28.01.2015. notika Latvijas Republikas Finanšu ministrijas (FM) organizētais grāmatvedības forums "Gada pārskatu kvalitāte", kurā piedalījās FM grāmatvedības politikas veidotāji, Latvijas grāmatvežu profesionālo organizāciju pārstāvji un augstāko mācību iestāžu, kurās var apgūt grāmatveža profesiju Latvijā, pārstāvji. Foruma tēmas un svarīgākās atziņas ir apkopojusi Olga Molčanova, Mg.soc., Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) valdes locekle, Starptautiskā Sekretariāta vadītāja un Metodoloģijas komitejas vadītāja, LRGA Sertificētā profesionālā grāmatvede.

Forumu atklāja FM pārstāves - valsts sekretāre Baiba Bāne un Nodokļu administrēšanas un grāmatvedības politikas departamenta direktore Dace Avotiņa.

Vienas no aktuālākajām tēmām foruma laikā bija jaunās Grāmatvedības direktīvas (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES) pārņemšana Latvijā un jauns Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumprojekts. Līdz ar jaunas Grāmatvedības direktīvas prasību pārņemšanu Latvijā, kuras viens no mērķiem ir administratīvā sloga samazināšana MVU, kā arī mikrouzņēmumiem, bija nepieciešams pārskatīt esošās gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu sastādīšanas pamatnostādnes Latvijā – "Gada pārskatu likumu", "Konsolidēto gada pārskatu likumu" un uz šo likumu pamata izdotos Ministru kabineta (MK) noteikumus. Līdz ar to FM bija izveidojusi darba grupu, kuras mērķis bija izstrādāt jaunu likumprojektu, kas atspoguļotu jaunās Grāmatvedības direktīvas prasības.

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumprojekts 

Par tēmu - Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumprojektus - pēc atklāšanas runas uzstājās FM Metodoloģijas un grāmatvedības politikas nodaļas vadītājas vietniece Arta Priede. Ar šo likumprojektu tiek plānots aizstāt divus spēkā esošus likumus – "Gada pārskatu likumu" un "Konsolidēto gada pārskatu likumu"; likumprojekta normas būs spēkā, sākot ar 01.01.2017. Tas nozīmē, ka gada pārskats un konsolidētais gada pārskats, kurš atbilst Jaunā gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumprojekta prasībām, pirmo reizi būs iesniedzams par 2016. pārskata gadu (pārskata gads, kurš sākas 01.01.2016. vai citā datumā 2016. kalendārā gada laikā).

Kā tika informēti foruma dalībnieki, 2015.gadā tiek plānots izstrādāt virkni MK noteikumu par atsevišķiem likumprojekta piemērošanas jautājumiem, tostarp par atsevišķu posteņu novērtēšanas jautājumiem, atklājamo informāciju u.c. Līdz ar to tiek paredzēts, ka darba grupa, kura nodarbojās ar likumprojekta izstrādāšanas jautājumiem, turpinās darbu, sniedzot savu ieguldījumu paredzēto noteikumu izstrādes procesā. Foruma dalībnieki aicināja augstskolu mācību spēkus aktīvāk iesaistīties normatīvās bāzes attīstības procesā Latvijā, iepazīstot arī darba grupu ar augstskolu paveiktiem pētījumiem šajā jomā. 

Latvijas Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē

FM Metodoloģijas un grāmatvedības politikas nodaļas vecākā eksperte Ilze Palmbaha foruma turpinājumā pastāstīja par Latvijas Prezidentūras laiku Eiropas Savienības (ES) Padomē - Latvijas mērķiem un iespējām, sadarbību ar ES institūcijām, kā arī Latvijas dalību Eiropas Komisijas organizētajās Grāmatvedības direktīvas, Revīzijas direktīvas (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/56/ES) un Revīzijas regulas (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr.537/2014) prasību pārņemšanas un piemērošanas sanāksmēs. Revīzijas direktīvas un regulas prasības ir jāpārņem un jāiestrādā normatīvajos aktos līdz 17.06.2016. 2015.gadā Rīgā tiek paredzētas tikšanās ar ES institūciju un citu starptautisko organizāciju ekspertiem, tādējādi tiks nodrošināta iespēja apmainīties ar viedokļiem un iepazīties ar starptautisko pieredzi grāmatvedības sistēmas un finanšu pārskatu sniegšanas bāzes attīstībā.

Ziemeļvalstu grāmatvedības forums

Tēmu par Grāmatvedības direktīvas prasību pārņemšanu turpināja FM Metodoloģijas un grāmatvedības politikas nodaļas vecākā referente Agnese Paulsone, iepazīstinot klātesošus ar Ziemeļvalstu grāmatvedības forumu, kurš notika Helsinkos, Somijā 23.-24.10.2014. 

