Uzņēmums plāno pieņemt praksē augstskolā studējošo, noslēdzot trīspusējo prakses līgumu ar mācību iestādi par praktikanta prakses nodrošināšanu. Uzņēmums vēlas maksāt praktikantam atlīdzību 150 eiro par prakses mēnesi uz šī līguma pamata, nenodibinot darba attiecības. Valsts darba inspekcija paskaidroja, ka ir nepieciešama tikai savstarpēja vienošana par atlīdzību ar praktikantu. Vai no šis atlīdzības ir jāietur valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli? Ja jāietur tikai IIN, tad kāda būtu likme? Kādi pārskati un ziņojumi jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam par praktikantu un viņam izmaksātajam summām?

Vai uzņēmuma vadītājs var ar rakstisku rīkojumu nosūtīt komandējumā uz ārvalstīm fizisku personu no cita uzņēmuma? Kādus izdevumus uzņēmums var segt šai personai (dienas nauda, darba brauciens, naktsmītne)? Fiziskā persona darbu nepilda savas saimnieciskās darbības ietvaros, pēc komandējuma tā izrakstīs rēķinu par savu pakalpojumu.

Uzņēmums noslēdz trīspusējo prakses līgumu ar mācību iestādi par praktikantu prakses nodrošināšanu. Uzņēmums izvēlas maksāt nelielu naudiņu praktikantam uz šī līguma pamata (nenodibinot darba attiecības). Vai ir jāmaksā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) no šiem ienākumiem? Vai tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)? Ja arī VSAOI, tad kāpēc?

Grāmatvežiem nekad domu un darbu netrūkst. Tagad arī – pirmais pusgads jaunajā nodokļu reformā, vīzijas par nepieciešamajām izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā, uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijas jaunajā veidolā, dažādi algu rēķināšanas knifi, problēmas ar neapliekamo minimumu utt. Par šīm un citām tēmām nozares eksperti runāja “iFinanses” rīkotajā konferencē “Aktuālais nodokļos un grāmatvedībā 2018”, kas norisinājās 14.06.2018.

Mācību prakses ir neatņemama izglītības sistēmas sastāvdaļa, īpaši profesionālās izglītības jomā. Latvijā arvien populārāka kļūst arī skolu audzēkņu un studentu mācību prakses veikšana dažādos uzņēmumos, iestādēs un institūcijās.

Vasaras brīvlaikā aktuāls kļūst jautājums par jauniešu nodarbināšanu uzņēmumos, iestādēs vai nevalstiskajās organizācijās. Pārsvarā jaunieši vēlas iegūt praktiskas iemaņas savā profesijā un nereti ir gatavi strādāt pat bez darba algas, kas savukārt var būt vilinoši iestādēm un uzņēmumiem.

Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi"(MK noteikumi Nr.969), kas stājās spēkā 27.10.2010., paredz, ka komandējumā var nosūtīt ne tikai darbinieku, bet arī citu fizisko personu, kura nav darba attiecībās ar uzņēmumu, kas šo personu sūta komandējumā. Kādos gadījumos tas ir iespējams, un vai tādā situācijā šai personai ir jāmaksā atlīdzība?