Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Saeima 06.11.2013. pieņēma likumu Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas publicēts 27.11.2013. laikrakstā Latvijas Vēstnesis Nr.232 (5038) un kura normas stājas spēkā 01.01.2014., izņemot likuma pārejas noteikumu 90., 96., 100. un 108.punktā noteikto atsevišķu normu spēkā stāšanās brīdi.

Grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (likums) nosaka šādus būtiskākos grozījumus.

Par fiksēto ienākuma nodokli

Grozījumi likumā paredz, ka tiek ierobežots fiksētā ienākuma nodokļa darbības laiks. Fiksētā ienākuma nodokļa režīms vairs nebūs piemērojams, sākot ar 01.01.2016.

Ir noteikts, ka, sākot ar 01.01.2014., jauni fiksētā ienākuma nodokļa maksātāji vairs netiks reģistrēti.

Grozījumi likumā paredz divu gadu ilgu pārejas periodu, kurā līdz 2013.gada beigām reģistrētie fiksētā ienākuma nodokļa maksātāji varēs turpināt piemērot šo režīmu līdz 31.12.2015.

Par mūža pensijām

Grozījumi likumā paredz jaunu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamā ienākuma veidu – pensijai pielīdzināmu ienākumu, ko veido apdrošināšanas atlīdzība, kas apdrošinātajam tiek izmaksāta saskaņā ar mūža pensijas apdrošināšanas līgumu (ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam). Minētais ienākums ir apliekams gan Latvijas rezidentiem, gan arī nerezidentiem.

Pensijai pielīdzināmo ienākumu apliek ar nodokli pēc vispārējās nodokļa likmes (2014.gadā 24%) ienākuma izmaksas vietā, t.i., nodokli ietur ienākuma izmaksātājs – apdrošināšanas sabiedrība, ar kuru fiziskai personai ir noslēgts mūža pensijas apdrošināšanas līgums.

Fiziskai personai, kas noslēgusi mūža pensijas apdrošināšanas līgumu (ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam), likuma 12.panta 5. daļā noteikto pensionāra neapliekamo minimumu nepiemēro pensijai pielīdzināma ienākuma izmaksas vietā. Ja valsts vecuma pensijas izmaksas vietā – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā netiks piemērots viss pensionāram pienākošais neapliekamais minimums, tā atlikušo daļu varēs piemērot rezumējošā kārtībā, iesniedzot iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju.

Grozījumi likumā paredz kā ienākumu no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, noteikt ienākumu no mūža pensijas apdrošināšanas līgumiem (ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam), kas veidojas no apdrošinātāja piešķirtajām gratifikācijām.

Ienākumu no mūža pensijas apdrošināšanas līgumiem apliek ar nodokli pēc 10 % nodokļa likmes ienākuma izmaksas vietā, t.i., nodokli ietur ienākuma izmaksātājs – apdrošināšanas sabiedrība, ar kuru fiziskai personai ir noslēgts mūža pensijas apdrošināšanas līgums.

Grozījumi likumā paredz, ka apdrošināšanas sabiedrība varēs neizsniegt nodokļa maksātājam paziņojumu par izmaksātajām summām (pensijai pielīdzināmo ienākumu un ienākumu no mūža pensijas apdrošināšanas līgumiem), ja ienākuma izmaksa tiek veikta ar kredītiestādes starpniecību naudas pārveduma veidā un aprēķināto nodokli apdrošināšanas sabiedrība norāda naudas pārveduma pamatojumā.

Par nekustamā īpašuma atsavināšanu

Grozījumi likumā paredz paplašinātas iespējas nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no kapitāla pieauguma, ja atsavina vienīgo vai mantoto  nekustamo īpašumu.

Ir noteikts, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverts un ar nodokli netiek aplikts ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (minētajā 60 mēnešu periodā) līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese).  Ja nekustamais īpašums, kuru atsavina, ir mantots līgumiskā, testamentārā vai likumiskā ceļā no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, uzskatāms, ka nekustamais īpašums ir maksātāja īpašumā no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā mantojuma atstājēja īpašums (līdz šim tas attiecās tikai uz mantojuma atstājēja laulāto).

