Nodokļu reformas ietvaros no 01.01.2018. stājas spēkā vairākas izmaiņas likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Viena no tām saistīta ar ienākumu no kapitāla pieauguma deklarēšanu un nodokļa samaksu. Nākamgad mainās nodokļa likme un deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas termiņš. Ja darījumi ar kapitāla aktīviem būs uzsākti, bet nebūs pabeigti līdz 31.12.2017., ienākumam no kapitāla pieauguma saglabāsies līdzšinējā nodokļa likme 15% apmērā.

No 2018.gada deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas termiņš atkarīgs no ceturksnī gūtā ienākuma apmēra. Ja personas (Latvijas rezidenta) kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī pārsniegs 1000 EUR, deklarācija būs jāiesniedz reizi ceturksnī līdz tā mēneša 15.datumam, kas seko pēc ceturkšņa, kad gūti ienākumi no kapitāla pieauguma. Savukārt, ja personas kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī nepārsniegs 1000 EUR, deklarācija būs jāiesniedz līdz nākamā gada 15.janvārim.

Nākamgad ienākumiem no kapitāla, tostarp no kapitāla pieauguma, tiks piemērota nodokļa likme 20% apmērā. Aprēķinātā nodokļa summa arī turpmāk būs jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas.

Piemērs

Ja personas ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem 2018.gada 1.ceturksnī (janvāris – marts) pārsniegs 1000 EUR, deklarācija būs jāiesniedz līdz 16.04.2018., bet nodoklis budžetā jāsamaksā līdz 02.05.2018.

Taču, ja personas ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem 2018.gada 1.ceturksnī būs mazāki par 1000 EUR, deklarācija būs jāiesniedz līdz 15.01.2019., bet nodoklis budžetā jāsamaksā līdz 30.01.2019.

Kapitāla aktīvi ir:

  • akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktie finanšu instrumenti;
  • ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;
  • parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos;
  • nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības);
  • uzņēmums Komerclikuma izpratnē;
  • intelektuālā īpašuma objekti;
  • ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā.

Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.