Gan sabiedrības, gan uzņēmumu vidū jautājumi, kas skar vidi, sociālo jomu un pārvaldību, ko bieži apzīmējam ar burtu salikumu ESG (Environmental, Social and Governance), kļūst aizvien aktuālāki.
Pēdējā desmitgadē klimata pārmaiņas, resursu trūkums, sociālā nevienlīdzība, diskriminācija, dažādas krīzes un konflikti spilgti ilustrē problēmas, ar kurām saskaras mūsdienu sabiedrība. Lai mazinātu šīs negatīvās tendences, tiek sagaidīta aizvien aktīvāka dažādu sabiedrības daļu iesaiste, it īpaši finanšu institūciju un uzņēmumu, kas tiek uzlūkoti kā vieni no galvenajiem spēkiem, kas var veicināt šo problēmu risināšanu. Uzņēmumi var ne tikai mazināt paši savu radīto ietekmi, piemēram, uz klimatu, bet arī sniegt pozitīvu ieguldījumu sabiedrībā. Ar labas korporatīvās pārvaldības un ilgtspējas jēdzienu saprot ne tikai procesus, kas veicina uzņēmuma darbības efektivitāti un ilgtermiņa vērtības pieaugumu, bet arī uzņēmuma politiku iedzīvināšanu vides aizsardzības, sociālās atbildības un ilgtspējas jomās. Savukārt finanšu institūcijas to veicina caur investīcijām ilgtspējīgā uzņēmējdarbībā un inovācijās.
Korporatīvā ilgtspēja ir vērsta uz ilgtermiņa vērtības radīšanu, īstenojot stratēģijas, kas papildus ekonomiskajai komponentei ietver vides, sociālās un pārvaldības (ESG) dimensijas. Vēl pirms Covid-19 izraisīja pārmaiņas uzņēmējdarbībā un sabiedrībā, ESG pieeja sāka gūt arvien lielāku atbalstu. Tādi izaicinājumi kā klimata pārmaiņas un ekonomiskā iekļaušana pievērsa investoru un vadītāju uzmanību ilgtermiņa prioritāšu noteikšanai. Globālā pandēmija parādīja, cik savstarpēji saistīti ir cilvēki, cik strauji ārējā ietekme var skart vispasaules ekonomiku, kā arī cik būtiska ekonomikas darbībai ir uzticība un pārredzamība. Latvija ir cieši iesaistīta pasaules procesos, lai arī neesam pasaules klimatu ietekmējošo valstu augšgalā, arī mums ir svarīgi mazināt savu ietekmi un veicināt kopīgu rīcību negatīvo klimata seku mazināšanā.
ESG neaprobežojas tikai ar diskusijām par klimata pārmaiņām vai jautājumiem, kas skar ietekmi uz vidi, šī tēma ir daudz plašāka un ietver arī sociālos un pārvaldības aspektus. Uzņēmumi ilgtspējas jeb ESG ziņojumos (nefinanšu ziņojumos) ietver informāciju un datus, kas atspoguļo uzņēmuma ietekmi un radīto vērtību visās trīs jomās. ESG ir vides, sociālo un pārvaldības standartu kopums, kuru integrācija uzņēmējdarbības modelī ir būtiska gan no dažādu risku pārvaldības, gan uzņēmuma vērtības un attīstības viedokļa. Ilgtspējīga izaugsme nenoliedzami sniedz ilgtermiņa ieguvumus un ir vērtīgu darbību kopums, uzņēmuma vērtību un labās gribas demonstrēšanai. ESG pieejas mērķis ir atbildīgi, iekļaujoši un ilgtspējīgi pārvaldīt uzņēmumu, radot pārmaiņas vides un sabiedrības labā, kļūstot par būtisku sastāvdaļu ikviena biznesa konkurētspējas un attīstības nodrošināšanā.
