Turpmāk kapitālsabiedrībās grāmatvedību kārtot varēs valdes loceklis arī gadījumos, ja uzņēmumam ir vairāk nekā viens valdes loceklis vai īpašnieks. Tāpat precizēts, ka šādos gadījumos darba līgums nav slēdzams.
To paredz grozījumi MK noteikumos Nr.585 Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju (MK noteikumi Nr.585), kas otrdien, 21. maijā, tika apstiprināti Ministru kabinetā.
Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, līdz šim grāmatvedības darba organizāciju uzņēmumā reglamentēta MK noteikumu Nr.585 IV1 nodaļā, nosakot, ka uzņēmuma vadītājs grāmatvedības darbu var organizēt:
- uzdodot veikt grāmatvedības kārtošanu vienam vai vairākiem uzņēmuma darbiniekiem (grāmatvedim/grāmatvežiem);
- izmantojot grāmatvedības kārtošanā cita uzņēmuma - grāmatvedības pakalpojumu sniedzēja - pakalpojumus;
- uzņemoties pašam grāmatvedības kārtošanu, ja uzņēmuma vadītājs ir kapitālsabiedrības vienīgais īpašnieks – vienīgais valdes loceklis – vai fiziska persona (arī individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks), kura par savām saistībām, kas radušās no saimnieciskās darbības (komercdarbības), atbild ar visu savu mantu.
Uzņēmuma vadītājs, kas pats grāmatvedību nekārto, bet uzdod to veikt grāmatvedim vai grāmatvedības pakalpojumu sniedzējam, noslēdz ar šo personu attiecīgi darba līgumu vai uzņēmuma līgumu par grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu. Minētajā līgumā nosaka abu pušu pienākumus, tiesības un atbildību grāmatvedības kārtošanas jautājumos.
Līdz ar to līdz šim, ja kapitālsabiedrībai ir vairāk nekā viens dalībnieks vai vairāki valdes locekļi, valdes loceklis var kārtot grāmatvedību tikai tad, ja kapitālsabiedrība ar to noslēgusi darba līgumu. Noteikumu anotācijā Tieslietu ministrija (TM) ir norādījusi, ka kapitālsabiedrības valdes locekļa vadības funkcija aptver arī kapitālsabiedrības grāmatvedības kārtošanu. Tā kā kapitālsabiedrības valdes loceklis savus pienākumus pilda, pamatojoties uz pilnvarojuma līgumu, tam nav obligāti jānoslēdz ar kapitālsabiedrību darba līgums vai līgums par kapitālsabiedrības grāmatvedības kārtošanu. Noteikumos paredzētais pienākums valdes loceklim noslēgt darba līgumu, lai pats valdes loceklis varētu kārtot kapitālsabiedrības grāmatvedību (ja kapitālsabiedrībā ir vairāki valdes locekļi), ir pretrunā ar augstāka juridiskā spēka tiesību normām, kas ļauj valdes loceklim pildīt savus pienākumus, pamatojoties uz pilnvarojuma līgumu, kā arī paredz valdes locekļa atbildību par grāmatvedības kārtošanu. Tomēr pašlaik kapitālsabiedrības valdes loceklis ir tiesīgs savus pienākumus pildīt arī, pamatojoties uz pilnvarojuma līgumu, un tam nav obligāti jānoslēdz ar kapitālsabiedrību darba līgums. Turklāt, saskaņā ar likuma Par grāmatvedību 2.panta 3. un 4.daļu uzņēmuma vadītājs (kapitālsabiedrības gadījumā – valde) ir atbildīgs par grāmatvedības kārtošanu. Kapitālsabiedrības valdes atbildība par grāmatvedības kārtošanu nostiprināta arī Komerclikumā (301.panta 2.daļa). Arī Komerclikuma 169.pantā vispārīgi noteikta kapitālsabiedrības valdes locekļa atbildība, ja valdes loceklis nav rīkojies atbilstoši krietna un rūpīga saimnieka principam. Tas nozīmē, ka valdes loceklis ir atbildīgs arī par likumos noteikto grāmatvedības prasību ievērošanu. No minētajām likuma normām izriet, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis var lemt par to, vai grāmatvedību kārtot pašam, vai arī to uzticēt citai personai (darbiniekam vai citam komersantam). Ja valdes loceklim trūkst kompetences pašam kārtot uzņēmuma grāmatvedību, tam atbilstoši kapitālsabiedrības korporatīvās pārvaldības principiem ir pat pienākums grāmatvedības kārtošanu deleģēt citai personai.
Līdz ar to šobrīd MK noteikumos Nr.585 paredzētais pienākums valdes loceklim noslēgt darba līgumu, lai pats valdes loceklis varētu kārtot kapitālsabiedrības grāmatvedību (ja kapitālsabiedrībā ir vairāki valdes locekļi), ir pretrunā ar augstāka juridiskā spēka tiesību normām, kas ļauj valdes loceklim pildīt savus pienākumus, pamatojoties uz pilnvarojuma līguma, kā arī paredz valdes locekļa atbildību par grāmatvedības kārtošanu.
TM ir secinājusi, ka MK noteikumu Nr.585 671 punktā paredzētajiem uzņēmumu grāmatvedības kārtošanas ierobežojumiem nav pamatojuma, tāpēc jāļauj bez ierobežojumiem kapitālsabiedrību valdes locekļiem kārtot kapitālsabiedrības grāmatvedību.
Līdz ar to no MK noteikumiem Nr.585 tiek svītrota visa IV1 nodaļa, jo minētās nodaļas 672 punktā ir dublētas citos normatīvajos aktos (piemēram, Civillikuma 2212.-2229.pantu par uzņēmuma līgumu; Civillikuma 2178 – 2195.pantu un Darba likuma 28.panta pirmo daļu par darba līgumu) noteiktās prasības par līguma slēgšanu un līguma sastāvdaļām gadījumā, ja uzņēmuma vadītājs pats nekārto grāmatvedību, bet uztic to darīt citai personai (darbiniekam vai citam komersantam).
Tāpat MK noteikumi Nr.585 ir papildināti ar 691punktu, nosakot, ka šo noteikumu izpratnē:
- grāmatvedis – fiziskapersona, kura atbilst MK noteikumu Nr.461 Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību grāmatveža ceturtā vai trešā līmeņa kvalifikācijai un kuras kompetenci apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība), tomēr neaizliedzot par grāmatvedi strādāt arī tādai fiziskajai personai, kuras kompetenci attiecīgajos grāmatvedības jautājumos apliecina pieredze vai grāmatveža kompetences sertifikāts;
- ārpakalpojumu grāmatvedis - persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu, izņemot darba līgumu, apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus.
Grozījumi MK noteikumos Nr.585 stājas spēkā š.g. 24.maijā.