Šajā forumā ir piedalījušies 30 dalībnieki no 7 Ziemeļeiropas valstīm – Dānijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas – ar mērķi pārrunāt aktuālus grāmatvedības jautājumus, uzklausīt citu valstu ekspertu redzējumu un viedokļus un dalīties pieredzē. Vienas no galvenajām foruma tēmām bija prasību harmonizācija maziem uzņēmumiem, kuru īpatsvars Eiropas Savienībā 2013.gadā bija 98,7% no uzņēmumu kopskaita (pēc Eurostat datiem), un mikrouzņēmumu režīma ieviešana ar papildu atbrīvojumiem un atvieglojumiem, jo mikrouzņēmumu īpatsvars ES 2013.gadā sastādīja 92,2% no uzņēmumu kopskaita (pēc Eurostat datiem). Atbrīvojumus un atvieglojumus mikrouzņēmumiem paredzēs Somija, Islande, Latvija (divu līmeņu kritēriji) un Zviedrija (kritēriji zemāki nekā maksimālie). Somijā un Islandē būs atļauts sagatavot saīsinātu bilanci un peļņas un zaudējumu aprēķinu, nesagatavot vadības ziņojumu, nepubliskot gada pārskatu. Ziemeļvalstu grāmatvedības foruma dalībnieki pievērsās arī tēmai par gada pārskata parakstīšanu un grāmatvežu atbildību. Starptautiskā pieredze rāda, ka gada pārskatu paraksta valde (Dānija, Norvēģija, Somija) un atbildīgais grāmatvedis (Lietuva), kā arī revidents (Zviedrija) un ģenerāldirektors (Islande).

Pasaules grāmatvežu kongress 2014, Roma: aktuālās tendences grāmatvedībā un revīzijā 

LRGA prezidents Andrejs Ponomarjovs uzstājās ar prezentāciju "Pasaules grāmatvežu kongress 2014, Roma: aktuālās tendences grāmatvedībā un revīzijā". Pasaules grāmatvežu kongresu organizē Starptautiskā Grāmatvežu federācija (International Federation of Accountants, (IFAC)) ik pēc 5 gadiem kopš 1977.gada un ik pēc 4 gadiem kopš 2002.gada. 2014.gadā XIX Kongresa rīkošana tika uzticēta IFAC biedram – Itālijas profesionālai grāmatvežu organizācijai Consiglio Nazionale dei Dottori Commercialisti e degli Esperti Contabili (CNDCEC). Pasaules grāmatvežu kongresā piedalījās ap 5 tūkstošiem delegātu no 160 starptautiski atzītām grāmatvedības organizācijām un to apvienībām, kā arī grāmatvedības nozares regulatoriem no 60 pasaules valstīm. 

Pasaules grāmatvežu kongresa galvenā tēma bija "2020.gada redzējums: mācoties no pagātnes, veidot nākotni". Šis pasākums sniedza grāmatvedības un revīzijas speciālistiem iespēju paust savu viedokli par aktuālajiem jautājumiem un tendencēm profesijā, kuri norisinās globālajā mērogā. 

Grāmatvedības profesionāļiem no visas pasaules bija iespēja apspriest svarīgas iniciatīvas, tostarp, Starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) konverģenci, izmaiņas IFAC Starptautiskās ētikas standartu padomes izdotajā Profesionālo grāmatvežu Ētikas kodeksā, pēckrīzes regulējumu, IT attīstību, jaunos IFAC Starptautiskās grāmatvedības izglītības standartu padomes Starptautiskos izglītības standartus, kā arī citas svarīgās tēmas, kā, piemēram, integrēta ziņošana un publiskā sektora grāmatvedība. Integrētā ziņošana ir viena no aktuālākajām tēmām, kura tiek plaši apspriesta pēdējo gadu laikā. Tā ir saikne starp uzņēmuma stratēģiju, pārvaldību, finanšu rezultātiem un sociālo, apkārtējo un ekonomisko vidi, kurā šis uzņēmums darbojas. Tā ir integrēta uzņēmuma darbības rezultātu atspoguļošana, ņemot vērā gan finanšu, gan nefinanšu informāciju, jo sniedz ieskatu uzņēmuma uzņēmējdarbības modelī – kā tiek veidota uzņēmuma vērtība īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, ņemot vērā uzņēmuma ārējo vidi. Šīs jomas speciālisti diskutēja par jaunām vadlīnijām, to īpašībām un pielietošanu. Tiek paredzēts, ka nākotnē integrētie pārskati aizvietos uzņēmumu gada pārskatus. 

