8.augusta Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (noteikumi Nr.585), kas tos paredz papildināt ar nosacījumu par elektronisko rēķinu sagatavošanu.
Noteikumu 7.punkts noteic, ka uzņēmuma vadītājs, ievērojot attaisnojuma dokumentiem normatīvajos aktos noteiktās prasības, patstāvīgi izvēlas šo dokumentu formu un sagatavošanas veidu, izņemot gadījumus, ja attiecīga attaisnojuma dokumenta noformēšanu vai saturu reglamentē konkrēts normatīvais akts.
Jāņem vērā, ka no 2019.gada 18.aprīļa mainījusies elektronisko rēķinu iesniegšanas kārtība publiskajā iepirkumā salīdzinājumā ar līdz šim normatīvajos aktos noteikto, jo ir stājušies spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā un Publiskās un privātās partnerības likumā. Pamatojoties uz minētajos likumos noteikto deleģējumu, pieņemti un stājušies spēkā MK noteikumi Nr.154 “Piemērojamais elektroniskā rēķina standarts un tā pamatelementu izmantošanas specifikācija un aprites kārtība” (noteikumi Nr.154).
Minēto likumu un noteikumu Nr.154 regulējums paredz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 2014/55/ES par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās noteikto pienākumu pasūtītājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un publiskajiem partneriem vai to pārstāvjiem pieņemt un apstrādāt elektroniskos rēķinus, kas atbilst šo likumu un MK noteikumu Nr.154 prasībām.
Tādējādi, ja uzņēmums publiskajos iepirkumos izvēlēsies rēķinu sagatavot un iesniegt elektroniskā veidā, tas, ievērojot minētos likumus un MK noteikumus Nr.154, rēķinu sagatavos un iesniegs atbilstoši direktīvas 2014/55/ES un Eiropas Komisijas īstenošanas lēmumā 2017/1870 par atsauces uz elektronisko rēķinu sagatavošanas Eiropas standartu un tā sintakšu saraksta publicēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/55/ES minētajam standartam un sintakšu sarakstam. Līdz ar to noteikumus Nr.585 plānots papildināt ar 7.7punktu šādā redakcijā:
Ja uzņēmums elektronisko rēķinu (Publisko iepirkumu likuma, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma un Publiskās un privātās partnerības likuma izpratnē) sagatavo atbilstoši Eiropas Savienības standartam LVS EN 16931-1:2017 “Elektroniskie rēķini. 1.daļa. Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis”, tad to izraksta atbilstoši tehniskajā specifikācijā LVS CEN/TS 16931-2:2017 “Elektroniskie rēķini. 2.daļa: Standartam EN 16931-1 atbilstošo sintakšu saraksts” noteiktajai ISO/IEC 19845 (UBL 2.1) sintaksei.
Prasība par vienas sintakses izmantošanu neradīs papildu izmaksas uzņēmumiem, kas varētu rasties informācijas tehnoloģiju pakalpojumu uzņēmumiem, pārveidojot vai pielāgojot esošās informācijas sistēmas, norādīts grozījumu anotācijā.
Uzņēmumi joprojām būs tiesīgi iesniegt elektroniskos rēķinus citā formātā, piemēram, portatīvā dokumenta formātā (PDF) vai portatīvā dokumenta formātā ilglaicīgai glabāšanai (PDF/A), vai digitāli saspiesta un kodēta attēla (JPEG, TIFF un PNG) formātā, kā arī rēķinus papīra formātā.
Papildus jāatzīmē, ka iepriekšminēto Eiropas Savienības standartu (kā dokumentu) tiešā veidā neizmantos uzņēmumi kā grāmatvedības datorprogrammu (grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūras) lietotāji (elektronisko rēķinu izrakstītāji un saņēmēji), bet gan tikai informācijas tehnoloģijas sistēmu izstrādātāji. Savukārt izstrādāto informācijas sistēmu atbilstību standarta prasībām apliecinās sistēmu izstrādātāji, slēdzot attiecīgus līgumus ar uzņēmumiem kā grāmatvedības datorprogrammu (grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūras) pircējiem (lietotājiem).