Darba tirgus beidzamo gadu laikā ir piedzīvojis būtisku transformāciju, līdz ar to darba tiesību jomā nākas saskarties ar līdz šim nerisinātiem jautājumiem. Kādi ir izaicinājumi attālinātā darba organizēšanā un nodokļu piemērošanā? Kā pasargāt uzņēmumu hibrīddarba gadījumā? Kādas ir darba tirgus tendences 2023.gadā? Par šīm un citām tēmām 5. aprīlī runājām žurnāla “iTiesības” organizētajā ikgadējā konferencē “Uzņēmums un darba tiesības 2023”.
Ar kādām problēmām šobrīd saskaras darba devēji? Politiskās situācijas dēļ šobrīd faktiski nav iespējama tirdzniecība ar Krieviju un Ukrainu, līdz ar to nav arī iespējas piesaistīt darbaspēku no šīm valstīm. Daudzi personāla speciālisti un ekonomisti norāda, ka darbinieki meklē stabilitāti – vietas, kur var paredzēt nākotnes nodarbinātību –, šī brīža situāciju darba tirgū ieskicēja konferences moderatore, SIA "ZAB Ellex Kļaviņš" asociētā partnere, Darba tiesību prakses grupas vadītāja Irina Kostina. Vienlaikus jau vairākus gadus aktuāla darbaspēka pieejamības problēma. I. Kostina norāda, ka arī nākotnes prognozes nav optimistiskas – ap 2024. gadu darbaspēka nepietiekamība var kļūt akūta.
Tuvojoties vasarai, aktuāls ik gadu kļūst jautājums par atvaļinājumiem. Darbinieks atvaļinājumu pelna strādājot – aprēķinot atvaļinājumu, ieskaita to laiku, kad darbinieks ir faktiski strādājis, norādīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists Kaspars Rācenājs. Tātad uz atvaļinājumu tiesības nedod bērnu kopšanas atvaļinājuma un bezalgas atvaļinājuma laiks, arī nepilna laika darbiniekiem samazinās tiesības uz atvaļinājuma laiku. Bet ko darīt, ja darbinieku atlaiž no darba pirms tā darba gada beigām, par kuru viņš jau saņēmis atvaļinājumu? Šādā gadījumā darba devējam ir tiesības veikt ieturējumu no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas, lai prasītu izmaksāto vidējo izpeļņu par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām.
Arvien vairāk cilvēku strādā attālināti no citām valstīm, tāpēc rodas jautājumi, kā šo darbinieku algām piemērot nodokļus. IIN tiek piemērots valstī, kur ir personas nodokļu rezidence, atgādināja “BDO Latvia” nodokļu konsultante Kristīne Tēra. Savukārt VSAOI tiek veiktas valstī, kur faktiski tiek pildīti darba pienākumi, atbilstoši tās valsts normatīvajiem aktiem. Trešajās valstīs darbojas šis pats princips. Taču, ja darbinieks strādā ES, EEZ valstīs vai Šveicē, ir iespēja saņemt A1 sertifikātu, lai sociālās iemaksas varētu veikt mītnes zemē, nevis valstī, kur tiek veikts darbs.
Organizējot hibdrīddarbu, darba devēji biežāk domā par personālvadības jautājumiem, nepamatoti aizmirstot par komercnoslēpuma aizsardzību – par šo tēmu aicināja domāt I. Kostina. Darba devējam ir pienākums rakstveidā definēt, kas uzņēmumā ir komercnoslēpums un iepazīstināt ar to darbinieku. Tāpat svarīgi arī veikt visus nepieciešamos drošības pasākumus, lai darbiniekam nebūtu iespējas ar šo informāciju veikt nelikumīgas darbības, kā arī, lai pasargātu informāciju no nepiederošām personām, piemēram, darbinieka ģimenes locekļiem. I. Kostina iesaka darba devējiem veikt regulāras apmācības, noteikt darbinieku rīcību aizdomīgās situācijās un citus preventīvus pasākumus, kā arī ātri reaģēt, ja rodas aizdomas par nelikumīgām darbībām.
Pateicamies visiem lektoriem par vērtīgajām prezentācijām – Irinai Kostinai, Leldei Graudai, Kasparam Rācenājam, Jūlijai Jerņevai, Ivo Maskalānam, Kristīnei Tērai, Andim Burkevicam, Antonam Zagdajam, Jekaterinai Novickai, Intai Bušai.
Īpašs paldies ZAB "Ellex Kļaviņš" par atbalstu satura veidošanā.
