Rīkojumi un iesniegumi

Dažādi rīkojumi un iesniegumi saistībā ar darbinieku pilnvarošanu, iecelšanu, atvaļinājumiem u.c.

Rīkojums par norēķinu kartes izsniegšanu darbiniekam

Saskaņā ar Darba likuma (DL) 51.pantu darbiniekam ir pienākums veikt tos darbus, kuri nepieciešami viņa saistības pienācīgam izpildījumam, un darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt viņam noteikto darbu. Tas nozīmē, ka darba devējs drīkst nodot darbinieka lietošanai norēķinu kartes, ja tās nepieciešamas darba pienākumu pildīšanai. Tomēr jāatceras, ka DL 50.panta 2.daļa nosaka, ka darbiniekam, veicot darbu, ir pienākums rūpīgi izturēties pret darba devēja mantu.

Rīkojums par bēru pabalsta izmaksu

Bēru pabalsts nav likumos noteikts kā obligātais pabalsts darbiniekam. Darba devējs var darbiniekiem maksāt pabalstus, kas normatīvajos aktos nav paredzēti, nosakot to izmaksas kārtību iekšējā regulējumā. Atbilstoši likuma par IIN 9.panta 1.daļas 14.punktam darbinieka radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 250 eiro netiek aplikts ar IIN.

Iesniegums par bēru pabalstu

Bēru pabalsts nav likumos noteikts kā obligātais pabalsts darbiniekam. Darba devējs var darbiniekiem maksāt pabalstus, kas normatīvajos aktos nav paredzēti, nosakot to izmaksas kārtību iekšējā regulējumā. Atbilstoši likuma par IIN 9.panta 1.daļas 14.punktam darbinieka radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 250 eiro netiek aplikts ar IIN.

Komandējuma atskaite

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” pausto, darba devējam ir pienākums atlīdzināt tos darbinieka komandējuma izdevumus, kas atbilstoši darba līguma noteikumiem nepieciešami darba veikšanai vai arī ir radušies ar darba devēja piekrišanu.

Rīkojums par darbinieka nosūtīšanu uz apmācībām

Saskaņā ar Darba likuma 96.pantu darbiniekam, kurš, pārtraucot darbu, nosūtīts uz profesionālo apmācību vai paaugstināt kvalifikāciju, saglabā darba vietu un ar profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs.

Rīkojums par darbinieka atstādināšanu no darba

Saskaņā ar Darba likuma 58.pantu darba devējs drīkst darbinieku atstādināt no darba divu iemeslu dēļ – ja normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos to pieprasa attiecīgi pilnvarota valsts institūcija (58.panta 2.daļa) vai, ja darbinieks, veicot darbu vai arī atrodoties darba vietā, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm (58.panta 3.daļa).

Darbinieka raksturojums

Bijušais darbinieks drīkst vērsties pie iepriekšējā darba devēja ar lūgumu, lai tiek sagatavots viņa raksturojums. Darba devējs raksturojumā norāda darbinieka attieksmi pret darbu, zināšanu līmeni, prasmju pielietojumu un kā arī lietas, kas būtu jāpilnveido, ja tādas ir bijušas.

Darba devēja uzteikums

Saskaņā ar Darba likuma 101. panta 1. daļu, darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā vairākos šī panta minētajos gadījumos.

Iesniegums par laiku jauna darba meklēšanai

Saskaņā ar Darba likuma 111. pantā minēto, darba devējam pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma ir pienākums nolīgtā darba laika ietvaros piešķirt darbiniekam atbilstošu laiku cita darba meklēšanai.

Rīkojums par laiku jauna darba meklēšanai

Saskaņā ar Darba likuma 111. pantu, ja darba līgums uzteikts, pamatojoties uz šā likuma 101. panta 1. daļas 6., 7., 8., 9. vai 10. punktu, darba devējam pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma ir pienākums nolīgtā darba laika ietvaros piešķirt darbiniekam atbilstošu laiku cita darba meklēšanai. Šā laika ilgumu un šajā laikposmā darbiniekam saglabājamās izpeļņas apmēru nosaka darba koplīgumā vai darba līgumā.

