Uzņēmums “A”, Latvijā reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, saņem rēķinu no uzņēmuma “B”, kas arī ir reģistrēts PVN maksātājs, par preču piegādi no Polijas. Rēķinā norādītā summa ir 1000 Polijas zloti. “A” bankas kontā uzrādās, ka ir ienākuši 1000 Polijas zloti, kas tālāk nonākuši “B” norēķinu kontā. Bankas konvertācijā uzrādās, ka 1 Polijas zlots ir 4,099 eiro, proti, 243,96 eiro. Kā grāmatot saņemto rēķinu un bankas darījumus? Kurā datumā skatās valūtas kursu?
Grāmatvedība 16:03, 10. Jūl. 2024
Sadarbības partneris veicis pasūtījuma apmaksu Amerikas Savienoto Valstu dolāros. Uzņēmumā visa samaksa parasti notiek eiro valūtā. Kā grāmatot šo samaksu? Vai jāveic valūtas pārrēķins pēc konkrēta valūtas kursa?
Nauda 09:00, 14. Mai. 2024
Vai uzņēmums drīkst izrakstīt rēķinus dažādās valodās un valūtās?
Iepriekš apskatījām naudas plūsmas pārskata sagatavošanas nianses un naudas plūsmas pārskata sagatavošanu pēc tiešās metodes. Šoreiz turpinām ar praktisku piemēru, kā veidojas naudas plūsmas pārskats pēc netiešās metodes.
Gada pārskats 06:00, 19. Feb. 2024
Naudas plūsmas pārskats ir finanšu pārskata sastāvdaļa, kas sniedz priekšstatu par sabiedrības spēju ģenerēt naudu un nepieciešamību pēc naudas līdzekļiem. Grāmatvežiem to sagatavot reizēm ir izaicinājums, tāpēc sniedzam ieteikumus, kā naudas plūsmu sagatavot ērtāk.
Gada pārskats 06:00, 30. Jan. 2024
Galvenā uzņēmuma modelis ir plaši izmantots saimnieciskās darbības modelis starptautisku uzņēmumu grupās. Aplūkosim, kādi savstarpēji veiktie darījumi izraisa paaugstinātu nodokļu administrāciju interesi un kā izvairīties no šiem riskiem! Pieskarsimies arī Covid-19 ietekmei uz transfertcenām.
Saimnieciskā darbība 06:00, 3. Jūn. 2022
Sākam jaunu rakstu sēriju, kurā "KPMG" eksperti dalīsies ar saviem novērojumiem transfertcenu auditu laikā, analizēs konkrētus strīdus, kā arī sniegs praktiskus ieteikumus, kas ļauj samazināt transfertcenu risku, sadarbojoties saistītajiem uzņēmumiem galvenā uzņēmuma un operacionālo uzņēmumu modelī.
Saimnieciskā darbība 07:00, 20. Dec. 2021
Ja līgums par preču piegādi ir eiro valūtā, un piegādātājs – Zviedrijas uzņēmums, pievienotās vērtības nodokļa maksātājs (PVN), – rēķinus Latvijas uzņēmumam, PVN maksātājam, arī izraksta eiro valūtā, vai grāmatojumus var veikt eiro valūtā? Vai avansa rēķina grāmatojumu var labot? Varbūt nav ievērots kāds normatīvā akta pants?
Grāmatvedība 07:00, 25. Nov. 2021
Kā iegrāmatot starpību, kas rodas, aprēķinot bāzes summas, gadījumā, kad no Apvienotās Karalistes tiek saņemti pamatlīdzekļi 3872 Lielbritānijas sterliņu mārciņu apmērā, savukārt precei muitā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) bāze tiek aprēķināta 4532,10 eiro apmērā un atbilstoši tiek aprēķināts PVN – 951,74 eiro. Kura summa grāmatvedībā jānorāda kā importa preces vērtība?
