7% respondentu piekrita, ka MI sistēmas mainīs grāmatvežu pienākumus un pieprasīs attīstīt jaunu prasmju klāstu, kas sniegsies tālāk par tradicionālo profesijas lomu.

Tomēr grāmatvedības pakalpojumu biroju galvenais pārmaiņu dzinējspēks ir klienti, kuri apzinās automatizācijas iespējas. Klientu pieprasījumu pēc grāmatvedības uzņēmumu lomas maiņas apstiprina arī izdevuma “Accounting Today” veiktā aptauja – 80% grāmatvedības biroju norādīja, ka jūt klientu iesaistes un prasību pieaugumu tieši finanšu plānošanā un biznesa stratēģijas izstrādē. Tas skaidri parāda, ka vērtība vairs nav datu ievade vai atskaites, bet gan spēja šos datus interpretēt konkrētā uzņēmuma situācijā un izmantot kā pamatu pārdomātiem, uz nākotni vērstiem lēmumiem.

Stenforda Universitātes pētījumā “How AI is improving accounting efficiency” secināts, ka biroji, kas izmanto ģeneratīvo MI, spēj strādāt ar vairāk klientiem, slēgt mēnesi par aptuveni 7–8 dienām ātrāk salīdzinājumā ar tradicionālajām metodēm, samazināt laiku rutīnas procesu izpildei par aptuveni 8,5%. Un tieši grāmatvedības birojiem spēja strādāt ar vairāk klientiem ir īpaši svarīga. Sakārtoti un skaidri procesi atvieglo ikdienas darbu, samazina lieku resursu patēriņu un veido stabilu darba kultūru. Tas palīdz ne tikai strādāt efektīvāk šodien, bet arī nodrošina uzņēmuma ilgtspējīgu attīstību ilgtermiņā.

Kvalitatīva darbaspēka trūkums

Spiediens izmantot tehnoloģijas, MI un piedāvāt lielāku pievienoto vērtību aktualizē vēl vienu izaicinājumu – labu darbinieku piesaisti un noturēšanu. Labs grāmatvedis vienmēr bijusi vērtība, tomēr šobrīd darbiniekam jāspēj izmantot jaunākās tehnoloģijas, analizēt datus un arī sniegt finanšu padomus. Spēja domāt komerciāli kļuvusi par ļoti pieprasītu grāmatveža īpašību.

Problēma atrast labus grāmatvežus ir globāla – “Caseware International” pētījums atklāj, ka vairāk nekā 90% grāmatvežu un 95% auditoru atzīst, ka atrast un noturēt kvalificētus speciālistus ir “sarežģīti vai ļoti sarežģīti”. Grāmatvežu attieksme pret ilgstošu strādāšanu vienā uzņēmumā arī ir mainījusies. “Global Talent Trends” 2025.gada pētījumā 60% respondentu atbildēja, ka neredz savu nākamo karjeras soli tā paša uzņēmuma ietvaros.

Kamēr lielākā daļa pārmaiņu un izaicinājumu skar grāmatvežus kopumā, ir viens izteikts izaicinājums tieši grāmatvedības birojiem. Tā ir nepieciešamība pārzināt likumus un prasības ļoti plašā spektrā, jo biroju klienti strādā dažādās jomās, to struktūra un darbības apjomi atšķiras. Tas bieži vien saistīts arī ar ļoti lielu administratīvo slogu, īpaši, ja tā ir kāda no regulētajām nozarēm, piemēram, finanšu sektoru, enerģētiku. Tam piekrīt arī “Jumis Pro” Latvijā veiktā pētījuma respondenti – gandrīz 48% grāmatvedības uzņēmumu darbinieku no valdības sagaida administratīvā sloga samazināšanu. 70% pētījuma dalībnieku pēdējos trīs gados nav izjutuši administratīvā sloga samazināšanos.

Lietojumā balstīts

Nepieciešamība pielāgoties klientu vajadzībām maina grāmatvedības biroju pakalpojumu piedāvājumu. Arī Latvijā ienāk jauni cenu modeļi un sadarbības veidi.

