2024.gads iesācies ar daudz un nozīmīgām izmaiņām nodokļu politikā, kas turpmāk jāņem vērā uzņēmumiem, bet ir arī lietas, kas gadiem ejot paliek nemainīgas, tikai reizēm par tām jāatgādina. To šoreiz ļoti labi pierāda “iFinanses” janvārī lasītāko rakstu TOP3!

1.vieta – datu salīdzināšana ar VID

Raksts, kuram lasītāju ziņā janvārī nebija līdzvērtīgu konkurentu, – “Kā turpmāk jāsalīdzina dati ar VID?” (iFinanses.lv, 02.01.2024.), ko sagatavojusi “BDO Latvia” ārpakalpojumu grāmatvedības projektu vadītāja Aleksandra Rusecka. Tajā apskatītas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”, kas paredz, ka turpmāk pārskata gada slēguma inventarizācijas norises process būs ātrāks, un tiks novērsta darbietilpīgā dublējošo datu salīdzināšanas procedūra gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), gan nodokļu maksātājiem, kas iekļauti izlases kārtībā izveidotā kopā.  

A. Rusecka norāda: “Ar grozījumiem tiek izslēgta prasība VID veikt ar nodokļu maksājumiem saistīto prasījumu un saistību salīdzināšanu izlases kārtībā pēc būtiskuma principa, lai optimizētu un paātrinātu pārskata gada slēguma inventarizācijas procesu. Nodokļu nomaksas datu salīdzināšana turpmāk ir atkarīga no nodokļu maksātājiem, kuriem jāsalīdzina dati ar VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā pieejamajiem datiem un jāinformē VID par atšķirībām, ja tādas rodas”. Autore arī atgādina: “Ja līdz pārskata gadam sekojošā gada 31.janvārim no uzņēmuma nav saņemta informācija par atšķirībām datos uz pārskata gada 31.decembri, tad VID datus uzskata par salīdzinātiem ar uzņēmuma datiem”.

Skaidrs, ka VID darbu šāda kārtība atvieglos, bet vai tā kļuvusi ērtāka un vienkāršāka arī uzņēmumiem, katrs jau šogad varēja novērtēt pats.

2.vieta – skaidrā nauda uzņēmuma kasē

Lai arī skaidras naudas darījumi sarūk, tomēr tas vēl aizvien ir viens no veidiem, kā norēķināties par preci/pakalpojumu. Anda Ziemele publikācijā “Darījumi ar skaidro naudu uzņēmuma kasē” (iFinanses.lv, 08.01.2024.) skaidro, kurš atbildīgs par skaidrās naudas uzraudzību uzņēmumā un kā to pareizi glabāt.

A. Ziemele norāda: “Grāmatvedības likuma 31.panta 1.daļa nosaka, ka uzņēmuma vadītājam ir pienākums organizēt grāmatvedības kārtošanu, inventarizācijas veikšanu, grāmatvedības dokumentu saglabāšanu un attiecīgo pārskatu sagatavošanu uzņēmumā atbilstoši šā likuma un saskaņā ar to izdotu normatīvo aktu prasībām. Tas nozīmē, ka par skaidrās naudas glabāšanu, apriti, uzskaiti un visām ar skaidro naudu saistītajām procedūrām atbild uzņēmuma vadītājs. Savukārt, Ministru kabineta noteikumu Nr.625 “Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai” 2.punkts nosaka, ka atbildīgā persona par darījumiem skaidrā naudā var būt persona, ar kuru uzņēmuma vadītājs noslēdzis rakstveida vienošanos (piemēram, darba līgumu, rīkojumu), kurā noteikti šīs personas pienākumi, tiesības un atbildība, vai uzņēmuma vadītājs”.

