Plānoti grozījumi PVN likumā no 2025.gada 1.janvāra

Finanšu ministrija ir izstrādājusi un virza tālākai apstiprināšanai Saeimā grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums). Grozījumi ietver vairākas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējuma jomas, kas pamatā skar PVN likuma normu interpretācijas novēršanu, papildināšanu un pilnveidošanu. Grozījumos nav paredzētas izmaiņas PVN likmēs.

Par tiesībām nereģistrēties PVN reģistrā

2020.gada 18.februārī tika pieņemta direktīva 2020/285, ar ko direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem un regulu 904/2010 groza attiecībā uz administratīvu sadarbību un informācijas apmaiņu nolūkā uzraudzīt mazajiem uzņēmumiem paredzētā īpašā režīma pareizu piemērošanu (MVU direktīva). Visām dalībvalstīm ir jāievieš MVU direktīvas prasības savā nacionālajā normatīvajā regulējumā un jāpiemēro no 2025.gada 1.janvāra. Izmaiņas:

• MVU direktīva, attiecīgi arī grozījumos iestrādātā norma, paredz, ka atšķirībā no pašlaik spēkā esošā regulējuma PVN reģistrācijas sliekšņa apmērs (50 000 eiro) tiks aprēķināts par kalendāro gadu, nevis attiecībā uz pēdējiem 12 mēnešiem. Tāpat tiek svītrota norma, kas paredzēja iespēju nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN reģistrā, ja turpmāko 12 mēnešu laikā nav plānots veikt ar PVN apliekamus darījumus;
• papildus ar PVN apliekamajiem darījumiem PVN reģistrācijas sliekšņa vērtībā (50 000 eiro) tiks iekļauti arī ar PVN neapliekamie darījumi ar nekustamajiem īpašumiem un finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi. Ja iekšzemes PVN maksātājs PVN reģistrācijas slieksni sasniegs 2024.gadā, uz to būs attiecināms PVN likuma regulējums, kas ir spēkā līdz 2024.gada 31.decembrim. Papildus būs paredzēts arī pārejas periods tiem uzņēmumiem, kas izmanto reģistrācijas atbrīvojumu un kuru kalendāra gada apgrozījums pārsniedz PVN reģistrācijas slieksni. Tiem tiks atļauts turpināt piemērot atbrīvojumu līdz kalendāra gada beigām, ja to apgrozījums attiecīgajā gadā nepārsniedz PVN reģistrācijas slieksni vairāk kā par 5000 eiro;
• reģistrācijas slieksnis 10 000 eiro apmērā, kas attiecas uz preču iegādēm Eiropas Savienības (ES) teritorijā, būs attiecināms arī uz citas ES dalībvalsts nodokļa maksātājiem (proti, nebūs jāreģistrējas VID PVN reģistrā, ja nepārsniegs slieksni);
• citu ES dalībvalstu PVN maksātāji var nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja tie veic ar PVN apliekamus darījumus Latvijā un ja izpildīsies abi nosacījumi:
• nodokļa maksātāja apgrozījums Latvijā nepārsniedz 50 000 eiro;
• nodokļa maksātāja kopējais apgrozījums ES nepārsniedz 100 000 eiro;
• Latvijas PVN maksātāji varēs izmantot reģistrācijas sliekšņa atbrīvojumu arī citā ES dalībvalstī, kurā tie neveic saimniecisko darbību. Tādā gadījumā Latvijas uzņēmumam būs jāiesniedz pieteikums VID par reģistrācijas atbrīvojuma piemērošanu citā ES dalībvalstī. Pēc tam VID sadarbībā ar citas ES dalībvalsts nodokļu administrāciju izvērtēs, kā rezultātā pieņems lēmumu reģistrēt vai nereģistrēt Latvijas PVN maksātāju reģistrācijas atbrīvojuma piemērošanai citā ES dalībvalstī. Par to attiecīgi tiks piešķirts kods “EX”. Ja citas dalībvalsts PVN maksātājs būs jau reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā, bet vēlēsies piemērot reģistrācijas atbrīvojumu Latvijā, tas varēs iesniegt iesniegumu VID tā izslēgšanai no VID PVN maksātāju reģistra.

Pakalpojumu sniegšanas vieta

PVN likuma 20.pantā ir precizēti pakalpojumu sniegšanas vietas noteikumi tādiem pakalpojumiem, kas saistīti ar virtuālajiem kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem (proti, pakalpojuma vieta būs vērtējama pēc vispārīgā pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanas principa).

Pakalpojuma sniegšanas vieta elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem, kas sniegti vai izmantoti ārpus ES teritorijas, būs jānosaka pēc vispārīgiem pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanas principiem (šobrīd tiek piemērota faktiskā izmantošanas vieta).

PVN atbrīvojumi atsevišķiem pakalpojumiem

Precizēts regulējums attiecībā uz PVN atbrīvojumu pacienta transportēšanai. Nosacījums būs, ka transportēšana tiek veikta ar transportlīdzekli, kas speciāli aprīkots ar medicīniskām ierīcēm, kas laistas brīvam apgrozījumam vai piegādātas, ievērojot normatīvos aktus veselības jomā (šobrīd – kas speciāli aprīkots ar medicīniskām ierīcēm, kuru paraugi reģistrēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā).