Pasaules ekonomiskā krīze parādīja to, cik svarīgs ir valsts un publiskā sektora uzņēmumu fiskālais stāvoklis globālajā ekonomikā. Uzkrājumu principa grāmatvedības standarti uzlabotu pārredzamību un atbildību, tomēr daudzās valstīs joprojām izmanto naudas plūsmas metodi, kura nesniedz pilnīgu priekšstatu par valdības fiskālo "veselību". Kongresa laikā tika pārrunātas priekšrocības, pārejot uz uzkrājumu principa grāmatvedības standartiem publiskajā sektorā, kā arī problēmas, ar kurām saskaras šo standartu pieņemšanā un pielietošanā.

Grāmatvežu loma kukuļošanas novēršanā 

Par Latvijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (Organisation for Economic Co-operation and Development, OECD) un grāmatvežu lomu kukuļošanas novēršanā informēja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medin. 

Latvija pirmo reizi iesniedza pieteikumu iegūt OECD dalībvalsts statusu gandrīz pirms 20 gadiem – 1996.gadā. Dalība OECD asociējas ar atbilstību augstākajiem standartiem tādās jomās, kā starptautiskā uzņēmējdarbība, finanšu darījumi, korporatīvā pārvaldība, kukuļošanas apkarošana starptautiskajos biznesa darījumos, valsts pārvaldes kvalitāte, vide, sociālais sektors u.c. 30.05.2013. Parīzē OECD Padome pieņēma lēmumu uzsākt sarunas ar Latviju par pievienošanos, un šobrīd jau ir apstiprināta Latvijas iestāšanās "Ceļa karte", kas nosaka individuālo Latvijas pievienošanās plānu šai organizācijai, procedūras un visu citu nepieciešamo informāciju procesa norisei. Viens no iestāšanās nosacījumiem bija pievienošanās OECD Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos, ka arī ar to saistītām rekomendācijām pretkorupcijas jomā. Latvija ratificēja šo konvenciju, pieņemot 21.03.2014. likumu "Par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos"; OECD Konvencija Latvijā ir spēkā kopš 30.05.2014. Konvencijas mērķis ir izveidot patiesi līdzvērtīgus konkurences apstākļus mūsdienu starptautiskajā biznesa vidē, tāpēc tā nosaka, ka valstij ir jākriminalizē ārvalstu amatpersonu kukuļdošana starptautiskajos biznesa darījumos, paredzot kriminālatbildību par ārvalstu amatpersonas kukuļošanu gan fiziskajām, gan juridiskajām personām, tādējādi nodrošinot efektīvas sankcijas, lai personas atturētos no nelikumīgas rīcības.

Laila Medin informēja, ka Latvija ir būtiski uzlabojusi tiesisko bāzi attiecībā uz starptautiskās kukuļošanas apkarošanu un novēršanu un pilnveidojusi attiecīgās "Krimināllikuma" un "Kriminālprocesa likuma" normas, kas regulē gan kukuļošanas kriminalizēšanu, gan juridiskās personas atbildību par Krimināllikumā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Gan OECD Konvencija, gan ar to saistītās rekomendācijas paredz virkni pasākumu, kuru ieviešana var atvieglot valsts centienus apkarot ārvalstu amatpersonu kukuļošanu starptautiskajos biznesa darījumos. Šajos dokumentos ir identificēti 3 avoti, kuri ļautu atklāt kukuļdošanas gadījumus: grāmatvedība, ārēja revīzija un iekšējās kontroles pasākumi uzņēmumā. Laila Medin uzsvēra, ka Konvencijas 8.pants nosaka valstij par pienākumu veikt pasākumus, kas aizliegtu grāmatvedībā neuzrādītu kontu atvēršanu, grāmatvedības uzskaitē nereģistrētu vai neatbilstoši identificētu darījumu veikšanu, neesošu izdevumu iegrāmatošanu, saistību iegrāmatošanu, nepareizi identificējot to objektu, kā arī viltotu dokumentu izmantošanu ar nolūku piekukuļot ārvalstu amatpersonas vai slēpt šādas kukuļošanas faktu tiem uzņēmumiem, uz kuriem šie normatīvie akti attiecas.