Grāmatvedība 07:00, 24. Sep. 2021
SIA, PVN maksātāja, sniedz bērnudārza pakalpojumus, kas netiek aplikti ar PVN. Par šiem pakalpojumiem SIA no pašvaldības saņem līdzfinansējumu. SIA sagatavo bērnu vecākiem rēķinu, ņemot vērā līdzfinansējuma apmēru, proti, ja pakalpojuma cena ir 350 eiro, bet līdzfinansējums ir 260 eiro, rēķins tiek izrakstīts par 90 eiro. Kā veikt grāmatojumus? Kurā peļņas vai zaudējumu aprēķina rindā jānorāda šīs summas? Kura summa jānorāda PVN deklarācijas 49. rindā (darījumi, kas netiek aplikti ar PVN) – 350 vai 90 eiro?
Grāmatvedība 07:00, 24. Nov. 2020
Iepriekšējos žurnāla “iFinanses” rakstos izskatījām peļņas vai zaudējumu aprēķina ieņēmumu un izdevumu posteņus. Līdz pārskata perioda peļņas vai zaudējumu noteikšanai atlikuši vēl daži ieņēmumu un izdevumu posteņi.
Grāmatvedība 07:00, 5. Okt. 2020
Turpinām rakstu sēriju par grāmatvedības organizācijas un kārtošanas pamatlietām. Iepriekšējā publikācijā (Peļņas vai zaudējumu aprēķins, iFinanses, 03.08.2020.) aplūkojām divas peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmas un kā tajās atspoguļot dažādus ieņēmumus. Turpinot tēmu, apskatīsim, kā abās shēmās grupējami dažādi izdevumu veidi.
Grāmatvedība 07:00, 2. Sep. 2020
Turpinām rakstu sēriju par grāmatvedības organizācijas un kārtošanas pamatlietām. Šajā rakstā par peļņas vai zaudējumu aprēķinu – divas shēmas, kas tām kopīgs un atšķirīgs, sagatavošanas pamatprincipi.
Grāmatvedība 07:00, 3. Aug. 2020
2014. gadā Valsts ieņēmumu dienests skaidroja, ka jāpielieto Eiropas Centrālās Bankas valūtas kurss, kas ir spēkā operāciju veikšanas dienas sākumā. Arī grāmatvedības programmā ielikts šis princips, veicot valūtas konvertāciju. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 21. pantā teikts, ka ārvalstu valūtas naudas atlikumus bilancē norāda, tos pārrēķinot eiro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā bilances datumā (dienas beigās). Lūdzu paskaidrot, vai tagad visu gadu rēķināt valūtas kursu, kas ir spēkā dienas sākumā, bet tieši bilancei – uz gada pirmo un pēdējo dienu ar roku labot visus atlikumus, pārrēķinot tos eiro, pēc valūtas kursa, kas ir dienas beigās?
Grāmatvedība 07:00, 10. Mar. 2020
Vai saimnieciskās darbības veicējiem pirkumi ārvalstu valūtā vienmēr jāreģistrē, izmantojot Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu? Piemēram, norēķinoties ar bankas maksājumu karti vai veicot pārskaitījumu bankā, “Paypal”, “Paysera” u.c.?
Grāmatvedība 09:30, 24. Feb. 2020
2020. gada 31. janvāra pusnaktī pēc Centrāleiropas laika jeb 1. februārī plkst. 1.00 pēc Latvijas laika Lielbritānija izstājas no Eiropas Savienības – breksits, informē Ārlietu ministrija.
Svarīgi 15:15, 31. Jan. 2020
Valsts ieņēmumu dienests publicējis jaunu informatīvo materiālu, kurā lasāms plašāks skaidrojums par Ministru kabineta noteikumiem Nr.397 “Noteikumi par starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti”.
VID informācija 11:50, 14. Feb. 2020
Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 13.pantā noteikts, ka finanšu pārskats jāsagatavo tā, lai tas sniegtu patiesu un skaidru priekšstatu. Taču nekur nav pateikts, kāda informācija konkrēti jāsniedz par bilances vai peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņiem, lai to nodrošinātu. Vai to var izlemt sabiedrības vadītājs, grāmatvedis vai revidents?