Ja persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem un tā ar konsulārās vai diplomātiskās pārstāvniecības starpniecību vai tieši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir paziņojusi par savu dzīvesvietu ārvalstī saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likumu, laikposms, kad nekustamais īpašums bijis personas deklarētā dzīvesvieta (12 mēneši), ir summāri jebkuri 12 mēneši pēdējo 60 mēnešu laikā līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai.

Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverts un ar nodokli netiek aplikts ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir bijis maksātāja vienīgais nekustamais īpašums. Ja nekustamais īpašums, kuru atsavina, ir mantots līgumiskā, testamentārā vai likumiskā ceļā no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, šīs panta daļas izpratnē uzskatāms, ka nekustamais īpašums ir maksātāja īpašumā no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā mantojuma atstājēja īpašums (šajā gadījumā kritērijs par 12 mēnešu deklarēto dzīvesvietu ir aizvietots ar kritēriju, ka pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai tas ir bijis maksātāja vienīgais nekustamais īpašums).

Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverts un ar nodokli netiek aplikts ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas (attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā nodokļa maksātāja vienīgais nekustamais īpašums), ja šis ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai arī pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas.

Ja nodokļa maksātājam zemesgrāmatā ir reģistrēti vairāki nekustamā īpašuma objekti, tad, lai piemērotu likuma 9.panta pirmās daļas 34.² punktu, VID, pamatojoties uz maksātāja iesniegumu, izvērtē, vai minēto objektu kopums veido vienu nekustamo īpašumu Dzīvokļa īpašuma likuma izpratnē. Ja nekustamais īpašums saskaņā ar likuma 9.panta pirmās daļas 34.² punktu ir iegādāts pirms tā atsavināšanas, maksātājs mēneša laikā pēc ienākuma no kapitāla pieauguma gūšanas par to informē VID.

Par ienākuma gūšanas dienu no likuma 9.panta pirmās daļas 34.² punktā minētā ienākuma uzskata nākamo dienu pēc dienas, kad notecējuši 12 mēneši no nekustamā īpašuma atsavināšanas dienas, ja faktiskā ienākuma gūšanas diena ir bijusi ne vēlāk par šo dienu.  Ja faktiskā ienākuma gūšanas diena ir bijusi vēlāk par dienu, kad notecējuši 12 mēneši no nekustamā īpašuma atsavināšanas dienas, ienākuma gūšanas diena nosakāma saskaņā ar likuma 16.¹panta 4. daļu.

Par lauksaimniecības zemes atsavināšanu

Grozījumi likumā paredz, ka ar nodokli neapliek ienākumu no lauksaimniecības zemes atsavināšanas arī gadījumos, ja zeme tiek atsavināta zemnieku saimniecības īpašniekam un izpildās citi likumā noteiktie kritēriji.

Precizēts likumā noteiktais kritērijs lauksaimniecības zemes pircējam, paredzot minimālo slieksni ieņēmumiem no lauksaimnieciskās darbības, un nosakot, ka ar nodokli neapliek ienākumu no lauksaimniecības zemes atsavināšanas gadījumos, ja vismaz vienā taksācijas periodā no pēdējiem trim pirmstaksācijas periodiem vairāk nekā pusi no personas saimnieciskās darbības ieņēmumiem, bet ne mazāk kā EUR 2845,74 gadā veido ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai arī šī persona saņem valsts vai Eiropas Savienības atbalsta maksājumus lauksaimniecībai un lauku attīstībai kā jaunais lauksaimnieks.

Likumā noteiktos kritērijus attiecībā uz lauksaimnieciskās zemes pārdevēju nepiemēro no 01.07.2014. līdz 01.07.2016. Tādējādi šajā periodā nepiemēro kritērijus, kurus nepieciešams izpildīt lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdevējam, lai ienākumam varētu piemērot atbrīvojumu no IIN maksāšanas.

Par nodokļa atvieglojumiem

Grozījumi likumā paredz, ka nodokļa atvieglojumi nav piemērojami, ja apgādājamās personas patstāvīgi saņem ar nodokli apliekamos ienākumus (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju, kas piešķirta saskaņā ar likuma Par valsts pensijām), kas pārsniedz noteikto nodokļa atvieglojuma apmēru, vai bezdarbnieka pabalstu (stipendiju) vai tās uztur kāda cita persona, vai tās ir mikrouzņēmuma darbinieki. Tādējādi neatkarīgi no apgādnieka zaudējuma pensijas apmēra, tās saņēmējs var būt apgādībā, ja vien neizpildās citi likumā noteiktie ierobežojumi.

