Latvijas uzņēmumu dati ceļā uz Eiropu
2026-04-20
Jekaterina Novicka, SIA “Orients Audit & Finance” , partnere, digitalizācijas un iXBRL ilgtspējas ziņošanas eksperte
Šā gada februāra beigās Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Grāmatvedības likumā, kas veido tiesisko ietvaru Latvijas uzņēmumu informācijas nodošanai topošajam Eiropas vienotajam elektroniskajam piekļuves punktam. Ko tas nozīmē uzņēmumiem Latvijā?
Eiropas vienotais piekļuves punkts ir Eiropas Savienības (ES) līmeņa digitāla platforma, kas nodrošina centralizētu un publisku piekļuvi visu dalībvalstu uzņēmumu finanšu un ilgtspējas informācijai. Tā izveidota saskaņā ar regulu 2023/2859, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu. Platformas mērķis ir centralizēt informācijas pieejamību un nodrošināt datu meklēšanu pēc vienotiem kritērijiem. Plānots, ka digitālā platforma nodrošinās meklēšanas funkciju visās ES valodās, būs balstīta uz iepriekš definētu metadatu kopu, iekļaus mašīntulkošanas, kā arī lejupielādes un paziņošanas pakalpojumus. Informācija lietotājiem būs pieejama bez maksas.
Vai jauni pienākumi uzņēmumiem?
Eiropas vienotais piekļuves punkts kā platforma pati par sevi neuzliek jaunas ziņošanas prasības, bet nodrošina, ka jau likumā noteiktā informācija ES līmenī ir pieejama vienuviet. Tas datu vākšanu uzsāk jau šogad, bet publiski darbību sāks 2027.gada jūlijā. Publiskotās informācijas tvēruma paplašināšana notiks trīs posmos: 2027., 2028. un 2030.gadā.
Grozījumi Grāmatvedības likumā (GL) sākotnēji noteic, ka Eiropas vienotajā piekļuves punktā tiks nodoti gada pārskati, ko iesniedz Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjekti, kā arī publiskie dokumenti, ko iesniedz subjekti, uz kuriem attiecas likums “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm”.
Vienotas ES datu vākšanas platformas ieviešana ir sākums turpmākiem pielāgošanas mehānismiem ES digitālās ziņošanas prasībām dalībvalstīs, tostarp Latvijā.
Paredzēta divpakāpju sistēma: vispirms uzņēmumi iesniedz informāciju atbildīgajai iestādei savā valstī, piemēram, gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestam, bet pēc tam tā šo informāciju nodod ES vienotajai platformai. Lai nodrošinātu konsekventu kvalitāti, informācijas vākšanas iestādēm ir pienākums veikt automatizētas pārbaudes un noraidīt prasībām neatbilstošus pārskatus. Arī sistēmas ietvaros tiks veiktas automatizētas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka visa ES dalībvalstu informācijas vākšanas iestāžu iesniegtā informācija atbilst piemērojamām regulatīvajām tehniskajām prasībām.
Mākslīgais intelekts un tā rīki pēdējos gados kļuvuši par ikdienas neatņemamu sastāvdaļu un sabiedroto daudzās nozarēs. Tas vairs nav tikai tehnoloģiju uzņēmumu instruments – šos rīkus arvien biežāk izmanto arī grāmatveži, finansisti, juristi un uzņēmumu vadītāji. Tuvojoties gada pārskatu sagatavošanas termiņiem, rodas jautājums, vai un kā mākslīgā intelekta rīki var palīdzēt to sagatavošanā.
Finanšu vadība
06:20, 17. Apr. 2026
Publiskajā izpratnē par ekonomiku un arī praktiskajā uzņēmējdarbībā pastāv interesants mīts: naudas uzņēmumā nevar būt par daudz. Tomēr, lūkojoties no efektīvas kapitāla izmantošanas skatpunkta, pārlieku liels naudas daudzums uzņēmuma bilancē ir neizdevīgs īpašniekam, lai arī mazāk bīstams nekā sistemātisks naudas trūkums. Kā zināt, cik naudas uzņēmumam turēt norēķinu kontā un cik – citos aktīvos?
Finanšu vadība
08:42, 2. Apr. 2026
Mākslīgais intelekts grāmatvedībā vairs nav eksperiments. Tas jau šobrīd spēj uzticami pārņemt rēķinu apstrādi, pievienotās vērtības nodokļa loģikas pārbaudi, finanšu datu analīzi, cenu kontroli, dokumentu salīdzināšanu un būtisku daļu no iekšējās kontroles funkcijām. Problēma nav tehnoloģijā. Problēma ir tajā, kā nozare organizē savu darbu, kā tiek pieņemti lēmumi un cik zems ir procesu brieduma līmenis lielākajā daļā uzņēmumu. Kādas neērtības šajā jomā valda nozarē, un kā tās pārvarēt?
Finanšu vadība
06:00, 15. Jan. 2026
Konsolidētā gada pārskata mērķis ir parādīt uzņēmumu grupas darbību tā, it kā tas būtu viens uzņēmums. Konsolidācijas pirmais solis ir grupas struktūras noteikšana. Lai arī šis ir šķietami vienkāršs process, jāzina vairākas nianses. Skaidrojam, kas par konsolidāciju teikts Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā un starptautisko finanšu pārskatu standartā.
Finanšu vadība
06:00, 29. Dec. 2025
Likumā “Par nodokļiem un nodevām” ir sagatavoti grozījumi, kas paredz ieviest jaunu jēdzienu – kontrolēto darījumu pārskats. Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā no 2026.gada 1.janvāra. Ņemot vērā līdzšinējo grozījumu virzības tempu un atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstu, izmaiņu pieņemšana ir ļoti ticama. Tātad – jārīkojas ātri.
