Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu finansējuma izmaksas un līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem – fiziskām personām –, vienlaikus veicinot pašvaldību interesi investīciju piesaistē, 2025.gada 3.decembrī pieņemti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, informē Saeima.
Ar likumu grozījumiem no nākamā gada ieviesīs alternatīvu ienākuma nodokļu sistēmu investoru atbalstam un pašvaldību ieņēmumu atbalstam – jaunu ienākuma nodokļa piemērošanas modeli dividendēm.
Uzņēmumi, kuru dalībnieki ir tikai fiziskas personas, varēs izvēlēties: dividenžu sadales brīdī piemērot samazinātu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmi 15% apmērā vai arī šo dividenžu saņēmējiem vienlaikus piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 6% apmērā.
Šādā risinājumā kopējais nodokļu slogs saglabāsies līdzvērtīgs pašreizējam (ap 20%), taču tas dos iespēju daļu IIN novirzīt pašvaldību budžetos pēc investoru deklarētās dzīvesvietas vai uzņēmuma reģistrācijas vietas.
Līdz šim uzņēmumi Latvijā maksāja UIN 20% apmērā tikai peļņas sadales brīdī, savukārt fiziskās personas – gan rezidenti, gan nerezidenti – no saņemtajām dividendēm nemaksāja IIN. Tādējādi kopējais ienākuma nodoklis sasniedza 20% neatkarīgi no investora rezidences vai juridiskās formas. Tas radīja nevienlīdzību starp vietējiem un ārvalstu investoriem, kā arī neveicināja pašvaldību budžetu papildināšanu, jo IIN no dividendēm netika sadalīts attiecīgo pašvaldību līmenī.
Likumu grozījumi stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī.
Redakcija vaicā ekspertam: Kā izmaiņas ietekmēs uzņēmumus un vai tās veicinās investīciju piesaisti reģioniem?
Atbild Kārlis Purgailis, AS “Citadele banka” galvenais ekonomists
Pieņemtie grozījumi nodokļu likumos var pozitīvi ietekmēt Latvijas makroekonomisko vidi. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dati rāda, ka Latvijā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi veido tikai 0,85% no iekšzemes kopprodukta, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ESAO valstīs. Salīdzinājumam – Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir attiecīgi 2,07% un 1,53%. Tas nozīmē, ka nodokļu politika Latvijā jau ilgstoši ir orientēta uz investīciju piesaisti, taču līdz šim pašvaldību līmenī nebija tieša stimula investīciju veicināšanai. Jaunais modelis, kas paredz daļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa novirzīt pašvaldību budžetos, var radīt papildu motivāciju reģioniem piesaistīt kapitālu un attīstīt infrastruktūru. Savukārt, nodokļu sloga izlīdzināšana starp vietējiem un ārvalstu investoriem veicina taisnīgu konkurenci.
Vaicā lasītājs: Ja uzņēmumu ienākuma nodoklī maksājām 25% (20% dalot ar koeficientu 0,8), tad no 2026.gada maksāsim 21% (15% + 6%)?
Atbild Finanšu ministrija
Vēršam uzmanību, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes piemērošanai ir atšķirīgs aprēķins, līdz ar to nevar tā vienkāršoti saskaitīt dažādu nodokļu likmes un salīdzināt ar UIN likmi, jo UIN likmei piemēro koeficientu, bet IIN likmei to nepiemēro.
Ņemot vērā, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas paredz nodokli aprēķināt no bruto summas, tad sadalītā peļņas daļa, kuru dividendēs izmaksā dalībniekiem (neto summa), pirms UIN 20% likmes piemērošanas, tiek dalīta ar koeficientu 0,8.
Līdzīgi arī, izvēloties piemērot alternatīvo UIN 15% likmi, dividendēs sadalītā peļņas daļa tiks dalīta attiecīgi ar koeficientu 0,85. Vienlaikus saskaņā ar grozījumiem likumā par IIN UIN maksātājam, kurš izvēlējies piemērot alternatīvo UIN 15% likmi, būs pienākums ieturēt IIN 6% apmērā no dalībniekam izmaksātās dividenžu summas. Aprēķinot ieturamo IIN no dividendēm, tam nepiemēro nekādus koeficientus.