Ir noteikts, ka gadījumos, ja vecāki kopīgi īsteno aizgādību un savstarpēji nevar vienoties par to, kuram no viņiem pienākas atvieglojums par apgādībā esošu personu, atvieglojumu par apgādībā esošu personu piemēro tam nodokļu maksātājam — vecākam, kurš norādīts bāriņtiesas lēmuma par vecāku domstarpību izšķiršanu rezolutīvajā daļā.

Nodokļa maksātājam nav piemērojami nodokļa atvieglojumi par apgādājamo personu:

• par to taksācijas perioda daļu (attiecīgo kalendāra mēnesi), kurā apgādājamā persona pastāvīgi saņem ar nodokli apliekamos ienākumus, kuri pārsniedz noteikto nodokļa atvieglojuma mēneša apmēru un kuriem tiek piemērota likuma 15.panta 2.daļā noteiktā (vispārējā) nodokļa likme;
• par visu taksācijas gadu, ja apgādājamā persona taksācijas gada laikā pastāvīgi ir saņēmusi ar nodokli apliekamos ienākumus, kuri pārsniedz noteikto nodokļa atvieglojuma gada apmēru un kuriem tiek piemērota likuma 15.panta 3.¹ vai 7.daļā noteiktā (samazinātā) nodokļa likme;
• ja apgādājamā persona ir reģistrējusies komercreģistrā kā individuālais komersants vai VID kā saimnieciskās darbības veicēja, ir zemnieku saimniecības īpašnieks vai komercsabiedrības valdes vai padomes loceklis, vai prokūrists, kā arī cita persona, kas ieņem amatu, kurš dod tiesības uz atlīdzību.

Par attaisnoto izdevumu dokumentiem

Nodokļa maksātāja tiesības uz attaisnoto izdevumu izslēgšanu no apliekamā ienākuma pierādāmas dokumentāri, uzrādot attiecīgus dokumentus vai iesniedzot to norakstus. Grozījumi likumā paredz, ka minētie nosacījumi piemērojami arī tad, ja attaisnotos izdevumus par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem apmaksājis nodokļa maksātāja laulātais, bērns, mazbērns, kāds no vecākiem vai vecvecākiem, bet iemaksas privātajā pensiju fondā vai apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumus — maksātāja laulātais.

Par nodokļa likmēm

Ir noteikts, ka grozījumi likuma 15.panta 2. un 2.¹ daļā un 17.panta 17. un 19.daļā attiecībā uz skaitļa 25 aizstāšanu ar skaitli 22 stājas spēkā 01.01.2016.

2014. un 2015.taksācijas gadā likuma 15.panta 2. un 2.¹ daļas un 17.panta 17. un 19.daļas piemērošanai nodokļa likme ir:

• 2014.taksācijas gadā — 24 %, un šo likmi piemēro, aprēķinot IIN par 2014.taksācijas gadu;
• 2015.taksācijas gadā — 23 %, un šo likmi piemēro, aprēķinot IIN par 2015.taksācijas gadu.

Ja 2013., 2014. un 2015. un 2016. taksācijas gadā algota darba ienākums, pensija vai pabalsts tiek izmaksāts par pirmstaksācijas gadu, šiem ienākumu veidiem piemēro attiecīgajā pirmstaksācijas gadā spēkā esošo IIN likmi.

Par saimniecisko darbību

Ir noteikts minimālais nodoklis neaktīviem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri nestrādā ar apgrozījumu un apliekamo ienākumu un attiecīgi nemaksā nodokļus, taču nodokļu administrācijai ir jāveic zināms darbs ar šādiem nodokļu maksātājiem.

Nodokļa maksātājs, kas ir reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs, ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas iemaksā budžetā EUR 50, ja taksācijas gadā nav gūts ar nodokli apliekams ienākums no saimnieciskās darbības vai ja aprēķinātā nodokļa summa no saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma nepārsniedz EUR 50.

