Nekustamā īpašuma projektu attīstība nav vienas dienas jautājums – tas ir gan laikietilpīgi, gan finansiāli ietilpīgi, un ieņēmumi no to realizācijas vai nomas rodas stipri vēlāk nekā izdevumi. Tāpēc rodas jautājums – kas notiek ar samaksāto pievienotās vērtības nodokli? Vai to varēs atgūt kā priekšnodokli un vai ir kādi ierobežojumi? Atbildi meklējam uz lasītāja jautājuma pamata!

Tuvojoties gada beigām, uzņēmumi vairāk domā par dažādiem kolektīviem pasākumiem un svinībām. Ja iepriekš darbinieku izklaides pasākumi un kopīgas svinības sev līdzi nesa papildu nodokļa sekas, tad kopš 2018.gada 1.janvāra, kad stājās spēkā jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, ir ieviesti labvēlīgāki nosacījumi, kas šādus izklaides izdevumus atļauj uzskatīt par saimnieciskiem, ja tie atbilst noteiktiem kritērijiem.

Daļai nodokļu maksātāju no šī gada, neskatoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājumu no 23% līdz 20%, par ienākumiem līdz 20 004 EUR gadā, iespējams, nāksies maksāt lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokli par savu saimniecisko darbību, jo to aprēķinās nevis no saimnieciskajā darbībā gūtās peļņas, bet no lielākas summas.

SIA, kas ir reģistrējusies kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, nopirks zemes gabalu (zemes gabals tiek pirkts no fiziskas personas, nav apbūves gabals). Uz šī zemes gabala tiks uzbūvēta privātmāja. Kad māju uzbūvēsim un nodosim ekspluatācijā, to izīrēsim uz 1 gadu un 1 mēnesi fiziskajai personai dzīvošanai. Pēc tam māju pārdosim. Kā jāpiemēro PVN zemes iegādei, būvniecības darbiem, izīrēšanai un beigās - pārdošanai?

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz skaidrojumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu no 01.01.2018. reģistrētiem iekšzemes PVN maksātājiem, kas veic darījumus, kas saistīti ar būvniecības pakalpojumiem un dažādu būvizstrādājumu piegādi, piemērojot īpašo PVN piemērošanas režīmu.