Cesijas pamatjautājumu vispārīgais regulējums saimnieciskās darbības veicējiem varētu būt pietiekami labi zināms, tāpēc šoreiz vēršam uzmanību uz atsevišķiem aspektiem jeb juridiskajām niansēm, kuru nezināšana vai pietiekama neievērošana varētu radīt nelabvēlīgas sekas.

Uzņēmuma īpašnieks un valdes loceklis veica naudas iemaksas uzņēmuma kontā, izmantojot bankas norēķinu karti. Iemaksas tika veiktas gandrīz ik mēnesi gada garumā. Iemaksu mērķis - saimnieciskās darbības nodrošināšana, jo pandēmijas laikā uzņēmums strādāja ar zaudējumiem. Šīs iemaksas tika uzskaitītas kā īpašnieka aizdevums. Uzņēmuma darbības joma – frizētavas pakalpojumi. Noslēdzoties pārskata gadam, īpašnieks nolēma šo aizdevumu novirzīt uzņēmuma zaudējumu segšanai. Tika saņemts īpašnieka iesniegums, kur, pamatojoties uz Civillikuma 1914. pantu, īpašnieks paziņoja par savu atteikšanos no naudas parāda. Un lūdz novirzīt visu summu ieņēmumos un pārskata periodu zaudējumu segšanai.

Vai parāda saistību ietveršana debitora gada pārskatā pārtrauc noilgumu? Jaunākajā Senāta spriedumā paustas atziņas, kas rada vairākus jautājumus un pārdomas, piemēram, vai trīs gadu noilguma termiņš komercdarījumos vispār ir iespējams, ja debitors pareizi kārto savu grāmatvedību un atbilstoši likuma prasībām sagatavo gada pārskatus? Izskatām spriedumu!

Darījumos, kuros iesaistīti nerezidenti, nereti tiek pieļautas neprecizitātes, kas liek maksāt papildu nodokli. Tādēļ svarīgi jau laikus saprast ar nerezidentiem saistīto nodokļu likumu izmaiņu būtību.

Lai uzņēmums funkcionētu, tā dibinātāji veido uzņēmuma pārvaldes institūcijas un nepieciešamības gadījumā nolīgst darbiniekus. Saimnieciskās darbības veikšanai dažkārt ir nepieciešams, lai darbinieki veic darbības darba devēja vārdā attiecībā pret trešajām personām. Šajā rakstā apskatīsim situācijas, kā tiek regulētas attiecības starp darba devēju un darbinieku, ja darbiniekam tiek doti šādi uzdevumi.

Ekonomiskās krīzes ietekmē 2008. - 2009.gadā daudzi darba devēji saviem darbiniekiem bija spiesti samazināt darba samaksu. Prakse rāda, ka pārlieku lielās uzticības vai sava kūtruma dēļ darba devēji nepievērsa pietiekami lielu uzmanību darba tiesisko attiecību dokumentācijas noformēšanai, kā rezultātā šobrīd, tiesu praksē aktuāli ir strīdi starp darba ņēmējiem un darba devējiem par darba algas samazināšanas aspektiem, kas skar neizmaksātās darba samaksas piedziņu.

Ir notikusi uzņēmuma reorganizācija, tātad reģistrēta jauna sabiedrība ar jaunu nosaukumu un reģistrācijas numuru, un kura ir pārņēmusi visas saistības. Vai šajā gadījumā ir jāpārslēdz līgumi ar bijušās sabiedrības klientiem, vai ir spēkā noslēgtais līgums ar vecās sabiedrības datiem? Paldies!

Cesija. Par cesiju ir dzirdējuši daudzi. Arī saskārušies ir daudzi – jo īpaši tad, kad ir izveidojies parāds, piemēram, laikā neatmaksāts kredīts vai rēķins. Tādos gadījumos bieži parāda samaksu sāk pieprasīt cita persona, apgalvojot, ka parāds ir jāmaksā šai personai, nevis sākotnējam kreditoram, jo tiesības prasīt parāda samaksu tā ir ieguvusi cesijas rezultātā (vai arī apgalvojot, ka parādu ir nopirkusi).

Jautājums ir par kreditoru parādu pārņemšanu. Sabiedrības (SIA A) pārziņā bija divi darbības veidi: veikals un pakalpojumu sniegšana. SIA A īpašnieks nolēma veikalu atdalīt, kā rezultātā tika izveidots jauns uzņēmums (SIA B), kurš strādā ar veikalā esošajām precēm, un parādus piegādātājiem par saņemtajām precēm jaunais īpašnieks maksā patstāvīgi. Lai nerastos situācija, ka jaunais veikala īpašnieks nemaksā kreditoriem (kas radušies vēl iepriekšējās sabiedrības darbības laikā), starp abām pusēm (SIA A un SIA B) noformējām pārjaunojuma līgumu.

Uzņēmuma pāreja jau labu laiku vairs nav jauns jēdziens komercdarbības vidē. Sākotnēji mērķtiecīgi izvairoties no šī jēdziena piemērošanas, vēlāk bikli mēģinot saprast, vai tas, ko es daru, ir uzņēmuma pāreja vai tomēr nav, Latvijas komersanti pakāpeniski ir akceptējuši, ka ar uzņēmuma pārejas iespējamību ir jārēķinās.