Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko jūlijā publicēto Senāta spriedumu apkopojumu, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
SKA-30/2024 Patiesā labuma guvēja noskaidrošana augsta riska klientam
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NIL likums) noteikto nepieciešamo pasākumu īstenošanai, lai pārliecinātos, ka noskaidrotais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs, jābalstās uz likuma subjekta veikto savu klientu risku novērtējumu. Proti, likuma subjekta veiktais klientu riska novērtējums ietekmē īstenojamo pasākumu apjomu, kas konkrētajā situācijā nepieciešams, lai noskaidrotu un pārliecinātos par klienta patieso labuma guvēju. Attiecīgi klientam ar augstāku risku nepieciešami plašāki pārbaudes pasākumi, lai izslēgtu šaubas par patiesā labuma guvēja atbilstību. Ja klientu risks ir novērtēts kā augsts, likuma subjektam ir pienākums ar īpašu rūpību noskaidrot un pārliecināties par savu klientu patieso labuma guvēju atbilstību. Kā arī dokumentēt attiecīgos pasākumus, lai uzraugošajai iestādei būtu iespēja pārliecināties par likuma subjekta īstenoto klientu izpēti un lai likuma subjektam būtu iespēja pierādīt, ka tas ir izpildījis likumā noteikto pienākumu saistībā ar klienta izpētes veikšanu un patiesā labuma guvēja noskaidrošanu.
Juridiskās personas patiesais labuma guvējs var būt gan dalībnieks, gan arī cita fiziskā persona, kas īsteno kontroli pār uzņēmumu, pieņemot lēmumus un gūstot labumu no šīs juridiskās personas. Tieši šī iemesla dēļ minētā likuma subjektam ir pienākums noskaidrot un pārliecināties par katra sava klienta patieso labuma guvēju, noskaidrojot nevis formālo, bet patieso jeb reālo labuma guvēju.
SKA-47/2024 Objektīvā grupējuma principa piemērošana
Objektīva grupējuma princips nozīmē, ka atšķirīgu nodokļa likmju piemērošanas gadījumā pašvaldībai ir pienākums grupēt nodokļa maksātājus pēc objektīvi konstatējama kritērija. Deklarētas dzīvesvietas esība ir kritērijs, kas ir objektīvi konstatējams, un tā piemērošana nepārkāpj tiesiskās vienlīdzības principu.
Objektīva grupējuma principa pārkāpums nav saskatāms arī apstāklī, ka dārza mājām un vasarnīcām ar kopējo platību līdz 40 kvadrātmetriem samazinātā nodokļu likme tiek piemērota neatkarīgi no dzīvesvietas deklarēšanas. Arī šis kritērijs ir objektīvi konstatējams, tādējādi netiek pārkāpts objektīva grupējuma princips.
Likuma par NN 22.2panta 3.daļas 8.punktā paredzētā jēdziena “tūlīt” interpretācija
Saskaņā ar likuma par NN 22.2panta 3.daļas 8.punktu viena no pazīmēm, kas liecina, ka darījums ir aizdomīgs nodokļu jomā, ir tas, ka nauda tiek debetēta no konta tūlīt pēc tā kreditēšanas. Tas, ka likumdevējs minētajā normā ir lietojis formulējumu “tūlīt”, jau pats par sevi liecina par likumdevēja mērķi nenoteikt konkrētu laika rāmi, kurā debetētie naudas līdzekļi uz konkrēto darījumu liktu raudzīties kā uz aizdomīgu. Konkrēta laika rāmja noteikšana tiesību normā pieļautu tiesiskā regulējuma ļaunprātīgu izmantošanu. Tāpēc likumdevējs, apzināti nenosakot konkrētu laiku, bet gan lietojot apstākļa vārdu “tūlīt”, paredzējis, ka šī jēdziena saturu konkretizē tiesību normas piemērotājs katrā konkrētajā gadījumā, vērtējot šī gadījuma individuālo apstākļu kopumu.
