Pamazām, bet neatgriezeniski Eiropas Savienība, tostarp arī Latvija, dodas e-rēķinu virzienā. Tomēr joprojām izpratne par to, kas ir un kas nav e-rēķini, ir nepilnīga. Tāpēc sāksim no paša sākuma – noskaidrosim, kas īsti ir e-rēķini un kā ar to ieviešanu Latvijā veicas publiskā un privātā sektora uzņēmumiem.

Ceturtdien, 16.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīti par steidzamiem atzītie grozījumi, ar kuriem paredz no šā gada maija elektroenerģijas galalietotāju rēķinos neiekļaut obligātās iepirkuma komponentes izmaksas, informē Saeima.

Valsts ieņēmumu dienests izdevis metodisko materiālu par elektroenerģijas nodokļa deklarācijas aizpildīšanas kārtību.

Bilances shēmā ir postenis “Ilgtermiņa ieguldījumi publiskā partnera pamatlīdzekļos” – ko tajā uzskaita un uzrāda?

Kopš 01.07.2017. Zaļais publiskais iepirkums ir obligāti jāpiemēro 8 preču un pakalpojumu grupām, tostarp biroja papīram, drukas iekārtām, datortehnikai, ēdināšanas pakalpojumiem, tīrīšanas līdzekļiem, iekštelpu un ielu apgaismojumam, kā arī satiksmes signāliem. To paredz Ministru Kabineta noteikumi par Zaļo publisko iepirkumu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz skaidrojumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu no 01.01.2018. reģistrētiem iekšzemes PVN maksātājiem, kas veic darījumus, kas saistīti ar būvniecības pakalpojumiem un dažādu būvizstrādājumu piegādi, piemērojot īpašo PVN piemērošanas režīmu.

Šajā rakstā aplūkošu jautājumus par līgumiem, kas sākas vienā, bet noslēdzas citā pārskata gadā jeb ilgtermiņa līgumiem. Viens no ilgtermiņa līgumu veidiem ir būvdarbu līgums.

Publisko iepirkumu likums (likums) uzskatāms par vienu no tiem normatīvajiem aktiem, kurā ietverts relatīvi liels skaits ģenerālklauzulu jeb atvērtu jēdzienu, kuru interpretēšana ir tiesību piemērotāja ziņā. "Nepamatoti lēts piedāvājums" ir viens no jēdzieniem, kura iztulkošana ir tieši atkarīga no interpretācijas. Tā piemērošana bieži rada praktiska rakstura problēmas gan pasūtītājiem, kuru pienākums ir konstatēt nepamatoti lēta piedāvājuma esamību, gan pretendentiem, veicot piedāvājumā ietverto izmaksu aprēķinus, jo likumā nav nepārprotami atrunātu kritēriju piedāvājuma atzīšanai par nepamatoti lētu.

Līdzīgi kā tas bija pagājušajā gadā, arī šā gada 1.augustā stājas spēkā kārtējie grozījumi Publisko iepirkumu likumā (turpmāk – likums). Šajā publikācijā tiek piedāvāts ieskats par atsevišķiem grozījumiem, ko paredz 2013.gada 20.jūnijā pieņemtais likums.

Informatīvajā materiālā sniegta informācija par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu gadījumos, kad valsts vai pašvaldības iestādes, kā arī pašvaldības saņem būvniecības pakalpojumus, kuriem ir piemērojams īpašais PVN piemērošanas režīms.

Publiskais sektors, proti, valsts un pašvaldības iestādes un uzņēmumi, lai nodrošinātu to kompetencē noteikto uzdevumu izpildi, ik dienas veic dažādus iepirkumus, veidojot sadarbību ar privāto sektoru – piegādātājiem. Attiecības starp publisko un privāto sektoru publiskajos iepirkumos lielākā daļā gadījumu regulē Publisko iepirkumu likums. Papildus ir jāpiemin arī Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums. Šajā publikācijā tiks analizēta piegādātāju interešu aizsardzība valsts un pašvaldības iestāžu un uzņēmumu organizētajos iepirkumos, kas tiek rīkoti saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu (Likums).

Gada nogalē, 2011. gada 8. decembrī, Saeima pieņēma jaunus grozījumus likumā Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN). Grozījumi stāsies spēkā no 2012. gada 1. janvāra. Atsevišķas normas stāsies spēkā un tiks piemērotas ar 2013. gadu, proti, normas attiecībā uz reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu būvniecības pakalpojumiem atsevišķiem nodokļu maksātājiem, kā arī ieviests pārejas periods dažām agrāk ieviestām normām. Šajā publikācija lasiet par to, kādas ir būtiskākās izmaiņas likumā par PVN un kam būs jāgatavojas nodokļu maksātājiem.

2012. gada 1. janvārī stājās spēkā ilgstoši plānotie grozījumi likumā Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN), papildinot to ar jaunu 13.6 pantu un nosakot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reversās maksāšanas kārtības piemērošanu būvniecības pakalpojumiem. Saeimā galīgajā lasījumā apstiprinātais grozījumu teksts radikāli atšķiras no sākotnēji izstrādātā varianta un būtībā nosaka, ka reverso PVN maksāšanas kārtību piemēro visas būvdarbu ķēdē iesaistītās personas, t.i., ģenerāluzņēmējs, visi apakšuzņēmēji un apakšuzņēmēju apakšuzņēmēji utt., neatkarīgi no būves vai inženierbūves turpmākā lietošanas mērķa un neatkarīgi no tā, vai būvdarbu veikšanai ir vai nav nepieciešama būvatļauja.

Nodokļu maksātāji jau pieraduši, ka likums Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN) tiek grozīts bieži, pat vairākas reizes gadā. Pie tam mainītas tiek ne tikai pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likmes, bet arī ar PVN apliekamie objekti un kārtība.

Turpinām 17.jūnijā publicētajā rakstā "Komersantu iespējas privātajā un publiskajā partnerībā 1.daļa" aizsākto tēmu par Publiskās un privātās partnerības (PPP) likumu, skaidrojot jautājumus par mērķsabiedrību izveidi, PPP resursiem, institucionālo partnerību un ierobežojumiem, kas attiecināmi uz kopsabiedrības darbību.