Gada pārskats 07:00, 6. Jan. 2020
Ikdienā komersanti noslēdz neskaitāmi daudz darījumu, maksājumus visbiežāk veicot 1 valūtā, tāpēc valūtas kursa svārstības tiešā veidā tos neietekmē. Tomēr Latvijas uzņēmēji arvien vairāk atklāj jaunus tirgus ārpus Eiropas Savienības (ES), tādējādi Latvijas preces nonāk Āzijas, Latīņamerikas un pat Āfrikas tirgū. Šādos darījumos svarīgi neaizmirst par valūtas kursu svārstību radīto risku.
Līgumi 07:00, 27. Jūn. 2018
Mūsdienu tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, līdz ar to arī uzņēmumiem jāspēj strauji pielāgoties, gan attīstot produktus, gan sistēmas, gan darbinieku kompetences. Un – ne tikai pielāgoties, bet būt soli priekšā. Tāpēc žurnāls “iFinanses” sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedru aizsāk jaunu rubriku “Nodokļu smilšu kaste”, kurā ik mēnesi publicēsim aktuālākās studentu atziņas par jau tuvākajā nākotnē sagaidāmajiem izaicinājumiem nodokļu jomā tehnoloģiju attīstības rezultātā. Studenti kopā ar pasniedzējiem Justīnu Hudenko un Māri Jurušu dalīsies pārdomās par blokķēdēm, mākslīgo intelektu, digitālo identifikāciju, kolektīvo finansēšanu, čatbotiem, bezseguma naudu, viedlīgumiem un citām aktuālām tēmām. Pirmajā rakstā ievads kibervalūtu jautājumos.
Nodokļu smilšu kaste 07:00, 5. Apr. 2019
Jaunais gads atnācis ar izmaiņām normatīvajos aktos, kuros regulēta budžeta iestāžu grāmatvedība. Izmaiņas ir būtiskas, tāpēc šis ir īstais laiks detalizēti caurskatīt savu “saimniecību”, izmantojot kontu plānu, un, iespējams, atklāsiet ko interesantu. Lai gan darbietilpīga, tā ir laba iespēja sakārtot lietas.
Budžeta grāmatvedība 07:00, 9. Jan. 2019
Latvija jau ilgāku laiku ir pievienojusies eirozonai, kas atvieglo norēķinus un samazina valūtas kursu svārstību radītos riskus sadarbībā ar eirozonas valstīm. Tomēr darījumi notiek arī ar citu lielvalstu (Krievijas, ASV u.c.) uzņēmumiem. Norēķinus šādos darījumos pārsvarā veic, izmantojot ASV dolāru vai citas valūtas. Tāpēc joprojām aktuāls ir jautājums par citu valūtu atspoguļošanu grāmatvedībā. Šoreiz skaidrojumu sagatavoju, kā piemēru izmantojot konkrētu lasītāja jautājumu.
Grāmatvedība 07:00, 3. Mai. 2018
Uzņēmums 01.11.2017. pārdeva reprezentatīvo auto par 50 000 EUR. Automobilim aprēķinātais finanšu nolietojums ir 10 000 EUR, savukārt atlikusī bilances vērtība – 45 000 EUR. Kā norakstīt reprezentatīvā auto atlikušo bilances vērtību, un kurā peļņas vai zaudējumu aprēķina (PZA) postenī to uzrādīt? Kurā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijas rindā norādīt reprezentatīvā automobiļa atlikušo bilances vērtību, ja auto atlikušo bilances vērtību uzņēmums neuzskata par izdevumiem, kas saistīti ar reprezentatīvā automobiļa ekspluatāciju un uzturēšanu (uzskata, ka finanšu nolietojums atbilst likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (likums par UIN) 6.panta 1.daļas 13.punktam, bet atlikusī bilances vērtība tam neatbilst), lai neveidotos situācija, ka gan ienākumi, gan atlikusī auto vērtība tiek aplikta ar UIN?
Grāmatvedība 08:00, 21. Feb. 2018
Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteikto naudas plūsmas pārskatu ir iespējams sagatavot tāpat kā iepriekš – ar tiešo vai netiešo metodi. Šoreiz īpaši pievērsīšos "zemūdens akmeņiem", kurus nav tik vienkārši ieraudzīt.
