Ministru kabinetā izskatīti un atbalstīti grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz slima bērna kopšanai piešķirt vairāk apmaksātu darbnespējas dienu. Tāpat arī plānots pabalstu aprēķinam no vidējās iemaksu algas aprēķina perioda izslēgt pēdējos četrus mēnešus, norādīts likumprojekta anotācijā.

Smagi slima bērna kopšanai ilgāks laiks

Šobrīd līdz 14 gadus veca slima bērna kopšanai slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darbnespējas pirmās dienas līdz 21.dienai. Līdz 14.dienai pabalstu izmaksā, ja bērns kopts mājās, līdz 21.dienai – ja bērns kopts stacionārā. Tā kā pašlaik netiek nodrošināta sociālās apdrošināšanas  aizsardzība, ja saslimšanas gadījums ir ilgāks par likumā noteikto, tomēr slimam bērnam ir nepieciešama ilgstošāka vecāka aprūpe, praksē veidojas situācijas, ka, beidzoties apmaksātajam darbnespējas periodam (attiecīgi 14 dienām vai 21 dienai), vecāks uz vienu vai dažām dienām pārtrauc darbnespēju un saņem jaunu darbnespējas lapu, kura tiek apmaksāta likumā noteiktajā kārtībā. Tas gan vecākiem, gan ārstiem rada administratīvus šķēršļus, vairākkārt vēršoties pie ārsta un noformējot jaunu darbnespējas lapu, kaut būtībā bērns turpina nepārtraukti slimot.

Lai šos gadījumus risinātu, slimības pabalsta izmaksas ilgumu likumprojekts paredz noteikt līdzīgi kā pilngadīgas personas darbnespējas gadījumā, t.i., 26 nedēļas, skaitot no darbnespējas pirmās dienas, ja darbnespēja ir nepārtraukta, bet ne ilgāku par trim gadiem piecu gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Laika ierobežojums attieksies arī uz tiem gadījumiem, kad slimu bērnu pārmaiņus kopj otrs vecāks.

Likumprojekts paredz, ka slimības pabalstu piešķir un izmaksā par ārstu konsīlija noteikto laiku, kas vienā reizē nevar būt ilgāks par trim mēnešiem, bet kopā ne ilgāk par 26 nedēļām, skaitot no darbnespējas pirmās dienas, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāk par trīs gadiem piecu gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

Vienlaikus likumprojekts paredz slimības pabalstu piešķirt un izmaksāt līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja saslimis bērns, par kuru piešķirts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts. Šajā gadījumā slimības pabalstu piešķir un izmaksā ne ilgāk par 26 nedēļām, skaitot no darbnespējas pirmās dienas, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāk par trīs gadiem piecu gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šāds periods izvēlēts, ņemot vērā VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” sniegto statistiku un sarunās sniegtos skaidrojumus par atveseļošanās ilgumu.

Plānots, ka šīs izmaiņas varētu stāties spēkā jau no 2020.gada 1.janvāra.

Kvalifikācijas periods vecāku pabalstiem

Šobrīd likumā ir noteikts kvalifikācijas periods, lai personai darbnespējas gadījumā rastos tiesības uz slimības pabalstu, t.i., personai jābūt sociāli apdrošinātai, un par šo personu Latvijas Republikā jābūt veiktām vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas slimības apdrošināšanai ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, vai ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.

Likumprojekts paredz no 2020.gada 1.septembra noteikt šādu kvalifikācijas periodu arī maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstam. Lai personai rastos tiesības uz maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu, personai jābūt sociāli apdrošinātai saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu" un par viņu ir veiktas vai bija jāveic obligātās iemaksas attiecīgajam apdrošināšanas veidam ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējo divdesmit četru mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Kvalifikācijas periodā attiecīgajam apdrošināšanas veidam būtu ieskaitāms arī periods, kurā persona ir darba ņēmēja un atrodas grūtniecības, dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumā un saņēmusi attiecīgi maternitātes, vecāku vai slimības pabalstu, vai bijusi darbnespējīga un saņēmusi slimības pabalstu, kā arī laiks, kad persona atradusies atvaļinājumā, par kuru ir piešķirts paternitātes pabalsts.

Mainīs apdrošināšanas iemaksas periodu

Šobrīd ir noteikts, ka, aprēķinot pabalstus, ņem vērā personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāros mēnešus (pašnodarbinātajiem – trīs kalendāros mēnešus) pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.

Lai vienkāršotu un vienādotu pabalstu aprēķinu personām, kuras vienlaikus ir gan darba ņēmēja, gan pašnodarbinātā statusā, kā arī ņemot vērā informācijas pieejamību, nepieciešams likumā noteikt, ka vidējo  apdrošināšanas iemaksu algu nosaka no apdrošinātās personas obligāto iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot četrus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.

Aprēķinot vecāku pabalstu, ņem vērā 12 mēnešu apdrošināšanas iemaksu algas periodu, kurā iekļaujas arī grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiks, kurā personai nav apdrošināšanas iemaksu algas. Lai vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodā neiekļautu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku, kā arī, lai samazinātu gadījumus, kad pēc bērna piedzimšanas tiek deklarēta lielāka apdrošināšanas iemaksu alga un mainīti vecāku pabalsta saņēmēji, likumā nosakāms, ka, aprēķinot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu vecāku un paternitātes pabalstam, apdrošināšanas iemaksu algas periods beidzas četrus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā piedzimis bērns.

Lai visu valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķinā tiktu ņemts vērā vienāds vidējās algas aprēķina periods, t.i., atkāpšanās par četriem mēnešiem, likumā nepieciešams noregulēt arī vidējo apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodu apbedīšanas pabalstam.

Par grozījumiem vēl būs jālemj Saeimai.