Vai uzņēmums drīkst kompensēt darbinieka pārcelšanās izdevumus, kas radušies darba devēja interesēs, darbiniekam pārceļoties no pilsētas uz reģionu? Vai izdevumi ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli?

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) 8.panta 5.daļa no 2024.gada 1.janvāra paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikti apdrošināšanas prēmiju maksājumi, ja tie nepārsniedz 10% no darbinieka gada algas, bet ne vairāk par 750 eiro. Savukārt Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 28. un 29.punktā joprojām ir norādīts iepriekš spēkā esošais slieksnis – 426,86 eiro.

Šobrīd ir liela cerība, ka 7 gadu cikls ar sarežģītu algu aprēķinu algoritmu beigsies, pieņemot izstrādātos grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Grozījumu mērķis ir vienkāršot iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu, mazināt darbaspēka nodokļu slogu darba ņēmējiem ar zemu un vidēju atalgojumu, kā arī uzlabot darbaspēka konkurētspēju Baltijas reģionā. Vai algas aprēķins pēc jaunā algoritma sniegs finansiālu ieguvumu?

Latvijā reģistrēts uzņēmums pērk preces no Igaunijas uzņēmuma; nopirktās preces tiek izmantotas saimnieciskajā darbībā. Neviens no uzņēmumiem nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs. Vai šādā gadījumā Igaunijas uzņēmumam ir jāreģistrējas kā PVN maksātājam un jāizraksta rēķins ar PVN? Vai arī šāds pienākums ir Latvijas uzņēmumam? Kādas sekas var rasties Latvijas uzņēmumam, ja PVN nav piemērots?

Kā zināms, daļai no uzņēmumiem ilgtspējas ziņojums kā vadības ziņojuma sastāvdaļa būs obligāts jau 2025.gadā. Tāpēc rodas jautājums – vai uzņēmumiem ilgtspējas ziņojumos jāsniedz informācija arī par nodokļiem?

Latvijas nodokļu sistēmā paredzēta līdzīga pieeja iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanai Latvijas rezidentu un nerezidentu ienākumiem no kapitāla pieauguma, taču nerezidentiem ir atšķirīga ar nodokli apliekamā bāze, deklarēšanas kārtība un vēl citas nianses. Šajā rakstā apskatītas galvenās līdzības un atšķirības starp šīm divām nodokļu maksātāju kategorijām.

Uzņēmuma mājas lapu izstrādā Igaunijā reģistrēts uzņēmums. Par pakalpojumu tika izrakstīti divi avansa rēķini, kas tika samaksāti aprīlī un jūnijā. Pēdējais rēķins par atlikušo summu tika atsūtīts, kad mājaslapa tika izstrādāta. Kad šis pakalpojums jāuzrāda pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā? Vai ir jāsaņem gala rēķins, kad pakalpojums tiek izpildīts?

Uzņēmums, kas ir Latvijā reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, vēlas tirgot preces internetā fiziskām personām, kas nav nodokļa maksātāji. Kāda PVN likme jāpiemēro, ja pircējs atrodas ārpus Eiropas Savienības (ES) un prece tiks izsūtīta ārpus ES robežām? Kāda atsauce jānorāda PVN rēķinā? Kā šis darījums jānorāda PVN deklarācijā?

Lauksaimniecības uzņēmumam 2024.gada jūlijā ir radušies ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi. Uzņēmums 2024.gada 20.maijā ir saņēmis lēmumu par lauksaimniecības atbalsta maksājumiem – subsīdijām. Vai uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) bāzi var samazināt par 50% no subsīdiju summas, iesniedzot UIN deklarāciju par jūliju? Papildus uzņēmumam ir neizmantotā peļņa uz 2017.gadu. Vai var izmantot atlaidi par subsīdijām 2024.gada jūlija UIN deklarācijā nesaimnieciskiem izdevumiem, ja ir neizmantota nesadalītā peļņa uz 2017.gada beigām?

Ieviešot jaunu nodokļu pārbaudes veidu – nodokļu kontroli, tika apvienoti vairāki pārbaudes veidi, izņemot auditu, kas joprojām darbojas līdztekus nodokļu kontrolei. Kādas izmaiņas gada laikā, kopš regulējums stājies spēkā, ir novērojamas praksē?

Saistībā ar jaunizveidotās nodokļu maksātāju reitinga sistēmas ieviešanu 2024.gada 8.maijā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.72 “Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem”. Apskatām, kādas izmaiņas ir veiktas noteikumos.

2025.gadā plānots atteikties no diferencētā un ieviest fiksēto neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes. To paredz šī gada 19.septembrī valdības atbalstītais informatīvais ziņojums par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.–2027.gadā. Kādas izmaiņas ir plānotas?

2024.gada 14.maijā Eiropas Komisija pieņēma direktīvu par ātrāku un drošāku atvieglojumu piemērošanu pārmērīgiem ieturējuma nodokļiem jeb Faster direktīvu, kuras mērķis ir padarīt ieturējuma nodokļa procedūras Eiropas Savienībā (ES) drošākas un efektīvākas pārrobežu ieguldītājiem, valstu nodokļu iestādēm un finanšu starpniekiem, piemēram, bankām vai investīciju platformām. Ko direktīvas pieņemšana nozīmē Latvijai?

Debitors, reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, 2018.gada jūnijā pasludināja maksātnespēju, kas reģistrēta saskaņā ar Maksātnespējas likumu. Slēdzot 2018.gadu, tika izveidots uzkrājums šaubīgiem debitoriem, kas iekļauts peļņas un zaudējuma aprēķinā kā izmaksas. Visas darbības, lai atgūtu parādu, tika veiktas. Prasība pieteikta kreditoru prasījumu reģistrā. Pagājuši 60 mēneši, un parāds no debitora, kam maksātnespējas process vēl nav noslēgts, nav atgūts. Vai parāds jāiekļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā un jānomaksā nodoklis? Vai iespējams atgūt samaksāto PVN?

Uzņēmums izmanto grupas kontu jeb cashpool, kas nodrošina naudas līdzekļu konsolidēšanu grupas mātes uzņēmuma kontā ārzemju bankā. Konta īpašnieks – grupas mātes uzņēmums. Naudas līdzekļi, kuri pārsniedz noteikto konta limitu, tiek pārskaitīti grupas kontā vai otrādi, atgriezti vai maksāti avansā, ja konta atlikums nesasniedz limitu. Lai paātrinātu norēķinus grupas ietvaros un minimizētu bankas komisiju izdevumus, korporācijas finanšu vadība plāno ievest netting procesu, kas nozīmē, ka nauda no grupas debitoriem netiks ieskaitīta kontā, bet reizi mēnesī veikti attiecīgi grāmatojumi iesaistīto uzņēmumu grāmatvedības uzskaitē, pamatojoties uz apmaksājamo rēķinu sarakstiem. Debitoru parādi tiek pārgrāmatoti cashpool kontā. Kādi nodokļu riski var iestāties?