Grozījumi Civilprocesa likumā, kas stājās spēkā 2024.gada 1.oktobrī, paredz skaidrākus un taisnīgākus ieturējumu noteikumus, nodrošinot parādniekiem minimālo ienākumu saglabāšanu, vienlaikus ļaujot efektīvāk īstenot piedziņas procesus. Grozījumi ir mērķēti uz ēnu ekonomikas mazināšanu un taisnīgāku attieksmi pret parādniekiem, kas bieži vien slēpj savus patiesos ienākumus, tādējādi apgrūtinot piedziņas procesu. Apskatām praktiski, kā mainās ieturējumu apjomi pēc izmaiņām.
Darba samaksa 06:00, 18. Okt. 2024
Lai veicinātu parādnieku legālu nodarbinātību, kas ilgtermiņā nodrošinātu arī parādu atgūšanu, šī gada 1.oktobrī stājušies spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kas maina ieturējumu apmēru no parādnieku darba algas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, informē Tieslietu ministrija.
Likumdošana 11:06, 1. Okt. 2024
Saeima 2024.gada 20.jūnijā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, mainot likuma 594. un 599.pantu par ieturējumiem no parādnieka darba algas un līdzīgiem maksājumiem, informē Tieslietu ministrija.
Likumdošana 13:23, 28. Jūn. 2024
Lai motivētu parādniekus turpināt gūt legālus ienākumus, vienlaikus paredzot iespēju vērst piedziņu samērīgā apmērā no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmiem maksājumiem arī tad, ja tā nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu, 2024.gada 20.jūnijā pieņemti grozījumi Civilprocesa likumā, informē Saeima.
Likumdošana 09:26, 20. Jūn. 2024
Vai partneris nereģistrētā laulībā ir tiesīgs saņemt dāvinājumu un nemaksāt par to iedzīvotāju ienākuma nodokli? Senāts kādā 2023.gada lietā meklēja atbildi uz šo jautājumu. Ņemot vērā, ka Latvijā partnerības institūta tiesiskais regulējums tapis ļoti gausi, viedokļu atšķirības ir redzamas arī tiesu spriedumos.
Lai veiktu ieturējumu no darbinieka algas, ir jāievēro stingras prasības un grāmatvedībā jāveic korekti aprēķini. Pie tam – ir situācijas, kad ieturējumus veikt nemaz nav iespējams! Lai risinātu šo problēmu Civilprocesa likumā ir sagatavoti grozījumi, kas paredz izmaiņas ieturējumu apmērā no parādnieka darba samaksas. Kādas būs atšķirības un ko tas nozīmē grāmatvežiem?
Darba samaksa 06:00, 17. Jan. 2024
Sagatavoti grozījumi Civilprocesa likumā, kas ļaus no parādnieka piedzīt 10% no minimālās mēneša algas.
Likumdošana 13:57, 27. Okt. 2023
Vai kopīgi tēriņi un mājsaimniecība drīkst būt tikai personām, kas izveidojušas ģimeni Civillikuma izpratnē, proti, reģistrējušas laulību? Jautājums ir absurds, tomēr, ņemot vērā nodokļu likumus, tāds nereti var rasties, piemēram, situācijā, kad partneri viens otram pārskaita naudas līdzekļus vai nolemj pārdot kopīgi iegādātu nekustamo īpašumu. Manuprāt, pienācis laiks ģimenes jēdzienu iestrādāt arī nodokļu likumos!
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 06:00, 20. Jūl. 2022
Valsts ieņēmumu dienests informē par 2021. gada decembrī veiktajiem grozījumiem normatīvajos aktos nodokļu administrēšanā, kā arī sniedz īsu skaidrojumu.
VID informācija 16:30, 3. Jan. 2022
1. augustā spēkā stājās vairāki grozījumi Darba likumā, nosakot kārtību, kādā sedzami attālinātā darba izdevumi, precizējot minimālās algas un ieturējumu piemērošanas kārtību nozarēs, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, kā arī citos jautājumos.