Starptautisko finanšu pārskatu standartu izmantošana mazajiem uzņēmumiem 

Ventspils augstskolas Ekonomikas teorijas un kvantitatīvo metožu katedras lektore Justīne Jaunzeme uzstājās ar prezentāciju "Starptautisko finanšu pārskatu standartu izmantošana mazajiem uzņēmumiem". Starptautiskā grāmatvedības standartu padome (International Accounting Standards Board, IASB) publicēja šo standartu 2009.gada jūlijā. SFPS MVU ir vienkāršotie, patstāvīgie, starptautiski atzīstamie grāmatvedības principi maziem un vidējiem uzņēmumiem. Šis standarts ir aptuveni desmitā daļa no pilna Starptautisko finanšu pārskatu standartu apjoma un ir paredzēts izmantošanai tajos uzņēmumos, kuriem nav publiskas atbildības un sniedz vispārējiem mērķiem paredzētus finanšu pārskatus to ārējiem lietotājiem, piemēram, esošie un potenciālie akcionāri vai dalībnieki (kas paši MVU nepārvalda), kreditori, kredītreitinga aģentūras. Tādās ES dalībvalstīs, kā Igaunijā, Lielbritānijā un Īrijā SFPS MVU ir ieviests ar modifikācijām. Aptuveni 80 pasaules jurisdikcijās SFPS MVU piemērošana ir obligāta vai alternatīva vai ir plānota SFPS MVU ieviešana nākamo 3 gadu laikā.

Kā ieguvumus no SFPS MVU izmantošanas mazajos uzņēmumos Justīne Jaunzeme minēja samazinātas starptautisku koncernu konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanas un audita izmaksas un vienkāršoto dažādu valstu uzņēmumu finanšu informācijas salīdzināmību, kas atvieglo ārvalstu kapitāla piesaisti un veicina kapitāla izmaksu samazināšanos. Tomēr pastāv arī negatīvie aspekti: lielas SFPS MVU sākotnējās ieviešanas izmaksas mazajos uzņēmumos, kas rodas pārveidojot uzņēmumu informācijas sistēmas, apmācot darbiniekus darbam ar pārveidotām informācijas sistēmām un sagatavojot iepriekšējo periodu salīdzinošo finanšu informāciju atbilstoši SFPS MVU. 

Biežāk sastopamās kļūdas grāmatvedībā, pārņemot uzņēmuma grāmatvedības kārtošanu

Foruma turpinājumā Kaspars Rutkis, Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu asociācijas valdes priekšsēdētāja p.i., dalījās pieredzē par biežāk sastopamām kļūdām grāmatvedībā, pārņemot uzņēmuma grāmatvedības kārtošanu. Viņš norādīja, ka viena no biežāk sastopamajām problēmām grāmatvedības kārtošanā ir tas, ka bieži viens trūkst tādi dokumenti, kā pamatlīdzekļu uzskaites kartiņas, pieņemšanas akti, noliktavas uzskates kartiņas, darba algu aprēķini, darba laika uzskaites tabeles, darba līgumi, rīkojumi, komandējuma rīkojumi un atskaites, degvielas izlietošanas atskaites, akti par reprezentācijas izdevumiem, pašnodarbinātām personām bieži vispār nav grāmatvedības uzskaites. Kaspars Rutkis uzsvēra nepieciešamību salīdzināt nodokļu atlikumus ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem Nodokļu maksātāju datu sistēmā (NMDS), kā arī sekot līdzi nododamo deklarāciju un atskaišu veidiem un termiņiem. Viņš atzīmēja arī gadījumus, kad uzņēmuma gada pārskats vispār netika sagatavots un glabāts elektroniskā vai papīra formā, bet bija tikai iesniegtais dokuments VID EDS.

Grāmatvedības kvalitātes problēmas

Tēmu par grāmatvedības kvalitātes problēmām turpināja ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdētāja Anda Ziemele. Viņa iezīmēja dažas jomas, kas negatīvi ietekmē grāmatvedības kvalitāti: zems izglītības līmenis un nevēlēšanās mācīties, nesekošana līdzi likumdošanas izmaiņām, grāmatvedības sistēmas un datorprogrammu nepārzināšana, nesakārtota un mainīga likumdošana, administratīvais slogs, pārslodze darbā.

Foruma noslēgumā tā dalībnieki ir secinājuši, ka jāveic turpmākās darbības profesijas popularizēšanā, profesionālo asociāciju stiprināšanā, kapacitātes celšanā un resursu konsolidēšanā, ka arī normatīvās bāzes sakārtošanā valstī. Profesijas attīstībā viena no vadošajām lomām pieder augstākās izglītības iestādēm, kuru darbībai jābūt vērstai uz jauno zināšanu un nozares pieredzes integrēšanu mācību procesā.