Finanšu vadība
09:00, 10. Okt. 2025
Darījumi starp saistītajām personām jāveic par tirgus cenām, tostarp, jānosaka tirgus cenām atbilstoša aizdevuma procentu likme savstarpējos aizdevumos. Tas var radīt izaicinājumus saistīto personu aizdevumu cenošanas principiem. Kā šodienas mainīgajos apstākļos izvērtēt, vai procenti ir atbilstoši tirgus cenai?
Finanšu vadība
06:00, 29. Sep. 2025
Pieaugošas izmaksas uzņēmumiem rada nepieciešamību rūpīgāk analizēt finanšu rādītājus, meklēt iespējas resursu izmantošanas optimizācijai un balstīt stratēģiskos lēmumus datos. Šajā procesā īpaši nozīmīga ir izmaksu segmentācija, kas sniedz skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo situāciju.
Finanšu vadība
06:00, 4. Sep. 2025
Pagājuši jau septiņi gadi kopš Latvijā ieviesta jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas kārtība. Kā Latvijai veicies šajā laikā? Vai nodokļa reformas mērķi ir sasniegti? Kā Latvija izskatās uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu fona?
Finanšu vadība
06:00, 4. Aug. 2025
Uzņēmumam “A” ir būtisks nodokļu parāds. Ir saņemts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par nodokļu parāda pāreju uz uzņēmumu “B”. Tas nozīmē, ka pēc lēmuma stāšanās spēkā šis parāds kļūst par uzņēmuma “B” saistībām. Uzņēmums “B” veic nodokļa maksājumus saskaņā ar grafiku, un VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) parāda summa pakāpeniski samazinās. Vienlaikus uzņēmuma “A” VID EDS profilā šis parāds joprojām tiek uzrādīts pilnā apmērā, turklāt tam turpina uzkrāties nokavējuma nauda. Kādas nodokļu sekas veidojas katram uzņēmumam? Kā šādu nodokļu parādu korekti atspoguļot vadības pārskatos?
Finanšu vadība
06:00, 19. Jūn. 2025
Nereti uzņēmēji un grāmatveži saskaras ar situāciju, kad Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā deklarēšanas sistēmā tehnisku traucējumu dēļ nav iespējams iesniegt ikmēneša pārskatus. Tas rada pamatotu jautājumu – kurš ir atbildīgs par to, ka nodokļu deklarācijas netiek iesniegtas noteiktajā termiņā, piemēram, līdz 20.datumam? Kā šādus gadījumus fiksēt un pamatot, lai izvairītos no soda sankcijām?
Finanšu vadība
06:00, 23. Mai. 2025
Mākslīgais intelekts (MI) vairs nav tikai tehnoloģiju nozares jēdziens – tas arvien biežāk tiek izmantots arī grāmatvedībā, finanšu analīzē un uzņēmumu vadībā. Arī grāmatvedis vairs nav tikai skaitļu ievades speciālists – mūsdienās viņam jābūt stratēģim, analītiķim un datu interpretētājam, kurš, izmantojot MI sniegtās iespējas, spēj piedāvāt uzņēmuma attīstībai būtisku ieskatu un pievienoto vērtību. Apskatām, kādi ir populārākie un pieejamie MI risinājumi Latvijā.
Finanšu vadība
06:00, 25. Apr. 2025
Ilgtspējas pārskatos paredzēts izvērtēt vides, sociālās atbildības un pārvaldības riskus, bet šoreiz padziļināti pievērsīsimies tieši finansiālajam būtiskumam, kas daudziem uzņēmumiem ir jauns un līdz galam nesaprotams jēdziens, bet vienlaikus ar vislielāko ietekmi uz uzņēmuma darbību, jo tas ir cieši saistīts ar uzņēmuma spēju īstenot izvirzītos mērķus, finanšu kapitāla pieejamību un izmaksas.
Finanšu vadība
06:00, 4. Apr. 2025
Eiropas Parlaments 2024.gada pavasarī apstiprināja regulu 2024/886 attiecībā uz tūlītējiem kredīta pārvedumiem eiro (Zibmaksājumu regula) kuras viens no mērķiem ir nodrošināt, ka maksājuma saņēmēja vārds/nosaukums atbilst maksājuma konta identifikatoram jeb IBAN, veicot pārskaitījumus visas Eiropas Savienības (ES) mērogā. Atsevišķas Latvijas lielās bankas šo pakalpojumu jau nodrošināja līdz šim, tomēr ne tik plašā mērogā. Regula šādu pienākumu uzliks.
Finanšu vadība
09:00, 13. Mar. 2025
Vairāk nekā 30 gadus Valsts ieņēmumu dienesta, tā Nodokļu un muitas policijas pārvaldes un Iekšējās drošības pārvaldes uzdevumus, ierēdņu tiesības un saistītās prasības noteica viens kopīgs likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu”. No nākamā gada spēkā stāsies jauns Valsts ieņēmumu dienesta darbību regulējošs likums, kas līdzi nesīs būtiskas izmaiņas ne tikai dienesta struktūrā, bet arī pārvaldīšanā. Ko paredz Valsts ieņēmumu dienesta reforma, kur gaidāmas lielākās izmaiņas un vai tas kaut kādā veidā ietekmēs uzņēmējus?
Finanšu vadība
06:00, 5. Mar. 2025
