Otrdien, 11.07.2017., Ministru kabineta (MK) sēdē atbalstīti priekšlikumi reformēt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Nodokļu reformas ietvaros sagatavotajos grozījumos UIN regulējošajā likumā paredzēts konceptuāli jauns UIN modelis, atbilstoši kuram UIN tiek atlikts līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta, nevis gūta, piemērojot 20% likmi.

Paredzēts, ka izmaiņu veikšana nodokļa regulējumā, paredzot reinvestētās peļņas neaplikšanu ar UIN, radīs būtiskas izmaiņas uzņēmumu attīstības un kapitalizācijas stiprināšanā, kā arī investīciju piesaistē. Plānots, ka uzņēmumu reinvestētās peļņas atbrīvošana no UIN uzlabos arī pieejamību banku kredītiem, jo uzņēmumiem zudīs motivācija manipulēt ar peļņas deklarēšanu, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, kā arī stiprinās uzņēmumu pašu kapitāla bāzi. Tas motivētu uzņēmumus darboties legālajā ekonomikā, savukārt bankām tiktu nodrošināta iespēja vairāk kreditēt šos uzņēmumus.

Likumā nav paredzēti UIN avansa maksājumi, izņemot pārejas periodā no 01.01.2018. līdz 30.06.2018., kad nodokļa maksātājam ir tiesības iesniegt 1 UIN deklarāciju un ir jāveic nodokļa avansa maksājumi.

Savukārt, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un veicinātu nodokļu plānošanu, likumā iekļautas normas ar mērķi novērst nodokļa bāzes samazināšanu, paredzot, ka ar UIN apliek:

  • norakstītos nedrošos debitora parādus, kas neatbilst noteiktajiem kritērijiem;
  • aizdevumus, kas gada laikā nav atmaksāti un neatbilst noteiktajiem kritērijiem, un ir uzskatāmi par peļņas sadali;
  • vērtību, par kādu samazināta vai palielināta darījuma cena salīdzinājumā ar tirgus cenu;
  • procentu maksājumi nebanku uzņēmumiem, ja to apmērs vairāk nekā 4 reizes pārsniedz pašu kapitāla lielumu.

Jaunais UIN modelis pēc būtības nav savienojams ar nodokļa atvieglojumiem un atlaidēm, jo ar UIN tiek aplikti izdevumi, kuru atbrīvošanai no UIN nav pamata. Visas līdzšinējās nodokļa atlaides tiek aizstātas ar 1 atlaidi, kas piemērojamu visām nozarēm, – atlikto nodokļa maksājumu līdz peļņas sadales brīdim.

Vienlaikus likumā saglabātas atsevišķu veidu UIN atlaides investīcijām. Lai nodrošinātu tiesisko paļāvību, pārejas periodā saglabātas UIN atlaides par veiktajām atbalstāmajām investīcijām attiecībā uz investīciju projektiem, kas līdz 31.12.2017. atbalstīti MK. Tāpat atlaides piemērotas par veiktajām investīcijām brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

Minēto atlaidi attiecina tikai uz to aprēķināto UIN daļu, kas veidojas par aprēķinātajām dividendēm, jo nav pamata atlaidi attiecināt uz UIN, kas maksājams par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Tādējādi varētu tikt veicināta atlīdzības novirzīšana uz nepersonificētiem bonusiem darbiniekiem, samazinot nodokļu slogu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumiem.

Turklāt, ievērojot Satiksmes ministrijas izteiktos iebildumus, likumā saglabāta alternatīva UIN maksāšanas kārtība (tonnāžas nodoklis) uzņēmumiem, kas izmanto kuģus starptautiskajos pārvadājumos un veic ar to saistītas darbības. Tāpat likumā kā kompromiss iekļauts atvieglojums 50% apmērā lauksaimniekiem par saņemtajām atbalsta summām lauksaimniecībai.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pamatnostādnēs noteikto uzdevumu, likumā iekļauti 2 UIN atvieglojuma ziedotājiem varianti, kurus ziedotājs var izvēlēties, ņemot vērā tā finansiālos rādītājus vai darba algu fondu. Ievērojot Latvijas nevalstisko organizāciju prasības, likumā iekļauts arī 3.atvieglojuma variants – atlaide (30% no ziedotās summas) par veiktajiem ziedojumiem, kur atlaides modelis atbilst esošajā likuma normā noteiktajam, bet samazina atlaides intensitāti.

Lai gan pašreizējā UIN regulējumā paredzēta lielāka (procentuāli) valsts finansētā līdzdalība, piemērojot atlaidi, tomēr jaunais atbalsta modelis kopumā nodrošina iespēju uzņēmumam ziedot lielāku summu, nepiemērojot šai summai (pamatā ziedojums nav uzskatāms par saistītu ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu) UIN.

Plānots, ka pēc likuma izskatīšanas Saeimā tas stāsies spēkā ar nākamā gada 1.janvāri.