Otrdien, 04.10.2016., Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Imigrācijas likumā, kuros paredzēts atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem speciālistiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums.
Saskaņā ar likuma grozījumiem Ministru kabinetam noteikts uzdevums sagatavot profesiju, kurās prognozējams būtisks darbaspēka trūkums, sarakstu. Šo profesiju pārstāvjiem, kas pieprasa Eiropas Savienības (ES) zilo karti, plānots piemērot zemāku minimālās algas kritēriju, vidējai darba samaksai iepriekšējā gadā piemērojot koeficientu 1,2 pašreizējā 1,5 vietā.
Likumprojektā paredzēta iespēja personām, kuras pieprasa ES zilo karti, saīsināt dokumentu izskatīšanas termiņu līdz 10 darba dienām, kā arī šo karti piešķirt gadījumos, ja personas nav ieguvušas attiecīgo augstāko izglītību, bet tām ir vismaz 5 gadu pieredze konkrētajā jomā.
Turpmāk ārzemniekam, kurš vēlēsies Latvijā uzturēties kā sezonas darbinieks, izsniegs ilgtermiņa vīzu uz laiku līdz 6 mēnešiem 12 mēnešu laika posmā. Ja ārzemnieks gribēs turpināt sezonas darbu, viņš, neizceļojot no Latvijas, varēs pieprasīt jaunu ilgtermiņa vīzu. Prognozēts, ka gada laikā Latvijā varētu ieceļot 50 sezonas darbinieki un 50 uzņēmuma ietvaros pārcelti darbinieki, minēts likuma grozījumu anotācijā.
Likumprojektā paredzēts noteikt uzturēšanās ierobežojumus sezonas darbiniekiem, kā arī nosacījumus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai pārceltiem darbiniekiem uzņēmumos. Tāpat plānots noteikt 6 mēnešu pārtraukumu starp uzturēšanās atļaujām, ja personas uzturējušās valstī maksimālo termiņu. 6 mēnešu termiņš noteikts, lai novērstu personu nepārtrauktu uzturēšanos valstī.
Tāpat arī plānots atcelt prasību personām, kurām ir latviska izcelsme un kuras vēlas saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, pierādīt to, ka viņas pārceļas uz Latviju. Šāda izmaiņa rosināta, jo nereti šīs kategorijas ārzemnieki jau uzturas Latvijā, piemēram, ar termiņuzturēšanās atļauju.
Likuma grozījumos paredzēts precizēt nodarbināšanas nosacījumus patvēruma meklētājiem, samazinot periodu, pēc kura patvēruma meklētājs drīkst sākt meklēt darbu, kamēr atbildīgā iestāde nav pieņēmusi lēmumu par statusa piešķiršanu, no 9 mēnešiem uz 6.
Ar likuma grozījumiem noteiktas papildu prasības ārvalsts komersantu pārstāvniecībām, kuru pārstāvji pieprasa termiņuzturēšanās atļaujas. Turpmāk ārvalsts uzņēmumam:
- ārzemēs jābūt reģistrētam vismaz pirms 5 gadiem;
- jānodarbina vismaz 50 darbinieki;
- tā gada apgrozījumаm jāpārsniedz 10 milj. eiro.
Šāds regulējums noteikts, lai nodrošinātu tikai perspektīvu uzņēmumu un sadarbības formu ienākšanu Latvijas tirgū. Patlaban visvairāk uzturēšanās atļauju tiek atteiktas tieši ārvalstu komersantu pārstāvniecību pārstāvjiem, jo tiek konstatēts, ka vairums šādu pārstāvniecību faktiski neveic nekādu darbību, norāda likumprojekta autori.
Ar likuma grozījumiem plānots arī precizēt vīzas un uzturēšanās atļaujas atteikuma pamatojumu, kas saistīts ar viltotu dokumentu un tādu dokumentu, ar kuriem veiktas dažādas manipulācijas, iesniegšanu.
Grozījumi sagatavoti, lai ieviestu ES noteiktās prasības.
Imigrācijas likuma grozījumi 3 lasījumos vēl jāatbalsta Saeimai.
