Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 19.februārī, trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja jauna Komercnoslēpuma aizsardzības likuma (Likums) projektu un saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Likuma projekta mērķis ir nodrošināt efektīvu komercnoslēpuma aizsardzību, it īpaši pret tā nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu.
Likumā plānots definēt, ka komercnoslēpums ir neizpaužama saimnieciska rakstura informācija, tehnoloģiskās zināšanas un zinātniska vai cita rakstura informācija, kas atbilst visām šādām pazīmēm – tā ir slepena, jo nav vispārzināma vai pieejama personām, kuras parasti izmanto šādu informāciju, tai ir faktiska vai potenciāla komerciālā vērtība, kā arī komercnoslēpuma turētājs ir veicis atbilstošus tās slepenības saglabāšanas pasākumus.
Likuma projekta anotācijā tā autori atzīmē, ka komercnoslēpuma objekts var būt gan tāda tehniska informācija kā skices, dizaini, prototipi, ražošanas procesi, izgudrojumi, gan zinātība – tehniskas, komerciālas, organizatoriskas zināšanas, piemēram, formulas vai receptes –, gan arī komerciāla informācija, piemēram, klientu un piegādātāju saraksti, biznesa modeļi un stratēģija, cenu veidošanas politika.
Ar jauno likumu paredzēts noteikt, ka komercnoslēpuma turētājs ir ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kura likumīgi ieguvusi komercnoslēpumu un ir tiesīga to pārvaldīt (kontrolēt), tostarp izmantot un izpaust.
Tāpat likumā plānots noteikt, kas nav uzskatāms par komercnoslēpumu, kā arī veidus, kādos komercnoslēpuma iegūšana uzskatāma par likumīgu un kādos tā iegūšana, izmantošana un izpaušana ir pretlikumīga.
Likumā paredzēts regulēt arī piemērojamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus par komercnoslēpuma tiesību pārkāpumiem. Plānots, ka prasību pret personu, kura nelikumīgi ieguvusi, izmantojusi vai izpaudusi komercnoslēpumu, varēs celt triju gadu laikā no dienas, kad komercnoslēpuma turētājs uzzināja vai tam vajadzēja uzzināt par komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu.
Likuma projekts izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu Nr. 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu paredzētās prasības. Šobrīd regulējums par to, kāda informācija ir uzskatāma par komercnoslēpumu, ir paredzēts Komerclikumā.
Lai likums stātos spēkā, tas vēl trešajā lasījumā jāatbalsta Saeimai.