Saistībā ar naudas glabāšanu Anda Ziemele norāda: “Uzņēmuma vadītājs izvēlas, kur atradīsies uzņēmuma kase, lai nodrošinātu drošu naudas glabāšanu. Uzņēmumiem, kuriem darījumi skaidrā naudā ir saimnieciskās darbības ikdienas process, svarīgi tam izveidot atsevišķu kases telpu, kas ir izolēta un aizslēdzama no iekšpuses, nepiederošām personām aizliedzot ieeju šajā telpā. Visa skaidrā nauda jāglabā seifā (ugunsdrošā skapī), kas kases darba dienas beigās jānoslēdz un jāaizzīmogo. Seifa (ugunsdroša skapja) atslēga un zīmogs glabājas pie uzņēmuma kasiera, bet atslēgas dublikāts – pie uzņēmuma vadītāja. Svarīgi atcerēties, ka kasē glabā tikai skaidru naudu un citas vērtības, kas pieder attiecīgajam uzņēmumam”.

Šeit vietā piebilst, ka šobrīd Finanšu ministrijas izstrādātajā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna projektā 2024.–2027.gadam kā viena no prioritātēm izvirzīta skaidas naudas apgrozības ierobežošana, tostarp nosakot, ka darba alga primāri būs izmaksājama ar pārskaitījumu. Lai arī izklausās kuriozi, bet šobrīd Darba likumā joprojām noteikts, ka darba samaksa izmaksājama skaidrā naudā, gan paredzot tiesības izmaksāt to bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu, ja darbinieks un darba devējs par to ir noteikti vienojušies.

3.vieta – minimālo iemaksu izmaiņas

Janvāra topu noslēdz Vitas Cinītes publikācija “Minimālo iemaksu izmaiņas no 1.janvāra” (iFinanses.lv, 04.01.2024.) par pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (likums par VSA), kas nosaka izmaiņas minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (minimālās iemaksas) veikšanā no 2024.gada 1.janvāra.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķina minimālās obligātās iemaksas par tiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuru deklarētais ienākums Valsts ieņēmuma dienestā (VID) ceturksnī ir mazāks par trīs Ministru kabineta (MK) noteiktām minimālajām mēneša darba algām. 2024.gada minimālais iemaksu objekts ceturksnī ir 2100 eiro vai 700 eiro mēnesī.

V. Cinīte norāda: “Saskaņā ar grozījumiem likumā par VSA minimālo iemaksu pārrēķinu par gadu VSAA turpmāk veiks septiņu mēnešu laikā pēc kalendārā gada beigām, proti, jūlijā, līdzšinējo trīs mēnešu vietā. Tas nozīmē, ka par 2023.gadu minimālās obligātās iemaksas, ņemot vērā minimālo obligāto iemaksu objektu gadam, VSAA pārrēķinās 2024.gada jūlijā, proti, līdz 31.jūlijam”. Eksperte vērš uzmanību: “Veicot minimālo obligāto iemaksu pārrēķinu par gadu, VSAA veiks arī minimālo iemaksu pārrēķinu par iepriekšējiem trīs gadiem. Minimālo iemaksu pārrēķins tiks veikts, ja darba devējs būs precizējis (palielinājis) darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas pēc minimālo iemaksu pārrēķina”.

Ņemot vērā iepriekš minēto, jāatceras, ka turpmāk minimālo iemaksu pārrēķinu par gadu VSAA veiks jūlijā, līdz ar to pašnodarbinātajam minimālās iemaksas par iepriekšējo gadu būs jāveic līdz nākamā gada 23.oktobrim (iepriekš – līdz 23.jūnijam).

“Izmaiņas likumā par VSA paredz, ka VSAA par minimālajām iemaksām neziņos VID, ja VSAA darba devējam vai pašnodarbinātajam par ceturksni aprēķināto vai par taksācijas gadu pārrēķināto veicamo minimālo obligāto iemaksu kopējais apmērs nepārsniedz piecus eiro. Minētais nosacījums attieksies uz sociālās apdrošināšanas periodu, sākot ar 2024.gada 1.janvāri”, norāda Vita Cinīte.

Likums par VSA tika papildināts arī ar personu loku, par kurām nav jāveic papildu minimālās obligātās iemaksas, ja viņu darba samaksa mēnesī nesasniedz valstī noteikto minimālo darba algu.