Darba samaksa 08:44, 23. Aug. 2021
Pēckrīzes laikā savas aktivitātes atjaunojuši arī rubrikas “Smilšu kaste” vadītāji – Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedras mācībspēki – asociētais profesors Māris Jurušs un docente Justīna Hudenko. Šoreiz viņi apspriedīs Covid-19 ietekmi uz nereģistrēto nodarbinātību un ēnu ekonomiku kopumā.
Nodokļu smilšu kaste 07:00, 9. Okt. 2020
Turpinām “iFinanses” oktobra numurā aizsākto tēmu par darba koplīgumiem. Un šoreiz izskatīsim darba koplīguma saturu – kādus labumus darbiniekiem tajā var noteikt un kādus būtiskus darba attiecību jautājumus tajā vajadzētu ietvert.
Tiesības 07:00, 23. Okt. 2020
Darbiniekam ir bruto alga 1400 eiro apmērā. Saņemti tiesu izpildītāja rīkojumi par ieturējumiem – viens par uzturlīdzekļiem (piemēram, 500 eiro mēnesī) un otrs par ceturtās kārtas ieturējumu piedziņu 30% apmērā no darba algas. Kā pareizi veikt šos ieturējumus?
Tiesības 09:33, 23. Jūl. 2020
Saeima galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību", kas paredz ieviest atvieglotākus nosacījumus nodarbinātības jomā, lai uzņēmumi vīrusa pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā varētu saglabāt savu darbību un esošās darbavietas.
Likumdošana 16:50, 7. Mai. 2020
Darbiniekam ir parādu piedziņas lieta (nav uzturlīdzekļu piedziņa) saskaņā ar Civilprocesa likuma 594. panta 1. daļas 3. punktu. Ko darīt, ja darbiniekam ir minimālā alga – 430 eiro? Faktiski darbiniekam uz rokas pēc nodokļu atskaitījuma paliek apmēram 300 eiro (atkarībā no neapliekamā minimuma, apgādājamo skaita u.c. faktoriem). Vai šajā gadījumā, ja ir zvērināta tiesu izpildītāja rīkojums, darbiniekam uz rokas jāatstāj 430 eiro?
Tiesības 11:00, 20. Feb. 2020
Saeima 14.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, vidēja termiņa budžeta ietvara 2020., 2021. un 2022.gadam likumu, kā arī grozījumus 26 likumos, kas saistīti ar budžetu, informē Saeimas Preses dienests.
Likumdošana 11:06, 15. Nov. 2019
Darbiniekam ir parādu piedziņas lieta. Saskaņā ar Civilprocesa likumu ieturējumi izdarāmi, parādniekam saglabājot darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Darbiniekam apgādībā bērnu nav. Vai tas nozīmē, ka darbiniekam izmaksājamā darba alga pie šobrīd esošās minimālās mēnešalgas ir 215 eiro? Vai komandējuma nauda ietilpst darba samaksai pielīdzināmiem maksājumiem?
Darba samaksa 07:00, 16. Sep. 2019
Darbiniekam ir vairākas parādu piedziņas lietas (ne saistībā ar uzturlīdzekļu piedziņu). Kāds ir maksimāli pieļaujamais ieturējuma apjoms mēnesī no neto darba algas? Civilprocesa likuma 594.pants nosaka, ka drīkst ieturēt 30% no parādniekam izmaksājamās summas. Vai 30% ieturējums no darbinieka neto algas domāts kopā par visām izpildu lietām vai tomēr par katru lietu atsevišķi?
Darba samaksa 07:00, 4. Jūl. 2019
Jau vairāk nekā gadu īpaši piedomājam par datu aizsardzību, bet arvien rodas jaunas atziņas. Lai cik rūpīgi un pārdomāti uzņēmumā tiktu izstrādāti datu aizsardzības noteikumi, situācijas dzīvē mēdz būt ļoti dažādas, un tās visas paredzēt no datu aizsardzības viedokļa nav nemaz tik vienkārši.
