Jau atkal gads tuvojas noslēgumam, un sabiedrībās, kurās finanšu gads sakrīt ar kalendāro gadu, grāmatveži pamazām sāk pievērsties gada pārskata sagatavošanas procesam. Sāksim ar inventarizāciju!

Preču tirdzniecības ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā aktualizējusies e-komercija, distances preču tirdzniecība un bezkontakta piegāde, kā arī sūtījumu izsniegšana, izmantojot pakomātus.

Līdz ar jaunā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma stāšanos spēkā no 01.01.2016. aktualizējies jautājums par grāmatvežu atbildību, apstiprinot gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu ar savu parakstu papildus uzņēmuma valdei vai sabiedrības pilnvarotam pārstāvim, kā tas bija noteikts Gada pārskatu likumā, kas bija aktuāls līdz 31.12.2015. (ieskaitot).

Arvien biežāk medijos var uzzināt par jaunatklātiem noziegumiem naudas "atmazgāšanas" lietās un finanšu afērās aizturētām personām. Manuprāt, ir naivi ticēt, ka, sistemātiski sniedzot grāmatvedības un revīzijas pakalpojumus, to sniedzējs neko nav ne redzējis, ne sapratis. Šāda rīcība vairāk liek domāt par līdzdalību Krimināllikuma izpratnē.

Saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību" katra pārskata gada beigās ir jāveic inventarizācija, kurā nosaka visas uzņēmuma mantas un lietojumā esošās mantas apjomu dabā. Šo inventarizāciju drīkst veikt 3 mēnešu laikā pirms pārskata gada beigu dienas vai mēneša laikā pēc tās. Tātad lielākā daļa uzņēmumu var to darīt jau šomēnes – oktobrī.

Uzņēmums A nodarbojas ar ēku apsaimniekošanu un ir noslēdzis līgumu par apsaimniekošanu ar uzņēmumu B, kas sniedz viesnīcu pakalpojumus. Apsaimniekošanas līgums paredz, ka uzņēmums B veic fiksētus maksājumus, lai garantētu līdzekļus neplānotiem remontiem (līgumā remonta uzkrājumu fonds). Šos uzkrājumus uzņēmums A izmantos avāriju seku likvidēšanai, ārkārtas bojājumu novēršanai, neatliekamiem neplānotiem remontiem, ēkas un sistēmu kapitālremontiem, fasādes vizuālo bojājumu novēršanai un citiem ārkārtas pasākumiem. Vai šādus maksājumus var uzskatīt par ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) neapliekamiem darījumiem? Un kā uzņēmumam A būtu jāgrāmato šādi darījumi?

Publicējam turpinājumu 03.01.2014. rakstam Gada pārskats par 2013.gadu budžeta iestādēm, kurā autore ir apkopojusi izmaiņas gada pārskata sagatavošanā par 2013.gadu, ko regulē MK noteikumi Nr.1115 Gada pārskata sagatavošanas kārtība (MK noteikumi Nr.1115), salīdzinot ar iepriekšējo regulējumu (MK noteikumi Nr. 777 Gada pārskata sagatavošanas kārtība (MK noteikumi Nr.777), spēkā gada pārskata sagatavošanai par 2012.gadu).

Uzņēmumā ir izejvielu pārpalikumi - trešo personu (preču pasūtītāja) manta, kas palikusi pēc ražošanas procesa beigām. Šie atlikumi grāmatvedības uzskaitē ir tikai kvantitīvā (daudzums) ekvivalentā, jo piegādātāja izejvielas cena ir komercnoslēpums, un no piegādes dokumentiem ir tikai preču pavaddokumenti - starptautiskais kravu autopārvadājuma līgums (CMR) un preču saraksts (packing list - angl.). Šie atlikumi uzņēmumā glabājas no 2012.gada 15.augusta, un piegādātājs tos neņem atpakaļ.

Šī gada sākumā spēkā stājās Komerclikuma Komercdarījumu daļa, kas tika sen gaidīta gan juristu, gan komersantu aprindās. Komercdarījumu regulējums tika izstrādāts jau 1998. gada Komerclikuma projektā, ko tolaik apstiprināja Ministru kabinets (MK). Tomēr 2002. gadā, kad Saeima pieņēma Komerclikumu, šīs daļas nebija. Darbs aktīvi pie jaunās komercdarījumu daļas tika atsākts 2006. gadā, apzinoties, ka gan komerciālās apgrozības dinamiskums, gan paaugstinātas uzticības aizsardzības un atbildības pakāpes nodrošināšanas nepieciešamība bija radījusi vajadzību pēc īpaša regulējuma virknei komercdarījumu. Viens no svarīgākajiem darījumu veidiem, ko regulē Komerclikums, ir komerciālais pirkums. Iespējams, ka šis darījumu veids ir viens no izplatītākajiem komerciālajā apgrozībā. Kas komersantiem būtu jāzina par komerciālo pirkumu un tā regulējumu Komerclikumā?