Lai samazinātu digitālo tehnoloģiju izmantošanas riskus, 2025.gada 11.septembrī galīgajā lasījumā pieņemts Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likums, informē Saeima.

Likums nosaka finanšu jomas dalībniekus, kam piemēros prasības par digitālo darbību noturību un mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu. Tās ir apdrošināšanas sabiedrības, elektroniskās naudas iestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, privātie pensiju fondi, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji un citi finanšu tirgus dalībnieki, kurus uzrauga Latvijas Banka (LB).   

Tāpat likums nosaka, kuriem finanšu tirgus dalībniekiem piemēros vienkāršotas digitālās darbības noturības prasības, kuriem šādas prasības nepiemēros un kuriem piemēros MI izmantošanas prasības. 

Kā atbildīgā institūcija digitālās noturības prasību uzraudzībai noteikta LB. Prasības paredz Eiropas Savienības (ES) tieši piemērojamie tiesību akti, un LB varēs noteikt arī citus papildu nosacījumus un to izpildes kārtību jomās, ko neregulē ES. 

Lai nodrošinātu noteikto prasību izpildi, finanšu institūcijām būs jāinformē LB par visām būtiskajām izmaiņām, tajā skaitā par visiem apstākļiem, kuri var negatīvi ietekmēt finanšu jomas dalībnieku turpmāko darbību, vai izmaiņām informācijā, ko tās jau sniegušas LB. 

Par noteikto prasību neievērošanu digitālās darbības noturības jomā, kā arī pārkāpumiem MI izmantošanā LB atbildīgajai personai atkarībā no pārkāpuma varēs piemērot brīdinājumu vai arī soda naudu. Šīs summas ieskaitīs valsts pamatbudžetā. 

Par pārkāpumiem LB varēs piemērot arī administratīvus pasākumus – atbildīgajām personām pieprasīt pārtraukt attiecīgo darbību, kā arī tām noteikt pagaidu aizliegumu veikt savus pienākumus līdz pārkāpuma novēršanai. Likums nosaka arī LB lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī lietas ierosināšanai paredzēts piecu gadu noilgums.  

ES prasības jāievieš, lai visās dalībvalstīs nodrošinātu vienotu izpratni un vienotu regulējumu digitālās darbības noturības nodrošināšanai un MI izmantošanai, tostarp ņemot vērā, ka MI izmantošana paaugstina uzņēmējdarbības procesu automatizāciju, produktivitāti, optimizē procesus, uzlabo klientu pieredzi un datu kvalitāti, palielina datu apstrādes ātrumu, kā arī uzlabo konkurētspēju kopumā, teikts likumprojekta anotācijā. 

Saeima atbalstīja arī saistītus grozījumus vēl deviņos likumos.