Darba devējs saviem darbiniekiem nodrošina veselības apdrošināšanu, kā arī dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu. Viens no darbiniekiem tiek atbrīvots no darba 2025.gada 10.februārī. Dzīvības apdrošināšanas polise ir jau apmaksāta 2025.gadā. Pamatojoties uz rīkojumu, darbinieks ar 1.februāri tiek izslēgts no apdrošināto personu saraksta, un dzīvības apdrošināšanas polise ar uzkrāto summu tiek nodota darbinieka rīcībā. Kā aprēķināt abu apdrošināšanas prēmiju summas pārsniegumu, no kura ir jāmaksā algas nodokļi?

No 2025.gada 1.jūlija spēkā stājas īpašā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrēšanās kārtība, kuru var izmantot tie mazie uzņēmumi, kuri saimnieciskās darbības nodrošināšanai saņem pakalpojumus no citas valsts nodokļa maksātāja vai iegādājas preces Eiropas Savienības teritorijā. Šī kārtība attiecas arī mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem. Kā izvēlētā PVN reģistrācijas kārtība ietekmē MUN statusu?

Saimnieciskās darbības veicējs, kas ir reģistrējies kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, 2022.gadā izrakstīja rēķinu juridiskai personai par zemes nomu 50 000 eiro apmērā, piemērojot PVN 10 500 eiro. Līdz 2024.gadam šis rēķins netika apmaksāts. 2024.gada sākumā saimnieciskās darbības veicējs šo parādu cedēja nesaistītai juridiskai personai par 1 eiro. Rezultātā saimnieciskās darbības veicējam samazinājās ienākumi, bet PVN – 10 500 eiro apmērā ir iemaksāts budžetā. Vai saimnieciskās darbības veicējam ir jākoriģē PVN deklarācija par zaudētā parāda PVN summu? Kādas ir nodokļu sekas, ja parāds tiek cedēts saistītam uzņēmumam?

Uzņēmums “X” 2025.gada sākumā ir reģistrējies kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs Latvijā un Vācijā. No 2024.gada jūnija “X” pārdod preces platformā Amazon.de, kas šobrīd ir uzņēmuma vienīgais pamatdarbības veids. Preces no “Amazon” noliktavas Vācijā tiek nosūtītas klientiem. Katram darījumam tiek sagatavota pavadzīme, kurā norādīta preces cena, attiecīgās valsts PVN un kopējā darījuma summa. Kam ir pienākums sniegt informāciju par uzņēmuma darījumiem OSS režīmā – “X” vai “Amazon”? Ja atbildība ir uzņēmumam “X”, kas nav reģistrējies OSS režīmā – kā jāiesniedz atskaites Valsts ieņēmumu dienestam? Kā jāveic nodokļu samaksa? Vai uzņēmuma “X” jāreģistrējas OSS režīmā, ja piegādāto preču kopsumma (ar PVN) kārtējā gadā nepārsniedz 10 000 eiro?

Ar 2025.gada martā veiktajiem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikts, ka darba devēja izdevumi par darbiniekam iegādātām zālēm smagas saslimšanas gadījumā netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tādējādi darba devējam ir iespēja brīvprātīgi sniegt atbalstu darbiniekam atveseļošanās laikā, ja nepieciešami medikamenti, kuru iegādes izdevumus valsts pilnībā vai daļēji nesedz.

Sabiedrība “L”, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja Latvijā, iegādājas kokmateriālus Latvijā no Igaunijas uzņēmuma, kurš ir reģistrēts PVN maksātājs Igaunijā. Kokmateriāli ir Latvijas izcelsmes, tie netiek transportēti no Igaunijas – darījums notiek iekšzemē. Darījuma summa nepārsniedz 50 000 eiro. Iegādātie kokmateriāli tiks izmantoti sabiedrības “L” apliekamu darījumu nodrošināšanai (pārdošanai). Kā šāds darījums jāuzrāda PVN deklarācijā? Vai šādā situācijā drīkst piemērot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 61.panta 1.daļu un 122.panta 3.daļu?

Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka darbinieku dāvanas līdz 100 eiro gadā var neaplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Vai šis IIN atbrīvojums attiecas arī uz naudā piešķirtām dāvanām?

2025.gada 1.jūlijā stājas spēkā grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas nosaka, ka turpmāk uzņēmumiem, kuri saņem pakalpojumus no citas valsts nodokļa maksātāja vai iegādājas preces Eiropas Savienības teritorijā, būs jāreģistrējas pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā īpašajā kārtībā. Ko nozīmē īpašā reģistrācijas kārtība un kā tā ietekmēs esošos uzņēmumus?

2025.gadā spēkā stājās vairākas izmaiņas dabas resursu nodokļa (DRN) piemērošanā. Lielākā daļa izmaiņu bija paredzētas jau Dabas resursu nodokļa likuma grozījumos, kas tika pieņemti 2023.gadā un paredzēja pakāpeniskas DRN likmju izmaiņas vairāku gadu garumā par atkritumu apglabāšanu, zemes dzīļu resursu ieguvi un izmantošanu.

Uzņēmums gada laikā veic dažus ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamus darījumus. Aprēķinot gada proporciju, apliekamie darījumi veido 99,88%. Ja aprēķinos tiek izmantota proporcija 99,88%, priekšnodoklis ir jākoriģē. Savukārt, noapaļojot to līdz nākamajam veselam skaitlim (100%), korekcijas nav jāveic. Kā šādā gadījumā rīkoties?

Saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) netiek apliktas darba devēja dāvanas, kuru vērtība taksācijas gada laikā nepārsniedz 100 eiro. Vai likumā noteiktais 100 eiro limits attiecināms arī uz dāvanu kartēm?

2025.gada 28.martā Valsts ieņēmumu dienests sniedza publiski pieejamu uzziņu P005-17/8.7/18011, kurā tika vaicāts, kā tiek piemēroti nodokļi, ja sabiedrības likvidācijas gadījumā atlikusī manta – tostarp nekustamais īpašums, reprezentācijas auto un naudas līdzekļi – tiek sadalīta dalībniekiem. Izskatām uzziņu!

Sākot ar 2025.gada 1.janvāri, aptieku darbībā ieviestas izmaiņas – līdztekus ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamiem darījumiem, piemēram, medikamentu un citu preču pārdošanai, aptiekas turpmāk sniedz arī ar PVN neapliekamu pakalpojumu – farmaceitisko aprūpi aptiekā. Vai par iegādātajiem medikamentiem un precēm, kas paredzēti pārdošanai, priekšnodoklis atskaitāms 100% apmērā un nav jāveic proporcijas aprēķins, ja tiek nodrošināta atsevišķa uzskaite ar PVN apliekamajiem un neapliekamajiem darījumiem?

Ja reprezentācijas priekšmets tiek pievienots dāvanai, tad saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu tas uzskatāms par reklāmas priekšmetu, un pievienotās vērtības nodokli (PVN) var atgūt pilnā apmērā. Savukārt, ja reprezentācijas priekšmets tiek pasniegts atsevišķi, piemērojams PVN atskaitīšanas ierobežojums 60/40 proporcijā. Kā reprezentācijas priekšmeta pasniegšanas veids ietekmē nodokļu piemērošanu?

No 2024.gada vairākās Eiropas Savienības valstīs stājušies spēkā jaunie globālā minimālā nodokļa noteikumi, kas paredz vismaz 15% nodokļa likmi lielajām starptautiskajām uzņēmumu grupām. Lai gan Latvija pagaidām izmanto pārejas periodu, uzņēmumiem jau tagad jāsagatavojas ziņošanas pienākumiem un jāizvērtē ietekme uz uzņēmuma finanšu procesiem.