Oktobra rīti, kas mēdz būt miglā tīti un visai drēgni, ir īstais laiks, lai atskatītos uz "iFinanses" septembra lasītāko rakstu TOP3.
1.vieta – dokumenti preču kustībai
Šī mēneša topa līderpozīcijā ir Lailas Kelmeres publikācija “Dokumenti preču kustības pierādīšanai” (iFinanses.lv, 19.08.2024.), kurā apskatīti attaisnojuma dokumenti, kas palīdz veikt pēc iespējas pilnīgāku un korektāku preču uzskaiti noliktavā un grāmatvedībā, īpaši veicot pārvadājumus ar dažādiem transporta veidiem.
Autore norāda: “Veicot preču pārvadājumus, nepieciešams saprast, kādu valstu teritorijas krava šķērsos, jo nosacījumi starp valstīm par kravai pievienojamiem pavaddokumentiem atšķiras. Transportējot preces tikai Latvijas teritorijā, saistoši ir Ministru kabineta noteikumi Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”, kas nosaka pamatprasības preču piegādes dokumentiem. Savukārt, transportējot kravu starp valstīm pa sauszemi, gaisu, ūdeni un dzelzceļu, saistoši ir šādi pavaddokumenti – CMR jeb starptautiskā preču transporta pavadzīme, Packing list jeb iepakojuma saraksts, Bill of Lading jeb jūras pārvadāšanas pavadzīme, Air Waybill jeb gaisa pārvadājuma pavadzīme, dzelzceļa kravu pārvadājuma pavadzīme jeb CIM, Incoterms, preču izcelsmes sertifikāts.”
Tāpat L. Kelmere atgādina: “Preču kustības jautājumos ir ļoti svarīgi konstatēt preču nodošanas/saņemšanas un īpašuma tiesību pārejas faktu. Naudas samaksas fakts būs kā apliecinājums, ka darījums ir noticis, bet tas nebūs noteicošais. Savukārt parakstam vai elektroniskām autorizācijām, kas apstiprina preču nodošanas/saņemšanas faktu, praksē ir ļoti svarīga nozīme, jo strīdu gadījumos būs vieglāk pierādīt darījumu. Tomēr jāatceras, ka preču piegādes dokumentu var arī neparakstīt, ja tas sagatavots elektroniski un darījuma puses to apliecinājušas, pamatojoties uz preču nosūtītāja vienošanos ar preču saņēmēju par preču piegādi, vai arī, ja preču pārvietošana starptautiskajos vai iekšzemes darījumos notiek, pamatojoties uz starptautiskajiem vai iekšzemes pārvadājumu dokumentiem, kuri noformēti atbilstoši attiecīgiem likumiem vai konvencijām.”
2.vieta – līgums auto izdevumu kompensācijai
Kā ik mēnesi, arī šajā topā ir vieta lasītāja iesūtītajam jautājumam: “Atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta 1.daļas 16.punktā, kā arī Ministru kabineta noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” normu piemērošanas kārtība” 43.punktā noteiktajam – darba devējs var izmaksāt darbiniekam kompensāciju par darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa nolietošanos 0,04 eiro par katru nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 57 eiro mēnesī, šai kompensācijai nepiemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Uz kāda līguma pamata ir domāta šī transportlīdzekļa izmantošana? Uz patapinājuma līguma? Uz cita veida līguma? Vai arī pietiek tikai darba līgumā ierakstīt, ka darba vajadzībām lieto personisko automašīnu?”. Atbildi sniedza Gustavs Aleksandrs Klucis publikācijā “Kāds līgums jāslēdz ar darbinieku par transportlīdzekļa izdevumu kompensāciju?” (iFinanses.lv, 15.08.2024.).
“Paredzētais IIN atvieglojums par nolietojuma kompensāciju ir piemērojams vienīgi gadījumos, kad vienošanās par darbinieka transportlīdzekļa izmantošanu ir noslēgta uz darba līguma pamata. Šādā gadījumā darba līgumā būtu nepieciešams ierakstīt ne tikai, ka darbinieks lieto personisko transportlīdzekli darba vajadzībām, bet arī paredzēt konkrētus kompensācijas apmērus un veidus, kādā tās tiek izmaksātas. Turpretī patapinājuma līguma gadījumā kompensācijas izmaksāšanu saistībā ar transportlīdzekļa nolietojumu nevarēs piemērot, jo neviens normatīvais akts nenosaka darba devējam kā patapinājuma ņēmējam pienākumu kompensēt jebkāda veida izdevumus,” norāda autors.
Izvēloties vienošanos par darbinieka transportlīdzekļa izmantošanas iekļaušanu darba vai patapinājuma līgumā, darba devējam būtu ieteicams izvērtēt gan transportlīdzekļa saistīto izmaksu apjomu, gan arī, cik daudz transportlīdzeklis tiks izmantots tieši saimnieciskajai darbībai vai darbinieka privātajām vajadzībām, jo atsevišķos gadījumos var rasties uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa slogs.
3.vieta – krājumu zudumu normas
Topu iesākām ar preču korektu dokumentēšanu un uzskaiti, bet pabeigsim ar metodēm, kā aprēķināt krājumu/preču zudumu normas – šo jautājumu pētījusi Ieva Aizsila publikācijā “Krājumu zudumu normas praksē” (iFinanses.lv, 26.08.2024.).
"Praksē pastāv vairākas metodes, lai aprēķinātu krājumu/preču zudumu normas, bet visbiežāk izmantotās ir šīs trīs – procentuāli pret neto apgrozījumu, procentuāli pret krājumu/preču iegādes izmaksām un procentuāli pret ražošanas pašizmaksu, skaidro autore un piebilst – lai pareizi izvēlētos metodi, jānovērtē arī nodokļu aspekti. “Visbiežāk krājumu/preču zuduma normas aprēķins kļūst aktuāls, kad summa, kas tiek norakstīta, kļūst būtiska un ietekmē nodokļus. Nodokļu efekts būs izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību. Pie šādiem pieskaita norakstīto krājumu/preču vērtību, kas pārsniedz zudumu normatīvu pārskata gadam. Turklāt ir jāņem vērā – atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 106.pantam, ja norakstīto preču vērtība pārsniedz plānoto zudumu apjomu, tad ir jāveic priekšnodokļa korekcija, aprēķinot pievienotās vērtības nodokli no summas, kas pārsniedz plānoto zudumu normu.”
Revidente arī atgādina: “Normatīvajos aktos ir noteikts, ka uzņēmumiem ir jāaprēķina krājumu/preču zudumu normas, pamatojoties uz faktisko krājumu/preču zudumu vērtību iepriekšējos 3 pārskata gados. Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8.pantu, šie aprēķini ir jāveic par katru gadu; dati ir jāpiefiksē un jāglabā, atzīmējot nepieciešamo informāciju. Metodes un aprēķina procesu ir nepieciešams dokumentēt un pamatot ar vēsturiskajiem datiem un informāciju.”
Krājumu/preču zudumu normu noteikšana un pamatota dokumentācija ir būtiska, lai nodrošinātu ne tikai normatīvo aktu prasību izpildi, korektu nodokļu aprēķinu, efektīvu krājumu uzskaiti, bet arī labāku finanšu pārvaldību un budžetēšanu uzņēmumā.