Gada pārskats 08:00, 18. Sep. 2017
Uzņēmums (PVN maksātājs) no Lielbritānijas rezidenta (nav PVN maksātājs) saņem pakalpojumus. Rēķins par pakalpojumiem izrakstīts 25.01.2017., bet samaksāts 05.04.2017. Rēķina summa ir 7000 GBP. PVN likuma 32.panta 2.daļā noteikts, ka pakalpojuma saņemšana ir notikusi, ja pakalpojums saņemts. Kas pamato pakalpojuma saņemšanas faktu? Vai rēķina izrakstīšanas datumu var uzskatīt par dienu, kad saņemts pakalpojums? Pēc kāda valūtas kursa jāaprēķina PVN, lai minēto darījumu atspoguļotu PVN deklarācijā? Vai PVN drīkst aprēķināt pēc kursa, kas bija spēkā rēķina izrakstīšanas dienā, proti, 25.01.2017., un minēto darījumu atspoguļot PVN deklarācijā par 2017.gada janvāri?
Grāmatvedība 08:00, 9. Mai. 2017
Kā peļņas vai zaudējumu aprēķinā (PZA) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijā norādīt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), ja PZA vairs nav ailes "Citi nodokļi"?
Gada pārskats 08:00, 10. Apr. 2017
Vai kapitālsabiedrības apgrozījumā ieskaita arī dažādu grantu un atbalsta programmu finansējumu jaunajiem uzņēmējiem, ko tie, darbojoties biznesa inkubatorā, saņem gan pakalpojumu veidā, gan naudas izteiksmē, gan arī, daļēji atmaksājot uzņēmuma rēķinus, piemēram, par pamatlīdzekļu iegādi?
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 08:00, 20. Jan. 2017
Nereti uzskata, ka ekonomistam tikai jānosaka preču vai pakalpojumu cena, turpmākās aktivitātes (piegādes līguma noslēgšanu, preču piegādi un piegādes uzskaiti) uzticot pārdošanas menedžeriem, juristiem un grāmatvežiem. Tomēr, nepievēršot uzmanību visiem minēto aktivitāšu aspektiem, var iestāties ievērojamas ekonomiskās sekas.
Finanšu vadība 08:00, 13. Jan. 2017
Latvijas fiziskā persona ir izsniegusi aizdevumu Polijas rezidentam USD valūtā. Polijas rezidents atmaksā aizdevumu un aprēķinātos procentus par aizdevuma lietošanu. Vai par kapitāla pieaugumu, par kuru jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), jāuzskata aizdevuma pamatsummas EUR vērtības pieaugums, kas radies no valūtas kursu starpības aizdevuma izsniegšanas un atmaksas dienā?
Nodokļi 09:00, 5. Feb. 2016
Divām Latvijas kompānijām nesaskaņas par rēķina apmaksas summu. Līgums noslēgts par pakalpojumu apmaksu USD. Rēķinā norādīta summa saskaņā ar likumdošanu - USD un EUR. Maksāts tiek EUR valūtā pēc attiecīgās dienas kursa. Sakarā ar to, ka naudas saņēmējam ir cita banka, nauda tiek saņemta citā dienā ar citu kursu. Kurai pusei ir jāuzņemas izdevumi / ieņēmumi no valūtas kursa starpības? Vai attaisnojuma dokuments var būt otras puses bankas izdruka?
Izdevumi 09:00, 6. Jan. 2016
Turpinām 13.06.2016. publikācijā “Padomi gudra kontu plāna sagatavošanai” aizsākto tēmu – šoreiz mūsu uzdevums – izvedot operāciju kontus.
Grāmatvedība 08:00, 16. Nov. 2016
No tā, cik ātri uzņēmējs spēj saņemt naudas līdzekļus par saražoto produktu, iegādāties jaunus ražošanas faktorus, saražot jaunus produktus, atkal pārvērst tos naudā, ir atkarīgs, cik daudz ražošanas ciklu uzņēmējs spēj nodrošināt un attiecīgi cik lielu pievienoto vērtību var saražot kādā atskaites periodā. Apgrozības paātrināšanai izmanto cenu instrumentu, ko sauc par skonto.
