Saeima trešdien, 23.11.2016., galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nosakot sodu par informācijas nesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par aizdomīgiem darījumiem.
Paredzēts, ka, nesniedzot informāciju VID par aizdomīgiem darījumiem, varēs tiks piemērots naudas sods līdz 5% no iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma, ja iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījums pārsniedz 1 milj. eiro.
Savukārt sodu līdz 5000 EUR varēs piemērot, ja iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījums vai apgrozījums no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 1 milj. eiro.
Kā norāda Finanšu ministrija, VID varēs uzlikt naudas sodu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (Likums) subjektiem - finanšu iestādēm, nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem, citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā, darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, izložu un azartspēļu organizētājiem, kā arī personām, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus.
VID nevarēs sodīt kredītiestādes.
Šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir paredzēta administratīvā atbildība par informācijas nesniegšanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (Kontroles dienests) par neparastu vai aizdomīgu finanšu darījumu.
Finanšu ministrija (FM) 2016.gada sākumā lūdza Kontroles dienestu sniegt informāciju par Likuma subjektu sniegtajiem darījumiem, kas atbilst likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajām aizdomīguma pazīmēm. Kontroles dienesta sniegtā informācija liecina, ka 98% gadījumu ziņo kredītiestādes, savukārt tikai 2% ir pārējie Likuma subjekti.
Tāpat Kontroles dienests norādījis, ka neapšaubāmi ir atsevišķas profesijas, piemēram, nodokļu konsultanti, nekustamā īpašuma darījumu starpnieki, ārpakalpojumu grāmatveži, kuru rīcībā, domājams, ir informācija par izvairīšanos no nodokļu nomaksas daudziem nopietniem gadījumiem, bet, ņemot vērā šo nozaru nesakārtotību, vājo sodu sistēmas darbību un ietekmi, kā arī zemo likuma paklausības līmeni, ziņojumu faktiski nav.
FM piebilda, ka tieši tādiem speciālistiem kā advokātiem, grāmatvežiem un auditoriem ir iespēja liegt vai - pretēji - pieļaut nelikumīgu līdzekļu nonākšanu finanšu sistēmā. Tomēr minētie speciālisti neziņo Kontroles dienestam.
FM norāda, ka nelieli sodi par informācijas nesniegšanu un attiecīgi peļņas gūšana par tiešu vai netiešu iesaistīšanos darījumos attur Likuma subjektus no ziņošanas. Tādējādi FM rosināja noteikt tāda apmēra administratīvo sodu par informācijas nesniegšanu VID, lai Likuma subjektiem būtu ekonomiski neizdevīgi iesaistīt Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.
