Vai saistīto uzņēmumu darījumi jānorāda kontrolēto darījumu pārskatā?

Latvijā reģistrētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls ir 2800 eiro. Sabiedrībai ir divi dibinātāji – viens, kurš ir arī valdes loceklis un kuram pieder 10% pamatkapitāla, un otrs, kuram pieder 90% pamatkapitāla. Otrajam dibinātājam pieder arī 100% no Igaunijas uzņēmuma pamatkapitāla. Latvijas un Igaunijas uzņēmumi veic savstarpējus darījumus. Latvijas uzņēmums atbilstoši noslēgtajiem līgumiem izraksta rēķinus Igaunijas uzņēmumam par pakalpojumiem, kas saistīti ar jūras kuģu apkopi. Gada laikā darījumu apjoms sasniedz aptuveni 850 tūkst. eiro. Vai minētie uzņēmumi uzskatāmi par saistītajiem uzņēmumiem? Vai Latvijas uzņēmumam ir jāsagatavo konsolidētais gada pārskats?

2026.gada 1.janvārī stājas spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas maina transfertcenu dokumentācijas sagatavošanas un iesniegšanas prasības. Turklāt jaunās prasības attiecas jau uz darījumiem, kas veikti 2025.gadā.

Uzņēmumi bieži vien uzskata, ka transfertcenas uz tiem neattiecas, jo tās piemērojamas tikai lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem. Tomēr patiesībā transfertcenas skar krietni vairāk uzņēmumu, nekā sākotnēji varētu šķist.

Transfertcenu dokumentācijas sagatavošana ir laikietilpīgs un komplicēts process, kurā iesaistīti vairāki finanšu nozares profesionāļi. Līdz ar to transfertcenu dokumentācijas sagatavošanas procesā mēdz tikt pieļautas kļūdas. Apskatām biežāk sastopamās kļūdas transfertcenu dokumentācijas sagatavošanā un to, kā no tām izvairīties.

Transfertcenas ir starptautisks jautājums, tādēļ vietējā regulējuma maksimāla sinhronizācija ar labāko starptautisko praksi veicina dokumentācijas kvalitāti un resursu efektīvāku izmantošanu. Tāpēc ir patiesi apsveicami, ka tika atbalstīti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, un no 2025.gada 1.maija beidzot ir sakārtots valodas lietojums vietējās transfertcenu dokumentācijas jomā.

2024.gada nogalē Valsts ieņēmumu dienests publicēja atjaunotās transfertcenu vadlīnijas, kas skaidro transfertcenu dokumentācijas sagatavošanas labirintus, galvenokārt pieskaroties jautājumiem par darījuma summas noteikšanu kontrolētiem aizdevumu darījumiem. Turklāt atjaunotais materiāls papildus atgādina arī par būtisku finanšu darījumu analīzi – aizņēmēja spēju aizņemties, kas nereti ir analīzes posms, kuru uzņēmumi piemirst veikt. Apskatām būtiskākās izmaiņas.

Transfertcenu analīzē bieži nākas saskarties ar darījumu ekonomiskās būtības un līgumisko nosacījumu nozīmīgām atšķirībām. Turklāt transfertcenu dokumentācijā analizētā darījuma vieta kopējā vērtības ķēdē skaidri neatspoguļo ne vien risku sadalījumu starp saistītajām pusēm, bet arī finanšu un tehnisko kapacitāti uzņemties un kontrolēt identificētos riskus. Kas darījumu vērtības ķēdē ir ekonomiski nozīmīgi riski?

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija sagatavojusi rekomendācijas vienkāršotai pieejai standartizētām mārketinga un izplatīšanas darbībām starptautiskās uzņēmumu grupās. Mērķis – samazināt administratīvās izmaksas, uzlabot nodokļu noteiktību, kā arī mazināt potenciālos strīdus starp uzņēmumiem un nodokļu administrācijām. Kādiem darījumiem atvieglojumus varēs piemērot un kādi nosacījumi jāievēro?

Viena no transfertcenu vietējās dokumentācijas būtiskākajām sastāvdaļām ir uzņēmumu salīdzināmo datu atlase. Tomēr vēl pavisam nesen nebija pilnīgi skaidrs, kādos gadījumos uzņēmumam, sagatavojot vietējo dokumentāciju, ir pienākums veikt jaunu atlasi un kādos – var atjaunināt vēsturisko atlasi, un ko vispār nozīmē – atjaunināt atlasi? Valsts ieņēmumu dienests ir viesis skaidrību!

Viena no transfertcenu vietējās dokumentācijas būtiskākajām sastāvdaļām ir uzņēmumu salīdzināmo datu atlase. Tomēr vēl pavisam nesen nebija pilnīgi skaidrs, kādos gadījumos uzņēmumam, sagatavojot vietējo dokumentāciju, ir pienākums veikt jaunu atlasi un kādos – var atjaunināt vēsturisko atlasi, un ko vispār nozīmē – atjaunināt atlasi? Valsts ieņēmumu dienests ir viesis skaidrību!

Ja ārvalstu nodokļu administrācija savas valsts uzņēmumam veic transfertcenu korekcijas, kas palielina ar nodokli apliekamo ienākumu, attiecīgi otrā valstī būtu veicama pretēja korekcija, lai novērstu šīs summas dubulto aplikšanu ar nodokli. Ja otrā valsts ir Latvija, dubultā uzlikšanas novēršana šādos gadījumos veicama, izmantojot savstarpējās saskaņošanas procedūru jeb Mutual Agreement Procedure. Apskatām, kā novērst nodokļu dubulto uzlikšanu, izmantojot savstarpējās saskaņošanas procedūru.

Valsts ieņēmumu dienests publicējis uzziņu P005-17/17.13/114346, kurā skaidrots, vai nerezidentam ir pienākums iesniegt transfertcenu dokumentāciju par darījumiem ar pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā. Analizējam uzziņu!

Uzņēmumu, biznesa asociāciju un nodokļu konsultantu starpā ir manāms nemiers par jaunajām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izdotajām transfertcenu vadlīnijām, kurās par būtisku pārkāpumu tiek uzskatīta vietējās dokumentācijas nesagatavošana valsts valodā. VID uzskata, ka par šo pārkāpumu drīkst piemērot soda naudu, līdz ar to rodas jautājums – vai tas drīkst tiesiskā kārtā uzlikt soda naudu (piemēram, 0,01 eiro apmērā) par to, ka vietējā dokumentācija nav noformēta latviešu valodā? Meklējam atbildi!

Pakalpojumu sniegšana un saņemšana grupā, un šo darījumu cenas noteikšana un pamatošana ir aktuāla tēma daudziem Latvijas uzņēmumiem. Apskatām zemas pievienotās vērtības pakalpojumu konceptu, ar to saistīto Latvijas normatīvo aktu regulējumu, praksi un pārdomas par iespējamiem uzlabojumiem.