Finanšu vadība 08:00, 2. Sep. 2016
Pēc līguma par preces izgatavošanu noslēgšanas Latvijas uzņēmums izraksta avansa rēķinu, kuru ārvalstu darījuma partneris samaksā 01.03.2016., ieskaitot bankas eiro valūtas kontā 2000 GBP. Komercbanka (KB) par ienākošo maksājumu ietur komisiju - 2,36 GBP. (Latvijas Bankas (LB) kurss - 0,778, KB kurss – 0,788).
Izdevumi 09:03, 11. Jūl. 2016
Eiropā daudz tiek diskutēts par vienlīdzību nodokļu maksātāju tiesībās un pienākumos, tajā skaitā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā. Lai gan vairāk par nodokļu "nediskrimināciju" runā tiešo nodokļu jomā, atšķirības ir arī netiešajos nodokļos, tostarp PVN.
Pievienotās vērtības nodoklis 08:00, 24. Aug. 2016
Veicot 2310 konta (Debitoru parādi) pārbaudi pa partneriem, konstatēts, ka daži partneri ir palikuši parādā ļoti nebūtiskas summas - 0,01-0,10 EUR. Vai šīs summas tiešām jāsalīdzina? Vai arī vienkārši drīkst norakstīt? Kā to dokumentēt?
Gada pārskats 09:00, 17. Nov. 2015
Nodarbinātības valsts aģentūra pārskaita naudu mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam (MUN). Saskaņā ar rēķinu tā ir darba algas dotācija bezdarbniekam, līdz ar to visa ieskaitītā summa tālāk tiek pārskaitīta kā alga. Vai arī par to ir jāmaksā MUN? Vai MUN ir jāmaksā arī no ieņēmumiem no valūtas kursu svārstībām, kas rodas, konvertējot naudu vai apmaksājot rēķinus ASV dolāros?
Mikronodoklis 16:35, 27. Okt. 2015
Bilance un peļņas vai zaudējumu aprēķins ir būtiskākās gada pārskata daļas, taču, lai informācija par uzņēmuma finanšu stāvokli un saimniecisko darbību būtu ticama un atbilstīga, nedrīkst aizmirst arī par naudas plūsmas, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un pielikuma sagatavošanu, kā arī vairākām niansēm gada pārskatu parakstīšanā un apstiprināšanā.
Gada pārskats 08:03, 30. Mar. 2015
Ieņēmumu un izdevumu uzrādīšana pareizā periodā ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, lai gada pārskatā atspoguļotā informācija būtu patiesa. Šajā rakstā apskatīsim jautājumus, kas saistīti ar ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, to periodizāciju un uzrādīšanu gada pārskatā.
Gada pārskats 16:35, 14. Jan. 2015
Finanšu rādītāju analīzi var salīdzināt ar vizīti pie ārsta: ja ir pamanīti kādas slimības simptomi, tad ir nepieciešams izvirzīt diagnozes hipotēzi un pārbaudīt to, veicot speciālas analīzes. Ja slimība ir hroniska vai cilvēkam ir kāda ģenētiska nosliece, tad analīzes jāveic regulāri, izveidojot raksturīgo rādītāju sistēmu ar mērķi novērst riskus, novērtēt esošās ārstēšanas efektivitāti vai arī prognozēt slimības komplikācijas, ietekmi uz kopējo organisma veselību.
Finanšu vadība 10:52, 3. Okt. 2014
Jau kādu laiku Eiropas Parlamenta un Padomes 26.06.2013. Direktīvas 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK, ieviešanas nolūkā norit intensīvs darbs pie jauna, apvienota Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izveides. Šobrīd vēl ir grūti prognozēt, kāda būs likumprojekta redakcija, nonākot Saeimas atbildīgajās komisijās, tomēr kopējās likumprojekta aprises un tendences jau ir pamanāmas.