Darba drošība 07:00, 3. Jūl. 2019
Saeima 3.aprīlī galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2019.gadam" un 14 likumprojektus, kas saistīti ar budžetu, informē Saeimas Preses dienests.
Likumdošana 11:00, 4. Apr. 2019
2017.gadā lielu sabiedrības uzmanību izpelnījās Latvijas Republikas Satversmes tiesā skatītās lietas par Solidaritātes nodokļa likuma normu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei. Jau no solidaritātes nodokļa ieviešanas idejas rašanās dienas tas plašsaziņas līdzekļos un publiskajās tērzētavās dēvēts par “bagātnieku nodokli”. Kas īsti ir šis nodoklis, un kāda būs tā nākotne?
Citi 07:00, 6. Feb. 2019
Šis gads mums atnesis daudz izmaiņu likumdošanā ne tikai no 1.janvāra, bet visa gada garumā, ik pa laikam kaut kas mainās un mainās. Atslābt grāmatveži nevar ne mirkli.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 07:00, 18. Sep. 2018
2017.gadā lielu sabiedrības uzmanību izpelnījās Latvijas Republikas Satversmes tiesā (ST) skatītās lietas par Solidaritātes nodokļa likuma (Likums) normu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei (Satversme). Jau no solidaritātes nodokļa (SN) ieviešanas idejas rašanās dienas tas plašsaziņas līdzekļos un publiskajās tērzētavās dēvēts par bagātnieku nodokli. Kas īsti ir šis nodoklis, un kāda būs tā nākotne?
Nodokļi 08:00, 14. Feb. 2018
No 01.01.2018. minimālā alga valstī būs 430 EUR līdzšinējo 380 EUR vietā, paredzēts 29.08.2017. valdības sēdē pieņemtajos grozījumos Ministru kabineta noteikumos Nr.656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu".
Likumdošana 09:02, 31. Aug. 2017
01.07.2015. stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likuma (CPL) 594.panta 1.daļas 2.punktā un 2.daļā, atgādina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.
Likumdošana 14:39, 24. Jūl. 2015
Persona, kurai ir alimentu parāds, plāno doties uz Islandi, lai strādātu. Vai šī persona tiks izlaista no valsts?
Tiesības 16:16, 1. Jūl. 2015
Notariālais izpildu akts ir salīdzinoši jauns tiesību instruments, tāpēc par tā piemērošanu vēl ir domstarpības. Piemēram, vai nostiprinājuma lūgumam pievienots notariālais izpildu akts par saistības piespiedu izpildīšanu bezstrīdus kārtībā un aizdevuma līgums var būt par pamatu hipotēkas nostiprināšanai zemesgrāmatā?
Saistību tiesības 09:26, 9. Jūl. 2015
Ņemot vērā ieilgušās diskusijas par “nolikto atslēgu principa” ieviešanas nepieciešamību, grozījumi Maksātnespējas likumā (MNL) nestājās spēkā 01.01.2015., kā tas sākotnēji bija iecerēts, bet gan tikai šī gada 1.martā. Šoreiz apskatīsim grozījumus, kas skar fiziskās personas maksātnespējas procesu (MNP), tostarp – kā “nolikto atslēgu princips” ir ietverts šobrīd jau spēkā esošajos likuma grozījumos.
Tiesības 07:20, 9. Jūn. 2015
Kā pareizi aprēķināt alimentu maksājumu? Tiesas lēmumā ir norādīts, ka jāietur 25% no minimālās algas. Vai, ieturot alimentu maksājumu 25% apmērā, ieturējums jāveic no bruto vai neto algas?
Darba samaksa 15:55, 15. Mai. 2015
Ceturtdien, 23.aprīlī, Saeima pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā (CPL), kas paredz iespēju tiesvedībā jau pieņemtas lietas nodot citai tiesai, lai nodrošinātu to ātrāku izskatīšanu. Šo grozījumu mērķis ir sekmēt personu tiesības uz taisnīgu tiesu un to īstenošanu saprātīgā termiņā, informē Tieslietu ministrija (TM).
