Saeima trešdien, 23.11.2016., otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", paredzot vairākas izmaiņas saistībā ar sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanu un izmaksu. Ar likuma grozījumiem plānots novērst negodprātīgu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanu.
Ar likuma izmaiņām tiks ieviests kvalifikācijas periods slimības pabalsta iegūšanai. Tas būs 3 mēneši pēdējo 6 mēnešu laikā vai 6 mēneši pēdējo 2 gadu laikā. Kvalifikācijas periods neattieksies uz darbnespējas lapām A, kuras apmaksā darba devējs, kā arī gadījumiem, kad tiek kopts slims bērns, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu.
Ievērojot tiesiskās paļāvības principu, kvalifikācijas periodu paredzēts ieviest ar 01.01.2018., dodot pietiekami ilgu laiku, lai personas uzkrātu 3 vai 6 mēnešu lielu apdrošināšanas periodu un apdrošināšanas riska gadījumā personai būtu tiesības uz pakalpojumu.
Ar jauno regulējumu tiks nodrošināts, ka tiesības uz slimības pabalstu būs personām, kuras vismaz īsu periodu būs bijušas sociāli apdrošinātas, nevis tikai ieguvušas darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu vienlaicīgi ar darbnespējas iestāšanos.
Kvalifikācijas periods slimības pabalsta saņemšanai ir ieviests lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, un tā ilgums ir no dažām dienām līdz pat periodam, kas ilgāks par 12 mēnešiem, norāda Labklājības ministrija.
Likumā iekļautas arī normas, kurās regulēta pabalstu izmaksa gadījumos, kad darbnespēja turpinās vai ir iestājusies pēc valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) perioda beigām. Tas nepieciešams, jo ir gadījumi, kad cilvēki, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, pēc bezdarbnieka statusa pieprasīšanas iegūst darbnespēju un saņem slimības pabalstu maksimāli 26 nedēļas (lai arī darba periodā darbnespēja iepriekš nav bijusi) un pēc tam vēl 9 mēnešus - bezdarbnieka pabalstu.
Lai noteiktu adoptētājiem tiesības saņemt līdzvērtīgus pakalpojumus kā bioloģiskajām ģimenēm, ģimenē, kas adoptējusi bērnu vecumā līdz 3 gadiem, vienam no adoptētājiem piešķirto 10 kalendāro dienu ilgo atvaļinājumu valsts apmaksās 80% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Vienlaicīgi par personu par šo periodu valsts veiks VSAOI.
Saeima atbalstīja arī likuma normu, kurā paredzēts vecāku pabalstu piešķirt ne tikai gadījumā, kad persona ir bērna kopšanas atvaļinājumā vai strādā, bet arī sakarā ar šī bērna piedzimšanu ir bijusi grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumā.
Ar likuma grozījumiem plānots novērst arī augstu maternitātes un slimības pabalstu izmaksu gadījumus, kas ir nesamērīgi ar personas zaudētajiem ienākumiem.
Ņemot vērā, ka bērna kopšanas atvaļinājumu iespējams pieprasīt tikai par dažām dienām, praksē ir gadījumi, kad strādājošs vecāku pabalsta saņēmējs pabalstu pieprasa tikai par sestdienu un svētdienu vai par dienām, kurās viņam nav jāstrādā. Par šīm dienām vecāku pabalsts tiek izmaksāts pilnā apmērā, lai gan darba ienākumi nav zaudēti. Likuma grozījumos noteikts, ka vecāku pabalsta saņēmējam, kurš visā kalendārajā mēnesī vai tā daļā ir nodarbināts bērna kopšanas laikā, bet neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, pabalstu par šo mēnesi izmaksā kā strādājošam vecākam, t.i., 30% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.
Tāpat likuma projektā paredzēts harmonizēt sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanu, nosakot vienādu vidējās iemaksu algas aprēķināšanas algoritmu, kas novērsīs iespēju saņemt pabalstus nepamatoti augstā apmērā.