Gada pārskats 11:10, 22. Sep. 2014
Darbinieks ārvalstu komandējumā par dažādiem izdevumiem (viesnīca, pasākuma dalības maksa, degviela u.c.) norēķinās ar savu personīgo debetkarti. Iesniedzot avansa norēķinu, izdevumu summas atspoguļotas saskaņā ar avansiera bankas konta izrakstu. Pārrēķinot valūtu pēc Latvijas Bankas (LB) noteiktā kursa izdevumi ir mazāki. Vai saskaņā ar MK noteikumiem Nr.969 Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi (MK noteikumi Nr.969) ir iespējams kompensēt darbiniekam valūtas kursa svārstības? Tāpat vēlos zināt, vai var kompensēt arī bankas komisijas maksu par veikto maksājumu?
Darba samaksa 12:04, 5. Dec. 2013
Uzņēmumam saskaņā ar noslēgto līgumu USD valūtā tiek piegādāti materiāli konkrēta objekta būvniecībai. Visi saņemtie materiāli atbilstoši Latvijas Bankas (LB) kursam saņemšanas datumā tiek iegrāmatoti nepabeigtajā celtniecībā. Mēneša beigās piegādātājs izraksta rēķinu par kopējo piegādāto materiālu vērtību USD. Iegrāmatojot saņemto rēķinu pēc LB kursa, veidojas starpība. Vai radušos starpību kā materiālu cenu izmaiņu var attiecināt uz nepabeigtās celtniecības objektu?
Pamatlīdzekļi 07:57, 8. Nov. 2013
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs veic valūtas (EUR) pirkšanas darījumus (SPOT), lai veiktu maksājumus piegādātājiem. Darījumi tiek veikti ar bankām, kurās uzņēmumum ir norēķinu konti LVL. Jautājums ir šāds: ja šo darījumu rezultātā rodas pozitīva valūtas starpība, vai tas uzskatāms par neapliekamu ienākumu likuma Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN) izpratnē (6.pants 1.daļa 17.c punkts)? Vai šajā gadījumā šī pozitīvā starpība ir jāuzrāda PVN deklarācijā kā nepaliekams darījums, un līdz ar to jārēķina PVN proporcija?
Pievienotās vērtības nodoklis 11:56, 30. Okt. 2012
Jautājums par preču importu. 14.maijā veikta priekšapmaksa firmai par preci (imports) – 900,00 USD (komercbankas kurss 0,5483, Latvijas Bankas kurss 0,5440); 19.maijā saņemt rēķins no ārvalstu firmas (imports) – 900,00 USD (komercbankas kurss 0,55750, Latvijas Bankas - 0,5520); 25.maijā noformēta muitas deklarācija un samaksāts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 111,63 LVL pēc komercbankas kursa (komercbankas kurss 0,56380, Latvijas Bankas – 0,5590). Kā pareizi iegrāmatot šādu darījumu?
Grāmatvedība 11:37, 15. Aug. 2012
Darbinieks avansa norēķinā par komandējumu norāda čekus valūtā. Čekiem valūtā tiek piemērots atbilstošs Latvijas Bankas (LB) noteiktais kurss dienā, kad darbinieks veic norēķinus ar institūciju par komandējuma izdevumiem, jo nav iesniegta valūtas maiņas kvīts. Čeka datums nesakrīt ar darbinieka avansa norēķina datumu, LB noteiktie kursi ir atšķirīgi. Ja attaisnojuma dokumentā vērtības mērs ir ārvalsts valūta, tajā norādītās summas iegrāmatošanai pārrēķina latos pēc LB noteiktā attiecīgās ārvalsts valūtas kursa, kas ir spēkā saimnieciskā darījuma dienā? Vai ir jāveic valūtas kursu svārstību dēļ radušos ieņēmumu vai izdevumu aprēķins un uzskaite?
Avansa norēķini 15:31, 3. Mai. 2013
Ar 2013.gada 1. janvāri ir stājušās spēkā transfertcenu dokumentācijas prasības, saskaņā kuriem nodokļu maksātājiem, kas atbilst likumā "Par nodokļiem un nodevām" (Likums) noteiktajiem kritērijiem, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieprasījuma ir jāiesniedz Likuma 15.2 panta 2. daļā noteiktā informācija latviešu valodā viena mēneša laikā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas.