Zobārstniecības un zobu higiēnas pakalpojumi netiks atsevišķi noteikti PVN likumā kā ar PVN neapliekamie pakalpojumi, jo ar PVN neapliekamie pakalpojumi ir uzskaitīti Ministru kabineta noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 1.pielikumā, tajā skaitā “zobārstniecības medicīniskie pakalpojumi”, kas pēc būtības jau ietver zobārstniecības un zobu higiēnas pakalpojumus.

Precizēta PVN likuma norma, skaidri nosakot, ka ar PVN neapliek arī ar pirmsskolas izglītības iestāžu sniegtajiem bērnu uzturēšanās un pirmsskolas izglītības pakalpojumiem cieši saistītu pakalpojumu sniegšanu, ko veic pati pirmsskolas izglītības iestāde (tostarp, ēdināšanas pakalpojumi, ko pati izglītības iestāde sniedz saviem audzēkņiem un darbiniekiem), paredzot vienādus nosacījumus valsts atzītām izglītības iestādēm un pirmsskolas izglītības iestādēm.

Preču iegādes ES teritorijā attiecībā uz bruņoto spēku apgādēm

Precizēta norma, ka gadījumos, kad preces, kas paredzētas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām (tajā skaitā pavadošā civilā personāla vajadzībām) ir iegādātas vai piegādātas citā ES dalībvalstī ar atbrīvojumu no PVN, bet vēlāk nosūtītas vai transportētas uz Latviju, tad minētās preču iegādes vai piegādes tiek uzskatītas par preču iegādi ES teritorijā, un Latvijā minētajiem darījumiem piemēro PVN vispārējā kārtībā.

PVN 0%

Lai vienkāršotu administratīvo procesu iesaistītajās iestādēs (VID un Ārlietu ministrijai), 0% PVN būs jāpiemēro preču piegādēm un pakalpojumiem, ko izmanto Latvijā reģistrētu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību oficiālajām vajadzībām, pamatojoties uz PVN un/vai akcīzes nodokļa atbrīvojuma sertifikātu (nevis atskaitot samaksāto PVN kā priekšnodokli un PVN atmaksas kārtību).

PVN likumā ir iekļauta norma, kas iepriekš attiecās tikai uz Ukrainas atbalstu. Turpmāk tā noteiks, ka PVN 0% likmi piemēros tādu preču piegādēm, kas uz līguma pamata tiek bez maksas piegādātas sabiedriskā labuma organizācijām Latvijā vai nodotas tālāk jebkurai citas ES dalībvalsts atzītai struktūrai, kas šīs preces eksportē no ES teritorijas humānās palīdzības un labdarības ietvaros. Kā attaisnojuma dokuments šādiem darījumiem var kalpot gan savstarpēji noslēgts līgums, gan preču nodošanas-pieņemšanas akts vai cits pēc būtības līdzīgs dokuments.

Īpašais PVN režīms

Precizēts viens no kritērijiem, lai persona tiktu uzskatīta par lietotu mantu, mākslas darbu utt. pārdevēju. Šobrīd tas nosaka, ka pārdevējs var būt persona, kas veic tikai tādus darījumus, kas nav apliekami ar PVN (no PVN atbrīvoti darījumi) saskaņā ar PVN likumu vai attiecīgajiem citas ES dalībvalsts tiesību aktiem.

Tiesību norma ir izteikta jaunā redakcijā, burtiski pārņemot direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu regulējumu, paredzot, ka pārdevējs ir cits PVN maksātājs, ciktāl tā veiktā preču piegāde nav apliekama ar PVN saskaņā ar PVN likumu vai attiecīgajiem citas ES dalībvalsts tiesību aktiem. Proti, tie ir gadījumi, kad pārdevējs pārdod tirgotājam preci bez PVN, jo par tām nav atskaitīts priekšnodoklis un tās izmantotas no PVN atbrīvotu darījumu nodrošināšanai vai paredzētas citiem mērķiem nekā ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai (tajā skaitā luksusa preces, personāla privātajām vajadzībām un izklaidei).

Citas izmaiņas

PVN likumā papildināti nosacījumi, kuriem izpildoties varēs reģistrēties VID PVN reģistrā kā fiskālais pārstāvis.

Papildināti nosacījumi, lai saņemtu atļauju īpašā PVN režīma preču importa darījumos piemērošanai.

Lai novērstu PVN likuma normas interpretāciju, tā redakcionāli precizēta par priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām par reprezentatīvo transportlīdzekli pēc 60 mēnešu perioda, kad tas ir bijis turējumā vai īpašumā. Grozījums nemaina PVN praktisku piemērošanu, bet no pašreizējās redakcijas var rasties interpretācija, ka pēc 60 mēnešu perioda priekšnodoklis ir atskaitāms pilnā apmērā.

Turpmāk citas ES dalībvalsts vai trešās valsts/teritorijas PVN maksātājam ir tiesības nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja Latvijā tas veic piegādes darījumus ar pagaidu uzglabāšanā esošajām precēm vai veic preču piegādes darījumus, tās pārvietojot no vienas preču uzglabāšanas vietas uz citu. Ar pagaidu uzglabāšanu ir saprotama ārpussavienības preču pagaidu uzglabāšana muitas iestādes uzraudzībā.