Saeima šā gada 27. maijā pieņēma Segto obligāciju likumu (Likums), ar kuru turpmāk tiks noteikts regulējums segto obligāciju jomā, pārņemot Eiropas Savienības prasības par šo obligāciju emisiju un publisko uzraudzību, informē Saeimas Preses dienests.
Likums veicinās Latvijas kā jurisdikcijas konkurētspēju, radīs priekšnoteikumus pieejamākam finansējumam un nodrošinās jaunus finansējuma avotus hipotekārai un komerciālā nekustamā īpašuma kreditēšanai.
Ar jauno Likumu tiks noteikts segto obligāciju programmas emisijas tiesiskais ietvars un paredzēts nodrošināt ieguldītāju un kreditoru aizsardzību. Līdz šim Latvijā šo jomu regulēja Hipotekāro ķīlu zīmju likums, kas ir novecojis, un tajā trūkst vairāki būtiski elementi, tostarp regulējums pārrobežu darījumiem saistībā par kredītiestāžu iespējām veidot kopīgu seguma portfeli Baltijas valstu mērogā. Tāpat nav regulējuma par seguma aktīvu nošķiršanu, seguma portfeļa uzrauga darbību un nosacījumiem informācijai ieguldītājiem.
Ar Likumu arī tiek saskaņots Baltijas segto obligāciju ietvars, lai varētu veidot pārrobežu segto obligāciju emisijas, tostarp mājokļu tirgus, jomā.
Likums nosaka segto obligāciju sabiedrības dibināšanu, darbību un pienākumus, seguma aktīvu pārvaldīšanas, uzraudzības un atsavināšanas kārtību, kā arī ieguldītāju un emitentu tiesības un pienākumus. Tāpat noteikta prasījumu segšanas kārtība un ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru aizsardzība emitenta maksātnespējas gadījumā.
Paredzēts, ka Likuma izpildi un uzraudzību nodrošinās Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), tostarp FKTK izsniegs atļaujas segto obligāciju emisijas programmas īstenošanai, kā arī varēs piemērot sankcijas. Noteikts, ka FKTK pieņemtos lēmumus varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, kas lietas izskatīs kā pirmās instances tiesa.
Segtās obligācijas ir nozīmīgs un efektīvs ilgtermiņa finansējuma piesaistīšanas avots kredītiestādēm, lai veicinātu kreditēšanu. Tās ir kredītiestādes emitēts parāda vērtspapīrs, kas nodrošināts ar norobežotu aktīvu kopumu (tradicionāli seguma aktīvos ietilpst hipotekārie kredīti). Segtās obligācijas veicina hipotekāro kredītu un publiskā sektora aizdevumu finansējumu, tādējādi veicinot tautsaimniecības attīstību kopumā – kredītiestādēm ir iespēja piesaistīt finanšu līdzekļus ar zemām procentu likmēm, un līdz ar to mājsaimniecībām izsniegtie hipotekārie kredīti ir lētāki.
Saeima galīgajā lasījumā arī pieņēma saistītus grozījumus Finanšu stabilitātes nodevas likumā, Kredītiestāžu likumā, Kredītu reģistra likumā, Noguldījumu garantiju likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā.