Likumdošana 10:49, 28. Apr. 2015
Grāmatvedim ne tikai jāprot veikt kontējumus un aprēķināt nodokļus, bet arī jāzina, kā rīkoties, ja darbinieks netiek galā ar savām saistībām, proti, uzņēmums saņem izpildrakstu par parāda piedziņu no darbinieka algas. Kā aprēķināt ieturamo summu, un ko darīt, ja ir saņemti vairāki izpildraksti? Izrādās, juristu un tiesu izpildītāju izpratne šinī jautājumā būtiski atšķiras.
Darba samaksa 07:47, 27. Mar. 2015
Uzņēmums ir saņēmis zvērināta tiesu izpildītāja (ZTI) rīkojumu par parāda piedziņu no darbinieka darba algas 30% apmērā. Šis ir vienīgais izpildraksts šim darbiniekam. Darbinieka bruto darba alga ir 190,68 EUR. Darbinieks strādā nepilnu darba laiku - 84 stundas mēnesī, tātad stundas tarifa likme ir 2,27 EUR, kas ir virs valstī noteiktās minimālās likmes. Darbinieks ir iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu, līdz ar to viņam tiek piemērots neapliekamais minimums. Apgādājamu personu nav. Vai uzņēmums drīkst veikt ieturējumus no attiecīgā darbinieka algas pēc ZTI rīkojuma, un cik lielā apmērā? Kurš likums regulē šādus ieturējumus - Darba likums (DL) vai Civilprocesa likums (CPL)? Vai attiecībā uz šādiem ieturējumiem ir saistošs DL noteiktais ierobežojums, ka darbiniekam ir jāsaglabā minimālā alga?
Darba samaksa 11:12, 10. Mai. 2014
Fiziska persona uzņēmumā nodarbināta uz uzņēmuma līguma pamata, lai veiktu konkrētu darba uzdevumu. Šī persona nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēja. Vai uzņēmuma līgumā drīkst paredzēt punktu, ka fiziskai personai, pildot šo darba uzdevumu, tiks kompensēta degviela, pamatojoties uz savstarpēji noslēgto automašīnas patapinājuma līgumu un iesniegtajām ceļazīmēm? Jautājums radies, jo Civillikuma 2212.pantā ir noteikts, ka ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Vai arī degvielu var uzskatīt par saviem darba rīkiem un ierīcēm Civillikuma izpratnē?
Tiesības 14:57, 14. Feb. 2014
No tiesu izpildītāja atnāca jauns izpildraksts par 30% ieturēšanu no darba algas līdz noteiktai parāda summai (darbiniecei šis jau ir 3. izpildraksts). Bet tālāk seko teksts: saglabājot darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā un saglabājot uz katra apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālās nodrošinājuma pabalsta apmērā. Lūdzu paskaidrojiet sīkāk, kā tas jāsaprot!
Tiesības 12:44, 3. Feb. 2014
Cesija. Par cesiju ir dzirdējuši daudzi. Arī saskārušies ir daudzi – jo īpaši tad, kad ir izveidojies parāds, piemēram, laikā neatmaksāts kredīts vai rēķins. Tādos gadījumos bieži parāda samaksu sāk pieprasīt cita persona, apgalvojot, ka parāds ir jāmaksā šai personai, nevis sākotnējam kreditoram, jo tiesības prasīt parāda samaksu tā ir ieguvusi cesijas rezultātā (vai arī apgalvojot, ka parādu ir nopirkusi).
Līgumi 10:29, 9. Jan. 2013
Darba likums garantē darbiniekam tiesības saņemt nolīgto samaksu par veikto darbu. Šīs tiesības var ierobežot tikai likumā noteiktos gadījumos, piemēram, darba devējam izmantojot Darba likuma 21. nodaļā paredzētās tiesības veikt ieturējumus no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas. Rakstā tiks apskatīts likumā noteiktais regulējums un tā piemērošanas prakse, aplūkojot gadījumus, kad šādi ieturējumi ir pieļaujami, to veikšanas kārtību un apmēru.
Tiesības 11:49, 27. Okt. 2010
