Eirosistēma ir publiskojusi jaunāko ziņojumu par virtuālo valūtu shēmām (Report on Virtual Currencies Schemes), kurā šī joma detalizēti analizēta no tehniskajiem, statistikas un risku analīzes aspektiem, informē Latvijas Banka (LB).
Salīdzinot ar 2012.gadu, kad tika publicēts iepriekšējais ziņojums, var secināt, ka būtiski pieaudzis un turpina palielināties virtuālo valūtu shēmu skaits. Dažas no šīm shēmām tiek veidotas ar nelielām tehniskajām atšķirībām, kas varētu uzlabot to funkcionalitāti vai dažus shēmas elementus.
Savukārt par daudzām shēmām nav skaidrs to mērķis, un tikai dažas domātas un tiek lietotas maksājumu veikšanai. Virtuālo valūtu pieņemšana norēķinos nav plaši izplatīta, tomēr daži tirgotāji (galvenokārt e-komercijas jomā) ir paziņojuši par to, ka uzsāk virtuālās valūtas Bitcoin pieņemšanu.
Pilni dati par virtuālo valūtu izmantošanu norēķiniem nav pieejami. Bitcoin paliek populārākā no šīm shēmām, nodrošinot vairāk par 80% no ap 500 zināmo virtuālo valūtu shēmu tirgus kapitalizācijas. Ar Bitcoin tiek veikts vidēji 69 000 transakciju dienā (salīdzinājumam - Eiropas Savienībā (ES) vien dienā tiek veikti 274 miljoni bezskaidras naudas transakciju). Lielākā daļa no Bitcoin transakcijām ir maiņas darījumi, tomēr precīzi dati par Bitcoin izmantošanu maksājumos par precēm un pakalpojumiem nav pieejami.
Analizējot virtuālo valūtu priekšrocības un trūkumus, Eirosistēmas eksperti norāda uz vairākiem ieguvumiem lietotājiem, piemēram, zemām transakciju maksām, globālo pieejamību, anonimitāti un norēķinu ātrumu. Tajā pašā laikā ir vairāki nozīmīgi šķēršļi un neērtības, piemēram, caurspīdīguma, skaidru nosacījumu un garantiju trūkums, augsta atkarība no IT un interneta tehnoloģijām, augsta volatilitāte (jeb svārstību risks).
Lietotāji saskaras arī ar riskiem, kas izriet no dalības shēmā: otrās puses risku, kas saistīts ar saņēmēja anonimitāti, maiņas kursa risku un krāpniecības iespēju, kas izriet no caurspīdīguma trūkuma. Virtuālo valūtu lietotāji pašlaik nekādā veidā nav pasargāti no šiem riskiem.
Eiropas Centrālā banka ir secinājusi, ka risku materializācijas iespējamība saistībā ar monetāro politiku, cenu stabilitāti, finanšu stabilitāti, maksājumu sistēmu raitu darbību un uzraudzību atkarīga no virtuālo valūtu apjomiem un to iesaisti reālajā ekonomikā. Patlaban virtuālo valūtu shēmu apjomi un pieņemšana saglabājās zemi, kas norāda, ka virtuālo valūtu shēmas nerada riskus centrālo banku uzdevumiem.
Taču būtisks incidents ar virtuālajām valūtām un tam sekojošs uzticības zudums var iedragāt patērētāju uzticību elektroniskajiem maksājumu instrumentiem, elektroniskai naudai un citiem e-komercijas risinājumiem. Eirosistēma plāno turpināt monitorēt attīstības tendences virtuālo valūtu jomā.
LB maksājumu un finanšu tirgus eksperta Denisa Fiļipova komentārs: "Eiro zonas centrālās bankas un uzraudzības iestādes brīdina, ka Bitcoin nav valūta, tam nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa un tas neatbilst arī finanšu instrumenta definīcijai. Papildus tam valstu likumi aizsargā patērētāju tiesības attiecībā uz likumīgo maksāšanas līdzekļu izmantošanu. Bitcoin emisiju un izmantošanu neregulē un neuzrauga, un Bitcoin juridiski nav piesaistīts nevienas valsts oficiālai valūtai. Pēc būtības Bitcoin ir prece jeb produkts, kuru pērk par oficiālu valūtu. To var izmantot kā maiņas līdzekli, iegādājoties citas preces vai pakalpojumus, ja abas puses par to vienojas un ir gatavas uzņemties visus ar Bitcoin izmantošanu saistītos riskus.
Pērkot vai mainot Bitcoin, patērētājs var saskarties ar vairākiem riskiem:
- risks zaudēt naudu Bitcoin maiņas procesā, jo maiņas platformu darbība netiek regulēta;
- Bitcoin vērtība var strauji mainīties vai pat zust, jo tā nav piesaistīta nevienas valsts oficiālai valūtai;
- patērētājus, kas izmanto Bitcoin, lai norēķinātos par precēm un pakalpojumiem, neaizsargā ES tiesību aktos paredzētās tiesības atgūt līdzekļus, kas norakstīti neautorizētu darījumu rezultātā;
- no "digitāla maka" nozagtus Bitcoin praktiski nav iespējams atgūt.
LB nerekomendē nekādus ieguldījumus vai transakcijas ar Bitcoin."