Saistītās personas 21:31, 22. Jan. 2013
Man būtu liels lūgums saņemt skaidrojumu, kā tiek grāmatotas interneta veikalā pārdotās preces. Līdz šim interneta veikals par katru pirkumu rakstīja man (grāmatvedim) rēķinu, kurā tika norādīts, kas tiek pirkts, kāda valūtā un ar kādu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) procenta likmi (12% vai 22%). Dabā tas izskatās šādi: pircējs izvēlas interneta veikalā preci, liek to grozā, apmaksā ar karti un norāda adresi, uz kuru šī prece pa pastu tiek nosūtīta. Daļa preces tiek iegādātas Latvijā, bet arvien lielāks pircēju skaits paradās no ārvalstīm, piemēram, Krievijas. Tāpēc tiek izmantoti dažādi apmaksas veidi - PNS (pasts), Latvijas bankas, PayPal.
Grāmatvedība 08:27, 20. Apr. 2012
Saskaņā ar Latvijas grāmatvedības standartu Nr.1 Finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes (LGS Nr.1) definīciju saistības ir uzņēmuma pašreizējs pienākums, ko radījuši pagātnes notikumi, ja ir sagaidāms, ka šo pienākumu izpildot, uzņēmums zaudēs ekonomiskā izdevīguma resursus.
Gada pārskats 09:53, 26. Sep. 2011
Tuvojas gada pārskata iesniegšanas termiņš un līdz ar to ir aktualizējušies dažādi jautājumi attiecībā uz gada pārskata sagatavošanas noteikumiem. Viens no jautājumiem, kas nodokļu maksātājiem nav skaidrs, ir ieņēmumu uzrādīšana mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) gada pārskatā, kā arī apgrozījuma uzrādīšana mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju deklarācijā. Kā piemēram, vai šajā deklarācijā uzrāda ieņēmumus no pamatlīdzekļu pārdošanas un valūtas kursu svārstībām?
Mikronodoklis 14:26, 25. Mar. 2011
Tuvojas laiks, kad jāiesniedz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) gada deklarācija. Tomēr ne visiem šogad tā ir jāiesniedz. Saskaņā ar likuma Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN vai likums) 11. panta 10. daļu apliekamā persona līdz nākamā gada 1. maijam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) deklarāciju par taksācijas gadu gadījumos, ja:
Pievienotās vērtības nodoklis 10:59, 13. Apr. 2011
Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (PVN likums) 10. panta desmito daļu, ja iegādātās preces un saņemtie pakalpojumi tiek izmantoti gan apliekamo, gan neapliekamo darījumu veikšanai, gan valsts izpildvaras funkciju nodrošināšanai un ja nav nodrošināta to atsevišķa uzskaite, atskaitāmā priekšnodokļa daļu taksācijas periodā aprēķina, izmantojot proporciju.
Pievienotās vērtības nodoklis 17:09, 25. Feb. 2010
Šajā publikācijā sniegsim praktisku piemēru, kā no grāmatvedības datiem pēc iespējas vienkāršāk un ērtāk nonākt līdz naudas plūsmas pārskatam.
Gada pārskats 09:05, 14. Dec. 2009
Naudas plūsma ir gada pārskata sastāvdaļa, kas nepelnīti grāmatvežu vidū ir noniecināta, kā ne pārāk informatīvs materiāls. Patiesībā naudas plūsmas pārskats ir pārskats, kas ir svarīga analītiska informācija, dod iespēju izzināt sabiedrības spēju radīt, ģenerēt naudu, lai nodrošinātu veiksmīgu saimniecisko darbību. Ne velti mazo sabiedrību vadība, kas paši nodarbojas ar operatīvā darba vadīšanu, bieži tieši ar naudas plūsmu asociē savus priekšstatus par sabiedrības finansiālo stāvokli un, saņemot no grāmatveža peļņas vai zaudējumu aprēķinu, izrāda izbrīnu par peļņas esamību, bet naudas neesamību.
Gada pārskats 23:21, 22. Nov. 2009
