Lai veicinātu vienotiem standartiem atbilstošas, pārbaudītas un vispusīgas informācijas publiskošanu par kapitālsabiedrību ieguldījumiem vides, sociālo un labas pārvaldības mērķu sasniegšanā, tādējādi palielinot sabiedrības izpratni par kapitālsabiedrību darbību attiecīgajās jomās, 2024.gada 4.jūnijā apstiprināti grozījumi “Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, informē Ministru kabinets.
Šo izmaiņu mērķis ir noteikt to publisko personu kapitālsabiedrību loku, uz ko būs attiecināmas jaunajā Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteiktās ilgtspējas ziņojuma sagatavošanas prasības, un noteikt, kā uzņēmumi pāries no pašreizējās nefinanšu ziņojumu sniegšanas uz jaunu ilgtspējas informācijas sniegšanu, kas atbilst Eiropas Komisijas apstiprinātajiem standartiem.
Sniegtā ilgtspējas informācija būs pieejama sabiedrībai caurskatāmā, sistematizētā un salīdzināmā formā.
Īstenojot direktīvas 2022/2464, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza regulu 537/2014, direktīvu 2004/109/EK, direktīvu 2006/43/EK un direktīvu 2013/34/ES, prasības, ir izstrādāts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums. Šis likums nosaka vispārsaistošas ilgtspējas informācijas atklāšanas prasības.
Saistītie grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā paredz Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā nosaukto subjektu loku paplašināt, attiecinot ilgtspējas informācijas atklāšanas minimālās prasības arī uz tādām publisku personu kapitālsabiedrībām un publiski privātām kapitālsabiedrībām, kuras atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPL) noteiktajiem kritērijiem ir vidējas sabiedrības.
Līdz brīdim, kad publiskas personas kapitālsabiedrībai un publiski privātai kapitālsabiedrībai kļūs saistošs pienākums sniegt ilgtspējas ziņojumu saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteikto kārtību, tās turpinās sniegt nefinanšu paziņojumu saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju, kas nosaka nefinanšu paziņojuma sagatavošanas un publiskošanas pienākumu tikai lielām kapitālsabiedrībām, kuru vidējais darbinieku skaits 2 gadus pēc kārtas pārsniedz 250 .
Ņemot vērā, ka Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma saistīto dokumentu paketē ir iekļauti arī grozījumi GPL, kas paaugstina uzņēmumu lieluma kategoriju robežsliekšņus. Vienlaikus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā tiek precizēti arī 78.panta 2. un 3.daļā noteiktie padomes veidošanas priekšnosacījumi. Paredzēts, ka publiskas personas kapitālsabiedrībās ar ierobežotu atbildību būs jāveido padome, ja iepriekšējā pārskata gadā sabiedrības rādītāji atbilst lielas sabiedrības kritērijiem. Savukārt, ja rādītāji atbilst vidējas sabiedrības kritērijiem, kapitālsabiedrībai, pamatojoties uz konkrētās sabiedrības vajadzībām, būs iespēja veidot padomi, lai uzlabotu pārvaldību un uzraudzību.
Plānots, ka jaunā ilgtspējas ziņu sniegšanas kārtība stāsies spēkā 2025.gadā lielām komercsabiedrībām, bet 2026.gadā – vidējām un mazām komercsabiedrībām.