Juridiskas personas pienākums sniegt savu apgalvojumu apstiprinošus paskaidrojumus un pierādījumus par sava klienta saimnieciskās darbības specifiku
Attiecībā uz faktiem, kas veicina personai labvēlīga lēmuma pieņemšanu, ir dabiski un atbilstoši pierādījumu nastu uzlikt privātpersonai, nevis iestādei. Turklāt katram procesa dalībniekam ir pienākums pierādīt savus apsvērumus. Tādējādi tieši juridiskās personas interesēs – kā grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējai – ir sniegt paskaidrojumus un pierādījumus par sava klienta saimnieciskās darbības specifiku, kas atbilstoši tās apgalvotajam izskaidro konkrēto maksājumu veidu. Ja juridiska perona uzskata, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un tiesas secinājumi attiecībā uz tās klienta darījumiem nav pareizi vai neatbilst faktiskajiem apstākļiem, ir pamatoti sagaidīt, ka tā sniegs plašāku un detalizētāku skaidrojumu savam apgalvojumam, atspēkojot VID konstatētos apstākļus un izdarītos secinājumus. Ja persona nevar šādu skaidrojumu sniegt, tad tā nevar atsaukties uz klienta saimnieciskās darbības specifiku. Tiesai nav par katru cenu jāmeklē personas apgalvojumu apstiprinoši pierādījumi. Tiesas pienākums nav arī meklēt pierādījumus par labu vienam vai otram procesa dalībniekam. Tiesas pienākums ir novērtēt dalībnieku apgalvojumus un to apstiprinošus pierādījumus. Personas deklaratīvi un bez plašāka skaidrojuma izteikti apgalvojumi nevar būt pamats tiesas secinājumu apšaubīšanai.
Soda naudas noteikšana juridiskajai personai par būtiskiem NIL likuma pārkāpumiem
Juridiskai personai kā grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējai jāapzinās, ka tās saimnieciskajā darbībā pastāv augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks. Līdz ar to šajā nozarē strādājošajiem komersantiem jāpievērš īpaša vērība NIL likuma prasību izpildei. Minētā likuma subjekta pienākums izpētīt un uzraudzīt klientus ir būtiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomas sastāvdaļa. Nedokumentējot klientu izpētes pasākumus, uzraudzības un kontroles institūcijai nav iespējams pārliecināties, vai likuma subjekts vispār ir izpētījis un uzraudzījis klientu. Tas ir atzīstams par būtisku minētā likuma pārkāpumu. Pārkāpuma atzīšanā par būtisku ir jāņem vērā arī pieļautā pārkāpuma ilgums un sistemātiskums, kā arī paša komersanta atbildība par izdarīto pārkāpumu.
Soda naudas noteikšanā par izdarīto pārkāpumu ir ņemami vērā visi būtiskie apstākļi, tostarp NIL likuma 77.panta 3.daļā norādītie. Tomēr minētajā likumā paredzētais būtisko apstākļu uzskaitījums nav izsmeļošs. Tas nozīmē, ka VID ir tiesības ņemt vērā arī citus apstākļus, kas konkrētajā gadījumā atzīstami par būtiskiem soda naudas noteikšanai. Turklāt apstāklis, ka komersants iepriekš nav izdarījis līdzīgus pārkāpumus, lai arī ir viens no izvērtējamiem kritērijiem, pats par sevi nav izšķirošs pamats soda naudas noteikšanai un nevar tikt ņemts vērā atrauti no citiem būtiskiem apstākļiem.
Samērīgs soda naudas apmērs ir izvērtējams un nosakāms katrā konkrētajā gadījumā iepretim juridiskās personas finansiālajam stāvoklim. Komersanta finansiālais stāvoklis tiek vērtēts tikai no tāda viedokļa, lai piemērotā soda nauda neradītu maksātnespējas situāciju. Tas, ka uzliktā soda nauda personai rada finansiālu slogu, neliecina par maksātnespējas situāciju. Ja soda naudas apmērs neradītu likuma subjektam nekādu finansiālu slogu, attiecīgā sankcija nesasniegtu savu sodīšanas un prevencijas mērķi.
