Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 18.01.2017., galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, ar kuriem paredzēts atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem speciālistiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums.
Savukārt Ministru kabinetam saistībā ar grozījumiem noteikts uzdevums izstrādāt profesiju, kurās prognozējams būtisks darbaspēka trūkums, sarakstu. Šiem profesiju pārstāvjiem plānots piemērot minimālās algas kritēriju, vidējai darba samaksai iepriekšējā gadā piemērojot koeficientu 1,2 pašreizējā 1,5 vietā.
Likuma grozījumu projektā paredzēta iespēja personām, kuras pieprasa Eiropas Savienības (ES) zilo karti jeb termiņuzturēšanās atļauju, līdz 10 darba dienām saīsināt dokumentu izskatīšanas termiņu, kā arī šo karti piešķirt gadījumos, ja personas nav ieguvušas attiecīgo augstāko izglītību, bet tām ir vismaz 5 gadu pieredze attiecīgajā jomā.
Turpmāk ārzemniekam, kas vēlēsies Latvijā uzturēties kā sezonas darbinieks, izsniegs ilgtermiņa vīzu uz laiku līdz 6 mēnešiem 12 mēnešu laika posmā. Ja ārzemnieks gribēs turpināt sezonas darbu, viņš, neizceļojot no Latvijas, varēs pieprasīt jaunu ilgtermiņa vīzu, paredzēts likuma grozījumos. Plānots, ka gada laikā Latvijā varētu ieceļot 50 sezonas darbinieki un 50 uzņēmuma ietvaros pārcelti darbinieki, teikts likuma grozījumu anotācijā.
Likumprojektā paredzēts, ka termiņuzturēšanās atļauju ārzemnieks varēs pieprasīt arī uz laiku līdz 3 gadiem, ja viņš Latvijā plāno īstenot aktivitātes ar mērķi radīt vai attīstīt inovatīvu produktu. Šie papildinājumi likumā saistīti ar Saeimā pieņemto Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu.
Plānots atcelt prasību personām, kurām ir latviska izcelsme un kuras vēlas saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, pierādīt, ka viņas pārceļas uz Latviju. Šāds regulējums rosināts, jo nereti šīs kategorijas ārzemnieki jau uzturas Latvijā, piemēram, ar termiņuzturēšanās atļauju.
Likuma grozījumos paredzēts precizēt nodarbināšanas nosacījumus patvēruma meklētājiem, no 9 līdz 6 mēnešiem samazinot periodu, pēc kura patvēruma meklētājs drīkst sākt meklēt darbu, kamēr atbildīgā iestāde nav pieņēmusi lēmumu par statusa piešķiršanu.
Tāpat noteiktas papildu prasības ārvalsts komersantu pārstāvniecībām, kuru pārstāvji pieprasa termiņuzturēšanās atļaujas. Turpmāk ārvalsts uzņēmumam ārzemēs jābūt reģistrētam vismaz pirms 5 gadiem, tam jānodarbina vismaz 50 darbinieki un tā gada apgrozījumаm jāpārsniedz 10 milj. eiro. Šāds regulējums iekļauts, lai nodrošinātu tikai perspektīvu uzņēmumu un sadarbības formu ienākšanu Latvijas tirgū. Šobrīd visvairāk uzturēšanās atļauju tiek atteiktas ārvalstu komersantu pārstāvniecību pārstāvjiem, jo konstatēts, ka vairums šādu pārstāvniecību faktiski nestrādā, norāda likumprojekta autori.
Ar likuma grozījumiem plānots arī precizēt vīzas un uzturēšanās atļaujas atteikuma pamatojumu, kas saistīts ar viltotu dokumentu un tādu dokumentu iesniegšanu, ar kuriem veiktas dažādas manipulācijas.
Grozījumi izstrādāti, lai ieviestu ES prasības. Imigrācijas likuma grozījumi trešajā galīgajā lasījumā vēl jāatbalsta Saeimai.