Nefinanšu ziņošana var būt gan kvalitatīva, gan kvantitatīva. Kvalitatīvajos pārskatos parasti tiek aprakstīta uzņēmuma stratēģija vai politika rīcībai šajās jomās, savukārt kvantitatīvā pieeja ietver datus un galvenos darbības rādītājus (Key Performance Indicator, (KPI)), kas saistīti ar katru no šīm jomām. Šie dati ļauj novērtēt uzņēmuma progresu virzībā uz mērķiem un informēt par sasniegumiem. Pieeja, kurā tiek apvienota kvalitatīvā un kvantitatīvā informācija, sniedz vislielāko vērtību un uzņēmumiem svarīgi iet šīs apvienotās ziņošanas virzienā. Tāpat, atbildīgs uzņēmums nekad neveiks zaļmaldināšanu (greenwashing), kas ietver nepamatotus vai maldinošus apgalvojumus par produkta, pakalpojuma, tehnoloģiju vai uzņēmuma ietekmi uz vidi, tādā veidā pozicionējot sevi kā videi draudzīgāku uzņēmumu, nekā tas patiesībā ir. Nefinanšu ziņojums ļauj secināt, vai uzņēmums rīkojas atbildīgi un ievēro labās prakses standartus Arī investori labprātāk iegulda uzņēmumos, kuri formulē savu korporatīvās ilgtspējas stratēģiju, jo tas ļauj labāk izprast uzņēmuma izaugsmes iespējas, riska profilu un to, kā šis uzņēmums ir sagatavojies nākotnes izaicinājumiem.
Tāpat kā uzņēmuma digitālajai transformācijai, arī ESG ir potenciāls pārveidot to, kā uzņēmumi plāno un īsteno procesus. ESG un digitālajai transformācijai ir vēl kāda kopīga iezīme, tās ir visaptverošs un plašs koncepts, tāpēc uzņēmumiem ir nereti grūti saprast, ar ko sākt. Digitalizācijas jomā uzņēmumi sāka piesardzīgi – pakāpeniski ieviešot izmaiņas, mācoties procesa gaitā, bet izvēloties šādu pieeju, tie riskēja iepalikt daudz ambiciozāko konkurentu vidū. Mūsdienās lielākā daļa vadības komandu apzinās, ka, lai izmantotu digitālās vides patieso potenciālu, ir nepieciešama visaptveroša pieeja, kurā digitālā transformācija ietekmē visus uzņēmuma aspektus, katru struktūrvienību un funkciju. Digitalizācija ne tikai ļauj paveikt vienu un to pašu darbību ātrāk un efektīvāk – tā maina pieeju, kā tiek organizēta uzņēmuma darbība.
Tas pats attiecas uz ESG – šis koncepts mudina domāt, kā uzņēmums saskaņo savu uzņēmējdarbības modeli ar sabiedrības vajadzībām, kādu mērķu vadīts tas veic uzņēmējdarbību, kā īsteno korporatīvās pārvaldības principus, kāda ir uzņēmuma loma un ietekme sabiedrībā, un kā tas sadarbojas ar saviem darbiniekiem un ieinteresētajām pusēm kopumā. Tā kā lielākā daļa uzņēmumu joprojām strādā pie digitālajām pārmaiņām, doma par vēl vienu vērienīgu pāreju var šķist biedējoša. Tomēr, atliekot ESG transformāciju, rodas risks, ka, uzņēmums nespēs pielāgoties jaunajiem izaicinājumiem.
Šī gada Pasaules ekonomikas forumā vairāk nekā 60 pasaules vadošo uzņēmumu vadītāji parakstīja apņemšanos sekot līdzi noteiktiem vides, sociālās un pārvaldības jomas rādītājiem, lai veicinātu ilgtermiņa vērtības pieaugumu visām iesaistītajām pusēm. Šo uzņēmumu vidū ir "Unilever", "Nestlé", "Sony", "Siemens", kā arī citi*, kas ar savu piemēru apliecina to, ka ESG faktori arvien būtiskāk ietekmēs uzņēmumu panākumus ilgtermiņā.
Aizvien aktīvāk šajā jomā iesaistās arī globālie investori, kuri apvienojas zem dažādām iniciatīvām, kā piemēram "Climate Action 100+" un "Principles for Responsible Investment", lai veicinātu klimatneitralitātes sasniegšanu, šie investori pārvalda ievērojamus naudas līdzekļus, tādējādi tie var būtiski ietekmēt kapitāla plūsmu un tā pieejamību uzņēmumiem.
Uzņēmumi, kuri ESG jautājumu izvirza par sava uzņēmuma prioritāti un veido to kā daļu no biznesa stratēģijas, būs ieguvēji ilgtspējīgas ekonomikas laikmetā. Ir svarīgi par šo domāt jau šodien, jo uzņēmumu transformācija un pielāgošanās šiem izaicinājumiem prasa laiku un resursus.
*Pilns uzņēmumu saraksts pieejams šeit: Global Business Leaders Support ESG Convergence by Committing to Stakeholder Capitalism Metrics
