Otrdien, 13. jūnijā, Valdība atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ar kuru paredzēts pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes ceturtās naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvas prasības.
Finanšu ministrijas sagatavotie likumprojekta grozījumi paredz pasākumu kopumu, lai pastiprinātu cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Īstenojot likumprojektā paredzēto pasākumu kopumu, virzīsimies tuvāk valdības noteiktajam stratēģiskajam mērķim – Latvijas finanšu sektora reputācijas paaugstināšanai un naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas efektīvai darbībai.
Likumprojekts paredz mainīt klienta izpētes struktūru – neizdalot atsevišķi klienta identifikāciju un izpēti, bet gan apvienojot šos pasākumus saskaņā ar direktīvas prasībām. Jaunais regulējums paredz samazinātu slieksni, no kura tiek veikta to klientu izpēte, kas veic dažāda veida gadījuma rakstura darījumus. Gadījumos, ja tiek veikts līdzekļu pārvedums, kas pārsniedz 1000 EUR, tiek veikts ārvalstu skaidras naudas pirkšanas vai pārdošanas darījums – 1500 EUR, likuma subjekts – izložu un azartspēļu organizētājs, veicot darījumu ar klientu par summu – 2000 EUR.
Likumprojektā precizēti potenciāli risku pazeminoši faktori vienkāršotas klientu izpētes veikšanai – ar klientu saistītie riska faktori. Piemēram, valsts pārvaldes uzņēmums tiek uzskatīts par uzņēmumu ar potenciāli zemu risku. Tāpat precizēti ģeogrāfiskie riska faktori, piemēram, Eiropas Savienības dalībvalsts tiek uzskatīta par valsti ar potenciāli zemāku risku.
Savukārt citi risku faktori tiek paaugstināti, piemēram, darījumdarbība, kurā plaši izmanto maksājumus skaidrā naudā, tiek uzskatīta par darījumdarbību ar potenciāli augstāku risku. Tāpat privātbaņķieru pakalpojumi, kā arī ģeogrāfiskie riska faktori, piemēram, trešās valstis, kurās nav efektīvas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma novēršanas sistēmas, tiek pastiprināti.
Saskaņā ar direktīvas prasībām patiesā labuma guvēja definīcija tiek paplašināta atbilstoši starptautiskajiem standartiem, nosakot, ka identificējami visu juridisko personu patiesie labuma guvēji fiziskas personas, kuras īsteno īpašumtiesības vai kontroli pār šo uzņēmumu. Savukārt akciju turējums un īpašumtiesību daļas kalpo kā pierādījuma faktors un mazāka procentuālā attiecība var būt kā pazīme, kas liecina par īpašumtiesībām vai kontroli.
Tāpat informācijai par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem jābūt pieejamai dalībvalsts centrālajā reģistrā kompetentajām iestādēm un Kontroles dienestam, atbildīgajiem subjektiem klienta izpētes veikšanai un jebkurai personai vai organizācijai, kas var pierādīt leģitīmu interesi. Informācija par trastu patiesajiem labuma guvējiem arī jābūt pieejamai dalībvalsts centrālajā reģistrā kompetentajām iestādēm un Kontroles dienestam.
Ar grozījumiem tiek noteikts to valstu saraksts, kurām ir nepietiekams tiesiskais regulējums noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, aizstājot līdzšinējo kārtību, kas paredzēja ekvivalento valstu sarakstu.
Saskaņā ar direktīvu likumprojektā ir iekļauta virtuālo valūtu definīcija, kā arī uzlikts pienākums Valsts ieņēmumu dienestam uzraudzīt virtuālās valūtas tirdzniecības pakalpojumu sniedzējus, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.
Attiecībā uz priekšapmaksu kartēm likumprojektā ir iekļauta prasība samazināt slieksni priekšapmaksas instrumentu (priekšapmaksas kredītkartes, dāvanu kartes) anonīmai vai samazinātas uzraudzības izmantošanai no 250 EUR līdz 150 EUR, līdz kuram likuma subjekts var neveikt kādu no klienta izpētes pasākumiem vai veikt to samazinātā apmērā. Piemēram, klienta identifikāciju, patiesā labuma guvēja noskaidrošana.
Lai likums stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina Saeimā.
