Lai nodrošinātu publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju, izprastu likuma subjekta (uzņēmuma) darbības ietekmi uz tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vide, sociālā joma, cilvēktiesības un pārvaldības faktori un informāciju, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē tā attīstību, darbības rezultātus un stāvokli, 2024.gada 26.septembrī Saeimā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums, informē Finanšu ministrija.

Likums tika virzīts vienotā paketē ar grozījumiem citos likumos, lai pārņemtu Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasības. Regulējums ir saistīts ar Eiropas Savienības (ES) Zaļo kursu. Likums stājas spēkā 14 dienas pēc tā izsludināšanas.

Likums paredz uzņēmumam pienākumu sagatavot ilgtspējas ziņojumu un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu kā daļu no uzņēmuma gada pārskata, kas jāiekļauj uzņēmuma vadības ziņojumā. Ilgtspējas ziņojumu sagatavo saskaņā ar ES ilgtspējas ziņošanas standartiem. Tāpat uzņēmumam jāsagatavo vadības ziņojums vienotā elektroniskā ziņošanas formātā, kā arī jāpiesaista zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ilgtspējas ziņojuma un konsolidēto ilgtspējas ziņojuma pārbaudei, lai revidents sniegtu apliecinājumu par ziņojuma atbilstību šī likuma prasībām, tostarp atbilstību ES ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem un prasībām par ziņošanas formātu. Tāpat likumā ir noteiktas arī prasības trešās valsts sabiedrības meitas sabiedrībai un trešās valsts sabiedrības filiālei ilgtspējas ziņojuma sagatavošanai un publiskošanai.

Likumā noteiktās prasības paredzēts ieviest pakāpeniski un tās attieksies uz Latvijā reģistrētām lielām sabiedrībām, mazām un vidējām biržā kotētām sabiedrībām, meitas sabiedrībām un filiālēm, kuru mātes sabiedrības ir reģistrētas trešajā valstī, pie noteiktiem kritērijiem.

Uzņēmumi

Kritēriji

Sāk iesniegt ilgtspējas ziņojumu

Iesniegšanas sākuma gads

Periods, par kuru sniedz ziņojumu

Kapitālsabiedrības, kurām šobrīd jāsagatavo nefinanšu paziņojumi

Sabiedriskas nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem

2025.gads

Par 2024.pārskata gadu

Lielās kapitālsabiedrības

Pārsniedz divus no vidējās kapitālsabiedrības kritērijiem

2026.gads

Par 2025.pārskata gadu

Mazās un vidējās kapitālsabiedrības, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū (izņemot mikrosabiedrības)

 

 

Mazās kapitālsabiedrības nepārsniedz divus kritērijus:

  • bilances kopsumma – 5 milj. EUR;
  • neto apgrozījums – 10 milj. EUR;
  • vidējais darbinieku skaits – 50.

 

Vidējas kapitālsabiedrības (iespēja par 2 gadiem atlikt prasību piemērošanu) nepārsniedz 2 kritērijus:

  • bilances kopsumma – 25 milj. EUR;
  • neto apgrozījums – 50 milj. EUR;
  • vidējais darbinieku skaits – 250.

2027.gads

Par 2026.pārskata gadu

Latvijā reģistrētas:

  • lielas meitas sabiedrības;
  • mazas vai vidējas meitas sabiedrības, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū;
  • filiāles (neto apgrozījums iepriekšējā pārskata gadā bilances datumā pārniedz 40 000 EUR.
  • kurām galveno mātes sabiedrību reglamentē trešās valsts tiesību akti; un
  • trešajā valstī reģistrētās mātes sabiedrības neto apgrozījums grupas līmenī ES lielāks nekā 150 milj. EUR (secīgi 2 gadus pēc kārtas).
  • kurām galveno mātes sabiedrību reglamentē trešās valsts tiesību akti; un
  • trešajā valstī reģistrētās mātes sabiedrības neto apgrozījums grupas līmenī ES lielāks nekā 150 milj. EUR (secīgi 2 gadus pēc kārtas).

2029.gads

Par 2028.pārskata gadu