Rīkojums par kasiera pienākumu pildīšanu

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 625 2.punktu kases operācijas veic tā persona ar kuru uzņēmuma vadītājs ir noslēdzis rakstveida vienošanos (piemēram, darba līgumu, rīkojumu), kurā noteikti šīs personas pienākumi, tiesības un atbildība. Savukārt Darba likuma 65. pants nosaka, ka darbiniekam par papildu darba veikšanu ir tiesības saņemt atbilstošu piemaksu saskaņā ar darba līgumā vai darba koplīgumā noteikto.

Iesniegums par pārsniegtu piešķirto izmaksu limitu

Bieži vien uzņēmuma iekšējos dokumentos ir atrunāti darbiniekiem piešķirtie izmaksu limiti (degvielas, telefonsarunu), bet ir situācijas, kad šie limiti ir nepietiekami, un nākas tos pārtērēt. Ja kādā no mēnešiem vai kādā citā kontroles periodā tiek pārsniegts piešķirtais limits, darbiniekam ir tiesības iesniegt uzņēmuma vadītajam iesniegumu ar pamatotu iemeslu par pārsniegtā limita apstiprināšanu. Un uzņēmuma vadītājam ir pienākums šo iesniegumu izskatīt un izvērtēt esošo situāciju.

Iesniegums par darba samaksas izmaksu

Saskaņā ar Darba likuma 69. panta 1. daļu, darbiniekam ir iespējams izvēlēties un ar darba devēju vienoties vai darba samaksa tiks izmaksāta vienā daļā vai divās daļās, kur vienu daļu veido avansa maksājums.

Rīkojums par papildu atpūtas dienu donoram

Saskaņā ar Darba likuma 74. panta 6. daļu darbiniekam pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē ir tiesības uz atpūtas dienu. Darba devējam ir pienākums apmaksāt šādu dienu kalendārā gada laikā, izmaksājot darba algu vai vidējo izpeļņu, atkarībā no noteiktā algas veida.

Iesniegums par papildu atpūtas dienu donoram

Saskaņā ar Darba likuma 74. panta 6. daļu, darbiniekam ir iespējams saņemt papildus apmaksātu vienu atpūtas dienu pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē.

Rīkojums par attālinātā darba organizēšanu ārkārtējās situācijas laikā

Saskaņā ar MK rīkojuma Nr. 655 "Rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" 5.35.1. apakšpunktu darba devējam ir pienākums nodrošināt darbiniekiem attālinātā darba iespējas, ja darba specifika to pieļauj un darbiniekam ir iespējas mājās pilnvērtīgi veikt darba pienākumus. Atbilstoši Darba likuma 40.pantam vienošanās par attālināto darbu jāietver darba līgumā.

Rīkojums par veselības pārbaudes veikšanu

Darba devējs norīko pretendentu veikt obligāto veselības pārbaudi pirms pieņemšanas darbā vai darbinieku periodiski vai ārpuskārtas MK noteikumu Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" noteiktajos termiņos un gadījumos. Veselības pārbaužu veikšanu regulē MK noteikumi Nr. 219, Darba likuma 36. un 82. pants, 74. panta 1. daļas 1. apakšpunkts un 138. panta 4. daļa, kā arī Darba aizsardzības likuma 15. pants, 17. panta 9. daļa un 30. pants.

Rīkojums par reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumu limitu

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8. panta 2. daļas 7. apakšpunkts nosaka, ka reprezentācijas izdevumus un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, kas kopā pārskata gadā pārsniedz 5 % no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, apliek ar uzņēmumu ieņēmumu nodokli. Lai izvairītos no neapliekamā apmēra pārsniegšanu, darba devējs var izdot rīkojumu, nosakot izdevumu limitu.

