Kalendārs ziņo, ka klāt jau maijs, un atvaļinājumu laiks vairs nav aiz kalniem. Taču pirms siltā laika iestāšanās, ir vērts atskatīties uz aprīļa “iFinanses” lasītāko rakstu TOP3.
1.vieta – dāvanas bez nodokļu sekām
Uzņēmumiem, pasniedzot dāvanas fiziskām personām, ir iespējams izmantot nodokļu atvieglojumus, nepārsniedzot likumos noteiktos sliekšņus. Šī mēneša topa virsotnē ir nonākusi Līgas Skujas sagatavotā publikācija “Dāvana bez nodokļu sekām” (iFinanses.lv, 03.04.2025.), kurā sniegta atbilde uz lasītāja jautājumu: “Kurā gadījumā uzņēmumam, pasniedzot dāvanu fiziskai personai, jāpiemēro likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktais 100 eiro slieksnis, bet kurā gadījumā – Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteiktais 20 eiro slieksnis? Vai, pasniedzot dāvanu fiziskai personai virs 20 eiro, jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)?”
Svarīgi ir nošķirt dāvanu darbiniekam no reprezentatīvas dāvanas – tās atšķiras gan pēc mērķa, gan pēc piemērojamā nodokļu regulējuma.
“Dāvana darbiniekam ir personīga dāvana, ko darba devējs piešķir darbiniekam dzimšanas dienā, Ziemassvētkos vai par labiem darba sasniegumiem. Darba devēja dāvana ir uzskatāma par daļu no darbiniekam veiktās samaksas, kas apliekama ar algas nodokļiem. Tomēr ar IIN neapliek darba devēja dāvanas, kas taksācijas gada laikā nepārsniedz 100 eiro. Attiecīgi darba devēja dāvana līdz 100 eiro uzskatāma par izmaksām, kas saistītas ar uzņēmuma saimniecisko darbību,” skaidro autore.
Autore norāda: “Minētais 20 eiro slieksnis ir attiecināms tikai uz mazvērtīgām dāvanām / priekšmetiem, kas tiek pasniegti saimnieciskās darbības vajadzībām, reklamējot uzņēmuma produkciju vai reprezentējot uzņēmuma tēlu. Šis slieksnis attiecas uz vienu priekšmetu, un jāievēro, lai kopējā summa kopā ar personāla ilgtspējas izdevumiem nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, kā arī tie ir jāuzskaita dalīti no citiem izdevumiem.”
2.vieta – automātiskie abonēšanas rēķini
Strauji pieaugot digitalizācijai, arvien vairāk uzņēmumu ikdienā izmanto dažādus programmatūras risinājumus, maksājot abonēšanas maksu dažādiem pakalpojuma sniedzējiem visā pasaulē. Likumsakarīgi topa otrajā vietā ir nonācis lasītāja jautājums: “Saimnieciskās darbības vajadzībām uzņēmums, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, abonē dažādas programmas un rīkus. Uzņēmuma bankas kontam ir piesaistīta norēķinu karte, un visbiežāk maksa par abonementiem tiek veikta automātiski kā ikmēneša maksājums no šīs kartes. Kā pareizi grāmatot un uzrādīt PVN deklarācijā abonēšanas darījumus?” Atbildi sniegusi Aļona Irmeja publikācijā “Automātiskie abonēšanas rēķini grāmatvedībā” (iFinanses.lv, 01.04.2025.).
“Abonējot pakalpojumus, uzņēmums piesaista uzņēmuma bankas norēķinu karti, un, atkarībā no abonēšanas līguma nosacījumiem, noteikta summa noteiktā periodā tiek ieturēta no uzņēmuma bankas konta. Lai grāmatvedībā norādītu šos darījumus, obligāti nepieciešams rēķins par pakalpojumu. Līdz ar to pirms tiek iegādāts pakalpojums, jānoskaidro, kā un kad tiks saņemts rēķins par pakalpojumu. Abonējot pakalpojumu, iespējams slēgt līgumu, tomēr līgums nav grāmatvedības attaisnojuma dokuments, un ir vajadzīgs rēķins. Līgums var tikai papildināt rēķinu.”
Autore atgādina: “Ņemot vērā, ka abonēšanas rēķins var tikt izrakstīts citā valūtā (nevis eiro, bet, piemēram, dolāros), tad ierakstiem grāmatvedības reģistros tos pārrēķina eiro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā saimnieciskā darījuma dienas sākumā.”
Tā kā automātiskie rēķini var tikt izrakstīti no dažādām valstīm, PVN deklarācijā šo darījumu atspoguļošana atkarīga no pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas valsts. Grāmatvedībā šos maksājumus var uzskaitīt gan kā ikmēneša izdevumus, gan sadalīt pa ceturkšņiem, pusgadiem vai gadiem – atkarībā no abonēšanas perioda.
3.vieta – bērna piedzimšanas pabalsta deklarēšana VID
Lai gan demogrāfijas jautājums Latvijā ir īpaši aktuāls un sarežģīts, interese par darba devēja izmaksātajiem bērna piedzimšanas pabalstiem joprojām ir ievērojama, ko apliecina trešo vietu ieņēmusī Ingas Zāles publikācija “Izmaksāts bērna piedzimšanas pabalsts – kā ziņot VID?” (iFinanses.lv, 10.04.2025.). Tajā autore sniedz atbildi uz šādu lasītāja iesūtītu jautājumu: “Darba devējs izmaksāja darbiniecei bērna piedzimšanas pabalstu 500 eiro apmērā nedēļu pēc notikuma. Darbiniece atrodas dzemdību atvaļinājumā. Kā darba devējam jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par izmaksāto pabalstu? Vai vispār drīkstēja izmaksāt pabalstu darbiniecei, kas atrodas dzemdību atvaļinājumā?”
“Tā kā bērna piedzimšanas pabalsta piešķiršanai ir noteikts sešu mēnešu termiņš, tad piešķiršanas brīdī darbiniece, visticamāk, būs dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumā”, norāda I. Zāle.
“Ja izmaksātais pabalsts nepārsniedz likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktos 500 eiro, tad ikmēneša darba devēja ziņojumā tas nav jānorāda. Bērna piedzimšanas pabalsts jādeklarē paziņojumā par fiziskai personai izmaksātajām summām. Ja ar darbinieci darba attiecības tiks pārtrauktas līdz gada beigām, tad darba devējs izmaksāto pabalstu deklarēs paziņojumā, kuru nosūtīs VID līdz tā mēneša 15.datumam, kas seko darba attiecību izbeigšanās mēnesim. Ja ar darbinieci darba attiecības līdz gada beigām nebūs pārtrauktas, tad darba devējs izmaksāto pabalstu deklarēs paziņojumā, kuru nosūtīs VID līdz nākamā gada 1.februārim. Izmaksājot bērna piedzimšanas pabalstu 500 eiro apmērā, par 500 eiro palielina summu ailē “Ienākumi” un ailē “Neapliekamie ienākumi,” skaidro autore.