Minimālā nodokļa maksāšana nav attiecināma uz nodokļa maksātājiem, kuri taksācijas gadā ir veikuši IIN maksājumus vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par darbiniekiem,vai VSAOI par sevi kā pašnodarbinātu personu.

Minimālais nodoklis nav jāmaksā par pirmo taksācijas gadu, kurā veikta saimnieciskās darbības reģistrācija, un par nākamo taksācijas gadu, kā arī par gadu, kurā izbeigta saimnieciskā darbība vai pabeigts likvidācijas process.

Par termiņu pagarināšanu atsevišķu ienākumu neaplikšanai ar nodokli

Ir noteikts, ka arī 2014.gadā no aplikšanas ar IIN atbrīvo atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam bezdarbnieka statusu ieguvušas fiziskās personas gūtos ienākumus no Eiropas Sociālā fonda darbības programmas Cilvēkresursi un nodarbinātība vai valsts budžeta līdzekļiem par aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, kurus Nodarbinātības valsts aģentūra kvalificējusi par stipendijām vai atlīdzībām.

Grozījumi likuma pārejas noteikumos paredz, ka no aplikšanas ar IIN atbrīvo arī 2014., 2015. un 2016.gadā saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Tādējādi 2014., 2015. un 2016.gadā saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, neiekļauj IIN maksātāja ar nodokli apliekamajā ienākumā. Tomēr minētais atbrīvojums neattieksies uz vienkāršoto režīmu (fiksētā ienākuma nodokļa un mikrouzņēmumu nodokļa) piemērotājiem.

Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverts un ar nodokli netiek aplikts ienākums, kas gūts laika posmā no 01.01.2011. līdz 31.12.2016. (iepriekš – līdz 31.12.2014.) aizdevuma (kredīta) saistību samazināšanas vai dzēšanas rezultātā, ja izpildās visi likumā noteiktie nosacījumi.

Citi jautājumi

Likuma izpratnē no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas ienākumam ir pielīdzināms arī ienākums, kas gūts, pārdodot zarus, kuri paredzēti šķeldošanai un iegūti ārpus meža zemes, attīrot īpašumā esošās lauksaimniecības zemes no krūmiem, vai mežā, izstrādājot cirsmu.

Gada apliekamajā ienākumā tiek ietverti un ar nodokli tiek aplikti pabalsti, kuru piešķiršanas pamats ir personas pienākumu pildīšana vēlētā amatā, kurā persona ir iecelta, pamatojoties uz Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības domes lēmumu.

Grozījumi likumā paredz, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverts un ar nodokli netiek aplikts ienākums, kas gūts, Maksātnespējas likumā noteikto saistību dzēšanas procedūras ietvaros tiesai pieņemot lēmumu par parādnieka atbrīvošanu no atlikušajām parādu saistībām, kā arī ar pamatparādu saistītās dzēstās soda naudas, līgumsods vai nokavējuma procenti.

Grozījumi likumā paredz, ja dividenžu ienākumā ir ietverts arī taksācijas gada laikā aprēķināto ārkārtas dividenžu apmērs, par kuru šajā likumā noteiktajā kārtībā ir samaksāts IIN, apliekamo ienākumu no dividendēm nosaka kā aprēķināto dividenžu un taksācijas gada laikā aprēķināto ārkārtas dividenžu starpību.

Nodokļa maksātāja pienākums ir uzglabāt ieņēmumus un attaisnotos izdevumus, kā arī likumā noteiktajos gadījumos – citus izdevumus apliecinošos dokumentus vismaz trīs gadus pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņa.

Grozījumi likumā paredz darba devējam pienākumu, ja darba devēja juridiskā adrese atrodas tās Latvijas Republikas pilsētas vai novada teritorijā, ar kuras domi Finanšu ministrija ir noslēgusi līgumu par IIN ieņēmumu iekasēšanas īpašu kārtību, izmantot Iedzīvotāju reģistra elektronisko pakalpojumu, lai noskaidrotu, vai darbinieka deklarētā dzīvesvieta taksācijas gada 1.janvārī plkst.00.00 atrodas tās Latvijas Republikas pilsētas vai novada teritorijā, kurā ir darba devēja juridiskā adrese.