Mākslīgais intelekts grāmatvedībā vairs nav eksperiments. Tas jau šobrīd spēj uzticami pārņemt rēķinu apstrādi, pievienotās vērtības nodokļa loģikas pārbaudi, finanšu datu analīzi, cenu kontroli, dokumentu salīdzināšanu un būtisku daļu no iekšējās kontroles funkcijām. Problēma nav tehnoloģijā. Problēma ir tajā, kā nozare organizē savu darbu, kā tiek pieņemti lēmumi un cik zems ir procesu brieduma līmenis lielākajā daļā uzņēmumu. Kādas neērtības šajā jomā valda nozarē, un kā tās pārvarēt?

Latvijas grāmatvedības vidē mākslīgā intelekta (MI) ieviešana gandrīz vienmēr sākas ar nepareizu jautājumu: “Kurš rīks ir labāks?” Pareizais jautājums ir: Vai mūsu vide vispār ir gatava MI ieviešanai?” Ja profesionālā vide nav sakārtota, MI kļūst par dekorāciju. Ja tā ir sakārtota, MI kļūst par paātrinātāju, kas ceļ kvalitāti, ātrumu un uzticamību jaunā līmenī.

Sistēmiskās neērtības

Ilūzija – manuāls darbs = kontrole

Šī ir dziļākā nozares dogma. Pieņēmums, ka manuāls darbs garantē drošību, tiek atkārtots tik bieži, ka to sāk uztvert par patiesību. Taču tieši manuālais darbs rada kļūdas, kuras MI spēj precīzi atklāt.

E-rēķinu apstrāde ir klasisks piemērs. Lielākā daļa uzņēmumu, kuri izmanto OCR rīkus teksta nolasīšanai, neizprot tā nozīmi. Rezultātā automatizācija tiek uzskatīta par nepilnīgu, un tāpēc tiek pievienota cilvēka pārbaude. Tā savukārt atkal tiek veikta apjomā, kas nav fiziski pārskatāms, un kļūdas tiek palaistas garām. Rutīna nogurdina, un nogurums rada “aklos” punktus.