Norīkojums veikt darba līgumā neparedzētu darbu

Darba devējam ir tiesības ne ilgāk kā uz vienu mēnesi viena gada laikā norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kuras nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā. Dīkstāves gadījumā darba devējam ir tiesības norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā (skat. rīkojumu par dīkstāvi). Norīkojuma ietvaru nosaka Darba likuma 56. panta 2., 3. daļa, 57.pants un 74. pants.

Rīkojums par dīkstāvi

Dīkstāves rīkojumus regulē Darba likuma 56. panta 2. un 3. daļa, 57. pants un 74. panta 1., 2. un 3. daļa. Dīkstāvei atbilst situācijas, kad darba devējs nenodarbina darbinieku, kuram nav šķēršļu veikt darba līgumā paredzētos amata pienākumus un kurš vēlējies to darīt, nespēj nodrošināt darbiniekam darbu vai kādu apstākļu dēļ darba pienākumu izpilde nav iespējama. Darba devējam ir pienākums dīkstāves laikā izmaksāt darbiniekam darba samaksu, ja noteikta laika alga, vai vidējo izpeļņu, ja noteikta akorda alga.

Pilnvara uzņēmuma darbiniekam

Pilnvarojuma kārtība ir noteikta Civillikuma 2289. līdz 2317.7 pantā. Ar šādu speciālpilnvaru pilnvarotājs pilnvarotajam var dot konkrētu uzdevumu, piemēram, veikt sūtījumu saņemšanu, apmeklēt sēdi ar pārstāvības tiesībām, parakstīt līgumu. Atbilstoši Komerclikuma 40. pantam komersants var pilnvarot kādu citu personu viņa vārdā veikt komercdarbību, slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus noteikta veida darījumus vai arī slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus atsevišķus darījumus.

Obligātās veselības pārbaudes karte

Darbinieku obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtība un tai pakļautās personas / darbinieki ir noteikta MK noteikumos Nr.219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude". Saskaņā ar noteikumu 20. punktu, nosūtot uz veselības pārbaudi, darba devējs izsniedz nodarbinātajam un personai pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas veselības pārbaudes karti (noteikumu 3. pielikums) divos eksemplāros, iepriekš aizpildot veselības pārbaudes kartes I sadaļu “Norīkojums uz obligāto veselības pārbaudi”.

Rīkojums par atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas

Darba likuma 153. pantā noteikts, ka darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns vai kurš kā audžuģimene vai aizbildnis aprūpē bērnu, kā arī darbinieks, kurš pilda dienestu Zemessardzē. Darba devējs pēc darbinieka pieprasījuma var piešķirt viņam atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas arī citos gadījumos (153. panta 3. daļa).

Iesniegums par VID prognozētā neapliekamā minimuma nepiemērošanu darba vietā

No 01.01.2018. algām piemērojams Valsts ieņēmumu dienesta prognozētais neapliekamais minimums, kas tiek aprēķināts, ņemot vērā fiziskās personas iepriekšējā gada ienākumus noteiktā laika periodā. Šāda kārtība var novest pie iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārmaksas un tāpat arī pie nodokļa parāda, kas būs valstij jāsamaksā nākamajā gadā. Tāpēc, ja darbinieks nevēlas, lai, veicot IIN aprēķinu, darba vietā, kurā iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, šis neapliekamais minimums tiktu piemērots, darbiniekam ir jāiesniedz rakstisks iesniegums savam darba devējam.

Rīkojums par prēmijas piešķiršanu

Darba likuma 59. pants nosaka, ka noteiktās piemaksas, prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzība saistībā ar darbu ir darba samaksa. Prēmiju piešķiršanu darbiniekiem nenosaka Darba likums vai kāds cits tiesību akts, par prēmiju piešķiršanu darba vietā atbild darba devējs vai uzņēmuma vadītājs. Pamatojums prēmijas izmaksai ir darba devēja izdots rīkojums.

