"iFinanses" marta lasītāko rakstu TOP3 ir visai raibs, iespējams tik pat raibs kā lasītāju sastaptais pirmais šī gada taurenītis.
1.vieta – uzteikums, ilgstoši slimojot
Lai arī ārā jau plaukt sakuras un saulīte spīd aizvien biežāk un siltāk, topa pirmajā vietā ir ierindojies lasītāja jautājums, kas pirmajā mirklī vairāk asociējas ar ziemas sezonu: “Darba devējs pieņēmis lēmumu pārtraukt darba attiecības ar darbinieku, kurš ilgstoši atrodas uz slimības lapas. Vai un kādos gadījumos darba devējs var uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz darbinieka ilgstošu prombūtni slimības dēļ?”. Atbildi sagatavoja juriste Alīna Kovaļčuka publikācijā “Vai var uzteikt līgumu darbiniekam, kurš ilgstoši slimo?” (iTiesības, 11.01.2024.).
Saskaņā ar Darba likumu (DL) darba līgumu var uzteikt gadījumā, ja pārejošas darbnespējas dēļ darbinieks neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus pēc kārtas vai vienu gadu trīs gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā neieskaita grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī darbnespējas laiku, ja tās iemesls ir nelaimes gadījums darbā, kura cēlonis saistīts ar darba vides faktoru iedarbību, vai arodslimība. “Lai piemērotu šo tiesību normu jāņem vērā gan darbnespējas ilgums, gan darbnespējas iemesls”, piebilst autore.
Autore atgādina: “Darba devējam arī ir tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ un to apliecina ārsta atzinums. Šajā gadījumā svarīgi pievērst uzmanību tieši spējai veikt darbu vispār, nevis darbnespējas periodam. Savukārt noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude jau konkretizē kārtību, ko nepieciešams ievērot, lai izpildītos no DL izrietošas sekas”.
A. Kovaļčuka norāda: “Darba devējs drīkst piemērot arī citus darba līguma uzteikuma iemeslus, tomēr svarīgi atcerēties, ka, uzsakot darba līgumu, darba devējam ir pienākums rakstveidā paziņot darbiniekam par apstākļiem, kas ir darba līguma uzteikuma pamatā”.
Ja tomēr jāpieņem lēmums par darba attiecību uzteikumu, vispirms ieteicams rūpīgi izanalizēt DL, lai uzteikumu sagatavotu korekti.
2.vieta – labi organizēti avansa norēķini
Ja uzņēmumā tiek veikti avansa norēķini un tiem nav ieviesta stingra kārtība, tad grāmatvedim to apstrādāšana mēneša beigās var būt īsts izaicinājums. Igors Kukjans publikācijā “Kā organizēt avansa norēķinus?” (iFinanses.lv, 21.02.2024.) sniedz ieteikumus efektīvākai avansa norēķinu sistēmai.
I. Kukjans norāda: “Saņemto kases čeku var izmantot par naudas izdevumu apliecinošu dokumentu, ja kases čeks satur visus attaisnojuma dokumentam nepieciešamos rekvizītus un informāciju vai arī kases čeka izsniedzējs papildus noformējis attaisnojuma dokumentu (kvīti), vai uz kases čeka manuāli (ar roku) izdarījis papildu ierakstus ar kases čekā neietvertajiem attaisnojuma dokumentā nepieciešamajiem rekvizītiem un informāciju, kas apstiprināta ar kases čeka izsniedzēja vai saņēmēja parakstu.”
“Ja darījuma vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa nepārsniedz 30 eiro, var izmantot čeku, bet ja darījuma vērtība bez nodokļa pārsniedz 150 eiro, tad obligāti jānoformē pavadzīme. Diapazonā no 30,01 līdz 149,99 eiro pietiks ar čeku, kurā jāiekļauj visi nepieciešamie rekvizīti. Alternatīvi var izmantot atšifrējuma dokumentu, kurā ietverti visi nepieciešamie rekvizīti un ir norāde uz izsniegto čeku,” norāda autors.
Apkopojot autora publikācijā paustās atziņas, secināms, lai avansa norēķini uzņēmumā būtu labi organizēti, nepieciešams iepazīstināt atbildīgos darbiniekus ar nolikumu un prasībām par dokumentu noformēšanu, atdalīt čekā privātos tēriņus no saimnieciskās darbības izdevumiem, ievērot 90 dienu norēķinu sistēmu un vēlams glabāt saņemtos attaisnojuma dokumentus elektroniski – mākonī ar rezerves kopiju. I. Kukjans norāda “Uzņēmumam ir tiesības iznīcināt oriģinālo attaisnojuma dokumentu un glabāt to elektroniski, ja uzņēmums nodrošina orģinālā dokumenta satura attēlojumu, kas lasāms elektroniskās ierīces ekrānā cilvēklasāmā formātā, un pārvērstais dokuments tiek aizsargāts pret izmaiņām vai iznīcināšanu. Orģinālā dokumenta pārvēršanas un iznīcināšanas process tiek dokumentēts uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā”.
3.vieta – auto noma komandējumā
Kā iesākām šo topu, tā arī nobeigsim – ar lasītāja jautājumu. Lasītāja situācija ir šāda: “Ministra kabineta noteikumu Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” 8.2.apakšpunktā noteikts, ka darbiniekam par komandējuma laiku atlīdzina ceļa (transporta) izdevumus (ja iesniegti attiecīgos izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumenti). Vai auto nomas izdevumi, kas radušies komandējuma laikā, ir kompensējamie transporta izdevumi?”. Atbildi sniedz Ance Renāte Pundure publikācijā “Auto noma – komandējuma transporta izdevumi?” (iFinanses.lv, 20.02.2024.).
Autore skaidro: “Darba devējam ir pienākums atlīdzināt darbiniekam komandējuma laikā radušos izdevumus, kas radušies veicot darba devēja uzdevumu darba pienākumu ietvaros”.
“Darbiniekam atlīdzina izdevumus par braukšanu ar kopējās lietošanas transportlīdzekļiem (arī taksometru) līdz lidostai, dzelzceļa stacijai, autoostai, kuģu piestātnei un no tām (arī no dzīvesvietas un atpakaļ), ieskaitot pasažieru apdrošināšanas obligātos maksājumus. Svarīgi saprast jēdzienu “kopējās lietošanas transportlīdzekļi”. Ja pieņem, ka jēdzienā ietilpst nomāti automobiļi un iepriekš minēto vērtē kopā ar darba devēja pienākumu atlīdzināt komandējuma laikā radušos izdevumus, secināms – ja izdevumi par autonomu radušies, veicot darba pienākumus, tie ir atlīdzināmi, ja iesniegti attiecīgie izdevumus apliecinošie attaisnojuma dokumenti,” norāda A. R. Pundure.
Tomēr atbilde uz uzdoto jautājumu nav viennozīmīga un, lai sniegtu precīzu atbildi, katrs konkrētais gadījums jāvērtē individuāli, ņemot vērā gan institūcijas iekšējo kārtību, gan brauciena mērķi. Autore piebilst: “Ja iekšējā kārtībā šis jautājums nav regulēts, institūcijai ir tiesības noteikt gadījumus, kuros auto nomas izdevumi tiek atlīdzināti ārvalstu komandējumu gadījumos, jo arī koplietošanas auto izmantošana nereti var būt ekonomiski izdevīgāks pārvietošanās veids”.