Piekritīgo zemes platību ir pamatoti aprēķināt proporcionāli dzīvojamās mājas domājamai daļai vai dzīvokļa platībai tad, ja ir runa par vienotu nekustamo īpašumu, proti, kad katram dzīvojamās mājas kopīpašniekam vai dzīvokļa īpašniekam pieder arī noteikta domājamā daļa no zemes.
Situācija ir atšķirīga dalītā īpašuma gadījumā, kad starp dzīvojamās mājas kopīpašnieku vai dzīvokļa īpašnieku un zemesgabala īpašnieku pastāv piespiedu nomas attiecības.
Dalītā īpašuma gadījumā uz likuma pamata radušos piespiedu nomas tiesisko attiecību saturu, arī dzīvojamās mājas daļai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platību, nosaka tiesa vai puses, savstarpēji vienojoties. Tādējādi, nosakot dzīvojamās mājas daļai piekritīgo zemi dalītā īpašuma gadījumā NĪN atvieglojuma apmēra aprēķināšanai, ir jāņem vērā dzīvojamās mājas vai tās daļas īpašnieka un zemesgabala īpašnieka piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās noslēgtā vienošanās par dzīvojamās mājas daļai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu.
Citā dalībvalstī reģistrēta PVM maksātāja tiesības uz pārmaksātā PVN atmaksu par preces importa darījumu
Ar direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 194.pantu dalībvalstīm ir piešķirtas tiesības noteikt, ka par nodokļa samaksu ir atbildīgs preču vai pakalpojumu saņēmējs, ja ar nodokli apliekamu preču piegādi nodrošina vai pakalpojumus sniedz nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību tajā dalībvalstī, kurā ir maksājams nodoklis. Šādos gadījumos citas dalībvalsts nodokļa maksātājam, kurš neveic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kurā viņi iegādājas preces un saņem pakalpojumus vai veic preču importu, kam uzlikts PVN, ir tiesības uz PVN atmaksu.
Izlemjot jautājumu par citas dalībvalsts nodokļa maksātāja, kas Latvijas teritorijā neveic saimniecisko darbību, tiesībām saņemt nodokļa atmaksu par importa darījumu un iekšzemē saņemtajiem pakalpojumiem, nav pietiekami formāli pārbaudīt tikai personas reģistrēšanās nodokļu maksātāju reģistrā faktu, bet ir jāpārbauda arī tas, kādām personām un kādu darījumu nodrošināšanai persona ir izmantojusi importēto preci vai saņemtos pakalpojumus. Tas ir tāpēc, ka citas dalībvalsts nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja tas veic tādu preču piegādi vai tādu pakalpojumu sniegšanu, par ko nodokli valsts budžetā maksā preču vai pakalpojumu saņēmējs.
Ja nodokļa maksātājs, kas veic saimniecisko darbību citā dalībvalstī, ievēro tiesību normās paredzētās prasības un kritērijus, kuriem izpildoties PVN par attiecīgo preču un pakalpojumu iegādi vai arī importu ir atmaksājams, nodokļa maksātājam nevar liegt tiesības saņemt nodokļa atmaksu tikai tāpēc, ka tas ir reģistrējies atmaksas dalībvalsts PVN maksātāju reģistrā.
Saimnieciskās darbības neveikšana iekšzemē kā priekšnoteikums citā dalībvalstī reģistrēta PVN maksātāja tiesībām uz nodokļa atmaksāšanu
Lai izslēgtu tiesības uz PVN atmaksāšanu atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 113.panta 1.daļas 2.punkta nosacījumam, ir jākonstatē faktiska ar nodokli apliekamo darījumu veikšana iekšzemē, nevis tikai citā dalībvalstī reģistrētā nodokļu maksātāja vai tā filiāles spēja veikt šādas darbības.