Grāmatvedības uzņēmumiem ir dažādi klienti: mazi, lieli un no dažādām nozarēm. Līdz šim bieži tika piemērots viens fiksēts maksājums neatkarīgi no darba apjoma, vai tas būtu viens rēķins vai tūkstotis – cena palika nemainīga.

Taču, attīstoties tehnoloģijām, kļūst iespējams precīzi uzskaitīt un izsekot veiktās darbības. Tas ļauj pielāgot cenu atbilstoši faktiskajam pakalpojuma lietojumam. Šādu pieeju sauc par transakciju cenu modeli. Tas tiek plaši izmantots daudzos software as a service (programmatūra kā pakalpojums) jomas uzņēmumos pasaulē. Modelis paredz, ka klients maksā atbilstoši izmantoto darbību apjomam.

Šāda pieeja grāmatvedības uzņēmumiem paver iespēju piesaistīt plašāku klientu loku. Lietojumā balstīta cena ir īpaši piemērota mazajiem un jaunajiem uzņēmumiem, jo sākotnējās izmaksas ir zemākas un samaksa ir elastīgāka. Protams, šim modelim ir izaicinājumi. Ir svarīgi skaidri definēt transakciju veidus, optimizēt iekšējos procesus un pārliecināties, ka klients patiešām gūst ieguvumu no šādas sadarbības formas.

Vienlaikus šī pieeja paver arī jaunas iespējas. Tā ļauj veidot abpusēji izdevīgu sadarbību ar dažādu grāmatvedības programmu un uzņēmumu vadības sistēmu izstrādātājiem, kā arī citiem partneriem. Piedāvājot plašāku risinājumu kopumu, kas aptver grāmatvedību, personālpārvaldību un darbinieku labbūtību, grāmatvedības birojs var stiprināt savas pozīcijas piesātinātajā tirgū.

Pastāvēs, kas mainīsies

Grāmatvedība nav nozare, kurā var brīvi eksperimentēt vai atkāpties no normatīvajiem aktiem. Tā darbojas stingrā regulējumā, kur precizitāte un atbilstība likumiem ir pamatprasība. Tomēr arī šīs nozares profesionāļiem ir jāspēj sekot līdzi laikam, saskatīt jaunas iespējas un meklēt veidus, kā strādāt efektīvāk un piedāvāt klientiem lielāku pievienoto vērtību.

Izaicinājumu netrūkst – būtiska loma ir valsts regulējumam un likumdošanai. Taču līdzās tam ir arī plašas attīstības iespējas. Arvien vairāk grāmatvedības programmu piedāvā automatizācijas risinājumus, integrē mākslīgo intelektu un ļauj darbu paveikt ātrāk, precīzāk un ar mazāku manuālo iesaisti. Pieaug arī darbinieku pašapkalpošanās portālu popularitāte – tie ļauj darbiniekiem ērti iesniegt dokumentus, sekot līdzi informācijai un saņemt apstiprinājumus no vadības. Šādus risinājumus Latvijā piedāvā, piemēram, “Jumis Pro”, “Visma”, “Moneo” un “Excellent”.

Kā jebkurā nozarē, arī grāmatvedībā izaicinājumu netrūkst. Šobrīd nozari sasniedz tendences, kas maina ikdienas darbu. Tā nav strauja revolūcija, bet gan skaidrs signāls – ir jāstrādā efektīvāk, jāspēj izdarīt vairāk un jāizmanto mūsdienīgāki risinājumi. Grāmatvedības birojiem šis ir izšķirošs brīdis, kad jāizlemj par tālāko attīstību – jāielec vilciena pēdējā vagonā, ja ir vēlme stiprināt savas pozīcijas. Vienmēr būs uzņēmumi, kas priekšroku dos tradicionālai pieejai, bet arī tas ir tikai laika jautājums. Normatīvie akti un tirgus prasības pakāpeniski veicina digitalizāciju un automatizāciju. Pieejamas plašas tehnoloģiju ieviešanas iespējas, kā arī iespēja mācīties no citu līdzīgu uzņēmumu pieredzes. Tāpēc jautājums vairs nav “vai”, bet gan “kad”. Un biznesā pārāk vēls “kad” var maksāt ļoti dārgi.