Pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks 26.10.2014. plkst. 4:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ. Savukārt nākošā pāreja uz vasaras laiku Latvijā notiks svētdien, 29.03.2015., plkst. 3:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu, informē Ekonomikas ministrija (EM).
Pāreja uz vasaras laiku ir pulksteņu pārregulēšana, lai vakaros dienasgaisma būtu ilgāk, bet rītos - mazāk. Parasti pāreja uz vasaras laiku notiek, pavasarī pagriežot pulksteņus par stundu uz priekšu, bet rudenī - par stundu atpakaļ.
Latvijā kārtību, kādā notiek pāreja uz vasaras laiku, nosaka MK noteikumi Nr.1010 Noteikumi par pāreju uz vasaras laiku. Noteikumos ir noteikts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst. 3:00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst. 4:00 – par vienu stundu atpakaļ.
Vienlaikus ar noteikumiem ir pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 19.01.2001. Direktīvas 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku prasības, kas nosaka vienotu vasaras laika sākumu un beigas visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
EM 2014.gada martā veica aptauju internetā, kurā aicināja Latvijas iedzīvotājus paust viedokli par pastāvošo praksi pavasarī pāriet uz vasaras laiku un rudenī atgriezties Latvijas laika joslā. Kopumā aptaujā savu viedokli pauda 6244 respondenti, no kuriem 4917 pauda neapmierinātību ar esošo praksi Latvijā un Eiropā pavasarī vienoti pāriet uz vasaras laiku un rudenī atgriezties savā laika joslā.
Viedokli par pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ ietekmi uz dažādām tautsaimniecības nozarēm pauduši arī komersanti, nevalstiskās organizācijas un valsts un pašvaldību iestādes.
Aptaujas rezultāti uzrāda pietiekoši atšķirīgus viedokļus par ieguvumiem un zaudējumiem dažādās personu grupās, kā arī tautsaimniecības nozarēs. Kā galvenos trūkumus laika grozīšanā aptaujātie min dabisko bioritmu traucējumus, kas ietekmē darba izpildes kvalitāti un efektivitāti, savukārt kā ieguvumus - garākus vakarus saules gaismā un elektroenerģijas ietaupījumu.
Lauksaimniecībā darbība ir izteikti sezonāla un laikam, kuru var lietderīgi izmantot darba veikšanai ārpus telpām, ir būtiska nozīme. Vasaras sezonā, sevišķi karstā laikā, lauksaimnieki var sākt darbu agrāk, kad temperatūra ir relatīvi zemāka nekā dienas vidū.
Savukārt putnkopībā un piena lopkopībā laika pāreja nedaudz negatīvi ietekmē produktivitāti, jo laika nobīde, periodiski pārejot uz atšķirīgiem laikiem gada laikā, rada adaptācijas grūtības dzīvniekiem. Augkopībā ievērojamas izmaiņas nepastāv.
Enerģētikas sektorā, pārejot uz vasaras laiku, vērojama enerģijas ekonomija. Kaut individuāli privātpersonas jūt izdevumu par elektroenerģiju samazināšanos vasaras laika periodā, taču valstiskā mērogā tā ir nebūtiska.
Būvniecības nozarē vasaras laikam ir pozitīva ietekme – ņemot vērā salīdzinoši īso būvniecības sezonu Latvijā, pāreja uz vasaras laiku pozitīvi ietekmē darba ražīgumu un ļauj darbus organizēt divās maiņās. Vienlaikus komersanti norādījuši, ka, atceļot pāreju uz vasaras laiku, var sadārdzināties būvniecības izmaksas.
Komercdarbībā vasaras laika periodā vērojams neliels elektroenerģijas patēriņa ietaupījums. Atsevišķām nozarēm pāreja uz vasaras laiku sniedz pozitīvu pienesumu, piemēram, tūrisma nozarei, kurā var tikt pagarināts laiks atsevišķu pakalpojumu sniegšanai, jo dienas gaišajā laikā vērojams cilvēku aktivitāšu pieaugums ārpus telpām. Vienlaikus šīs nozares komersanti norādījuši, ka svarīgi nodrošināt vienotu laika maiņu pēc iespējas vairāk valstīs, jo pretējā gadījumā rodas sarežģījumi pārrobežu darījumos.
Veselības nozares pārstāvji norādījuši, ka papildu gaisma pēcpusdienās veicina gan psiholoģisko veselību (depresijas u.c. profilakse), gan fizisko veselību – D vitamīna sintēze, kā arī garākas gaišās vakara stundas palielina iespēju iedzīvotājiem nodarboties ar dažādām fiziskajām aktivitātēm svaigā gaisā.
Vienlaikus tiek norādīts, ka atsevišķiem cilvēkiem laika maiņa rada disbalansu fizioloģiskajā diennakts ritmā un var izraisīt miega traucējumus, kam savukārt ir ietekme uz uzmanību un modrību. Jūtīgāk laika maiņa ietekmē cilvēkus ar psihiskās veselības traucējumiem.
Transporta nozares komersanti viennozīmīgi norādījuši, ka svarīga ir harmonizēta pieeja laika maiņai ES teritorijā. Šobrīd skaidri vērojams administratīvais slogs tiem komersantiem, kuriem notiek sadarbība ar to valstu komersantiem, kurās neveic pāreju uz ziemas un vasaras laiku.
Vienlaikus aptaujas rezultāti apliecina, ka lielākā daļa sabiedrības, kas piedalījās aptaujā, proti, divas trešdaļas, esošo kārtību neatbalsta un uzskata, ka Latvijai būtu jāpāriet uz vasaras laiku un tajā jāpaliek pastāvīgi, jo šī laika josla ir atbilstošāka Latvijai.