Rīkojums par pieņemšanu darbā

Ja to paredz uzņēmuma iekšējā kārtība, tad, pieņemot darbinieku darbā, pamatojoties uz darba līgumu, izdod rīkojumu par pieņemšanu darbā un nodod to attiecīgajai struktūrvienībai.

Rīkojums par rājiena izteikšanu

Saskaņā ar Darba likuma 90. pantu par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu darba devējs darbiniekam var izteikt rakstveida piezīmi vai rājienu, minot tos apstākļus, kas norāda uz pārkāpuma izdarīšanu. Darba likuma 90. panta 3. daļa nosaka, ka darba devējam ir pienākums izsniegt darbiniekam rakstveida rīkojumu, ar kuru darbiniekam ir izteikta piezīme vai rājiens.

Rīkojums par obligāti izmaksājamām piemaksām

Darba likuma 66. pants, 67. pants un 68. pants nosaka, kuros gadījumos darba devējam obligāti jāizmaksā piemaksa par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, par nakts darbu, par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā.

Rīkojums par bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu

Darba likuma 156. pants nosaka, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu.

Iesniegums par ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanu

Saskaņā ar Darba likuma 150. pantu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendārajām nedēļām, neskaitot svētku dienas. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendārajām nedēļām (149.pants).

Rīkojums par darba attiecību izbeigšanu pēc darbinieka uzteikuma

Darba likuma 100. pants nosaka kārtību, kādā darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas pēc darbinieka iniciatīvas. Vienīgais noteikums par šāda darbinieka paziņojuma formu - tam ir jābūt rakstveidā. Darba likums šajā situācijā neparedz darba devēja pienākumu izdot rīkojumu, ja nav iestājušies kādi īpaši apstākļi. Ja to paredz uzņēmuma iekšējā kārtība, tad, izbeidzot darba tiesiskās ar darbinieku pēc paša vēlēšanās, pamatojoties uz darbinieka iesniegumu, izdod rīkojumu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un nodod to attiecīgajai struktūrvienībai.

Rīkojums par atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu

Darba likuma 155. pants nosaka, ka bērna tēvam ir tiesības uz 10 kalendāro dienu ilgu atvaļinājumu. Atvaļinājumu bērna tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.

Rīkojums par darbinieka pārcelšanu citā amatā

Saskaņā ar Darba likuma 97. pantu Darbinieks un darba devējs var grozīt darba līgumu, par to rakstiski vienojoties. Šajā gadījumā piemērojami šā likuma 40. panta noteikumi. Ja to paredz uzņēmuma iekšējā kārtība, tad, pārceļot darbinieku citā amatā, pamatojoties uz vienošanos pie darba līguma, izdod rīkojumu par pārcelšanu citā amatā un nodod to attiecīgajai struktūrvienībai. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 827 43.2. punktu, ja no 2013. gada 1. jūlija darbiniekam mainās profesija, tad darba devējam jāsniedz ziņas par profesijas maiņu un jānorāda jaunais profesijas kods un datums, no kura darbinieks strādā jaunajā profesijā.

Rīkojums par piemaksu par papildu darbu

Saskaņā ar Darba likuma 65. pantu darbiniekam, kas pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darbu, ir tiesības saņemt atbilstošu piemaksu par šāda darba veikšanu. Noteiktās piemaksas apmēru nosaka darba koplīgumā vai darba līgumā. Ja to paredz uzņēmuma iekšējā kārtība, tad, darbiniekam nosakot piemaksu, pamatojoties uz darbinieka un darba devēja darba līgumu vai koplīgumu, izdod rīkojumu par piemaksas piešķiršanas kārtību un nodod to attiecīgajai struktūrvienībai.

Iesniegums par 23% IIN likmes piemērošanu

Atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 15. panta 23. daļai, pamatojoties uz maksātāja rakstveida iesniegumu, ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā ietur nodokļa likmi 23% apmērā arī no ienākumiem, kuriem saskaņā ar šā panta 2., 3. vai 18. daļu piemērojama nodokļa likme 20% apmērā.

