Konsignācijas darījums tiek veikts Eiropas Savienībā – Vācijā. Prece tiek uzglabāta pie pircēja Vācijā, kur uzņēmums īrē noliktavu, un īpašuma tiesības pāriet pircējam tajā brīdī, kad prece tiek pārvietota uz pircēja noliktavu Vācijā. Kā notiek pievienotās vērtības nodokļa piemērošana šādos darījumos?

Pievienotās vērtības nodokļa sistēma pastāvīgi tiek pārskatīta un uzlabota. Apskatīsim svarīgākās jau ieviestās un plānotās reformas, kuras noteikti ietekmēs arī Latvijas uzņēmumus un prasīs ātru reaģēšanu un ieviešanu uzņēmumos.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) pašu saražotās preces nodod tirgot dažādiem veikaliem. Visbiežāk veikals pārdod tikai daļu no precēm, bet pārējo pēc diviem, trim mēnešiem atgriež atpakaļ SIA. Kā par šādiem darījumiem jānoformē dokumenti? Kurā brīdī jāatzīst ieņēmumi, un kad jāveic grāmatojumi?

Latvijas sabiedrība, PVN maksātāja Latvijā, pārdod savu produkciju klientam – ASV reģistrētai sabiedrībai. Preces no Latvijas tiek transportētas uz klienta sadarbības partnera rūpnīcu Somijā kompānijai “X” (Incoterm DAP – Somijas rūpnīca, CMR – saņēmējs Somijas PVN maksātājs) papildu apstrādei, pēc apstrādes preces no Somijas rūpnīcas tiks transportētas preču saņēmējam – ASV klientam (noformēta EX deklarācija: saņēmējs – ASV klients, nosūtītājs – Somijas partneris). Kāda likme jānorāda rēķinā ASV klientam par preču pārdošanu? Vai ir kādas iespējas piemērot PVN 0% likmi ASV klientam?

Pērnā gada beigās tika pieņemti vairāki grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Tie ir tā sauktie ātrie uzlabojumi (quick fixes) pievienotās vērtības nodokļa sistēmā, kuriem vajadzētu uzlabot un vienādot noteikumus visās dalībvalstīs attiecībā uz preču piegādēm uz citām dalībvalstīm, konsignācijas preču piegādēm un starptautiskiem ķēdes darījumiem.

Lai atvieglotu darījumu dokumentu noformēšanas prasības un noteiktu vienotus kritērijus pievienotās vērtības nodokļa 0% likmes piemērošanā darījumos starp dalībvalstīm, pieņemti ilgi gaidītie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī.

Uzņēmums mazumtirgotājam piegādā preces, pamatojoties uz konsignācijas līgumu. Katru mēnesi tiek saņemta atskaite par pārdotajām precēm un, pamatojoties uz atskaiti, tiek izrakstīts nodokļa rēķins. Vai pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir jāaprēķina un jāsamaksā valsts budžetā arī par precēm, kas saņemtas, pamatojoties uz konsignācijas līgumu, vai arī tikai par pārdotajām? Vai šajā gadījumā ir piemērojams Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 31.panta 2.daļā minētais termins "nomaksas pirkuma darījums"?

Pēc 30 gadu darbošanās “pagaidu režīmā” nepieciešamība modernizēt pievienotās vērtības nodokļa sistēmu bija acīmredzama, un beidzot apjomīgais darbs tuvojas noslēgumam. Lai arī pašlaik nav skaidri daudzi būtiski tehniski jautājumi nodokļa piemērošanā, tomēr ir cerības, ka turpmāk administratīvais slogs uzņēmējiem samazināsies, deklarēšana kļūs vienkāršāka un sadarbība ar nodokļu administrācijām uzlabosies.

Starpperiodu pārskats ir Komerclikumā minētais saimnieciskās darbības pārskats, kuru sagatavo saistībā ar pamatkapitāla palielināšanu, ārkārtas dividenžu noteikšanu un reorganizāciju. Aplūkosim, kā sagatavot starpperiodu pārskatu saistībā ar reorganizāciju.

Janvārī stāsies spēkā jaunais Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums. Viens no tā jaunievedumiem ir sabiedrību iedalījums kategorijās, atbilstoši kurām atšķiras arī gada pārskatā iekļaujamās informācijas apjoms.

Ieņēmumu un izdevumu uzrādīšana pareizā periodā ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, lai gada pārskatā atspoguļotā informācija būtu patiesa. Šajā rakstā apskatīsim jautājumus, kas saistīti ar ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, to periodizāciju un uzrādīšanu gada pārskatā.