Darba devēja uzteikums saistībā ar amata vietas likvidēšanu

Atbilstoši Darba likuma 101.panta 1.daļas 9.punktam darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, ja uzņēmumā tiek samazināts darbinieku skaits.

Darba devēja uzteikums pārbaudes laikā

Atbilstoši Darba likuma 47.panta 1.daļai pārbaudes laikā darba devējam un darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu trīs dienas iepriekš. Darba devējam, uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā, nav pienākums norādīt šāda uzteikuma iemeslu.

Rīkojums par dokumentu atvasinājumu apliecināšanu

Jebkuru dokumentu atvasinājumu (kopiju, norakstu, izrakstu, dublikātu) var apliecināt organizācijas vadītājs, taču saskaņā ar MK noteikumu Nr.558 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība" 59.punktu pilnvarojumu apliecināt dokumenta atvasinājumu var deleģēt jebkuram citam darbiniekiem. Praksē izplatītākais ir rīkojums, kurā norāda saskaņā ar ko un kuru personu pilnvaro apliecināt dokumentu atvasinājumus.

Rīkojums par atvaļinājuma un papildatvaļinājuma piešķiršanu

Atbilstoši Darba likuma 149.pantam ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Atbilstoši Darba likuma 151.pantam ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir: 1) darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, — trīs darba dienas; 2) darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku, — ne mazāk kā trīs darba dienas; 3) darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem, — ne mazāk par vienu darba dienu. Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt citus gadījumus (nakts darbs, maiņu darbs, ilggadējs darbs u.c.), kad darbiniekam piešķirams ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums.

Apgaitas lapa

Darbiniekam izbeidzot darba tiesiskās attiecības, struktūrvienību vadītāji un atbildīgās personas apliecina, ka darbinieks ir nokārtojis saistības ar organizāciju, aizpildot apgaitas lapu.

Rīkojums par pretendentu vērtēšanas komisijas izveidi

Efektīvas darbinieku atlases procedūras nodrošināšanai darba devējs var izdot rīkojumu par pretendentu vērtēšanas komisijas izveidi.

Akts par darbinieka neattaisnotu prombūtni

Ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla nav ieradies darbā un nav informējis darba devēju par savu prombūtni, kā arī nav uzrādījis prombūtni attaisnojošu dokumentu, darba devējs var divu liecinieku klātbūtnē sastādīt aktu par darbinieka neattaisnotu prombūtni.

Akts par atteikumu parakstīt uzteikumu

Ja darbinieks atsakās parakstīt darba devēja izsniegto uzteikumu, darba devējs var divu liecinieku klātbūtnē sastādīt aktu, ka darbinieks ir iepazīstināts ar uzteikumu, bet atteicies to parakstīt. Strīdus gadījumā šāds akts kalpos par pierādījumu, ka darba devējs ievērojis Darba likumā noteikto pienākumu iepazīstināt darbinieku ar uzteikumu un ievērojis uzteikuma termiņu.

Rīkojums par komandējumu

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.969 2. punktu par komandējumu uzskatāms ar komersanta, organizācijas, iestādes vai citas institūcijas vadītāja rakstisku rīkojumu apstiprināts darbinieka un citas fiziskās personas brauciens uz noteiktu laiku uz citu apdzīvotu vietu Latvijas Republikā vai uz ārvalstīm, lai: 1.pildītu darba vai dienesta uzdevumus; 2. papildinātu zināšanas un paaugstinātu kvalifikāciju.

Rīkojums par darba attiecību pārtraukšanu

Darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu vienu mēnesi iepriekš, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts īsāks uzteikuma termiņš (Darba likuma 100.panta 1.daļa). 149.panta 5.daļa nosaka, ka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis.

Rīkojums par ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanu

Saskaņā ar Darba likuma 149.pantu ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.

Mēs novērtējam Tavu privātumu