11.janvārī “ATTA CENTRE”, Rīgā, notika pasākums nodokļu un grāmatvedības profesionāļiem – konference “Nodokļi un grāmatvedība 2024”, kuru organizēja “iFinanses” kopā ar Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociāciju. Šogad konference izcēlās ar jaunu formātu, kas dalībniekiem sniedza iespēju ne tikai iegūt jaunāko informāciju no Latvijas vadošajiem ekspertiem, bet arī personīgi uzdot un apspriest aktuālākos jautājumus.
Konferences programma bija bagātīga un informatīva, sākot no nodokļu politikas jaunumiem 2024.gadam, līdz pat svarīgajām atziņām no darba tiesību tiesu prakses. Lektori dalījās ar savu zināšanu bagātību, skaidrojot gan Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) izmaiņas, gan nodokļu maksātāju reitinga sistēmas darbību.
Turpmāko datu salīdzināšanas ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) kārtību skaidroja akciju sabiedrības “BDO Latvia” Nodokļu nodaļas vadītājs Krišjānis Volfs. Ja pārskata gada slēguma inventarizācijas norises procesa laikā veiktā datu salīdzināšanā dati sakrīt gan nodokļu maksātājam, gan VID, tad nekādas papildu darbības nav jāveic, savukārt, ja datos rodas nesakritības, tad par to jāziņo VID, norādot, vai konstatēts parāds (saistības) vai pārmaksa (prasība). Svarīgi atcerēties – ja līdz pārskata gadam sekojošā gada 31.janvārim netiks saņemta informācija no uzņēmuma par nesakritībām datos uz pārskata gada 31.decembri, VID datus uzskatīs par salīdzinātiem.
K. Volfs norādīja, ka svarīgi paturēt prātā direktīvu 2022/2523 par globāla minimāla nodokļa līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Eiropas Savienībā ziņošanas pienākumu. Lai arī Latvija tikai daļēji pārņems šīs direktīvas prasības, jo uzņēmumu skaits, uz kuriem attiecināmas direktīvas prasības, ir minimāls. Šobrīd direktīvas noteikumu piemērošana ir atlikta uz sešiem gadiem, tomēr tas neatceļ ziņošanas pienākumu attiecīgajiem uzņēmumiem.
Konferencē sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) “PricewaterhouseCoopers” pārstāve Irēna Arbidāne stāstīja, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo darbinieku labumu jomā ir tikai pozitīvas izmaiņas, piemēram, kompensācija darbiniekiem par attālināto darbu netiek aplikta ar nodokli un pat tikusi paaugstināta no 30 eiro uz 40 eiro. Šeit gan jāvērš uzmanība uz to, ka vienošanās par attālināto darbu noslēdzama rakstveidā.
Vēl I. Arbidāne vērsa uzmanību uz pozitīvām izmaiņām studiju maksas segšanā, proti, no 2024.gada 1.janvāra šī maksa netiek aplikta ar nodokli. Turklāt “PwC” pārstāve norādīja, ka grozījumi ir labāki nekā bija plānots. Tomēr I. Arbidāne atzīst, ka, ņemot vērā to, ka izmaiņas bija plānotas lielākas, potenciāli var sagaidīt vēl kādas izmaiņas šajā jomā.
Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova norādīja, ka precīzi aprēķināt ēnu ekonomikas apmērus nav iespējams: “Ja jūs jautājat, kā izvērtēt ēnu ekonomikas apjomus, tas ir tas pats, kas jautāt – cik uz zemes ir elektrības. Ēnas pēc būtības globālajos apmēros ir kaitīga, bet dabiska parādība.” FM pārstāve skaidroja, ka ir daudz cilvēku, kas strādā neoficiāli un “saņem samaksu skaidrā un uz rokas”. Viņasprāt, ir jāuzdot jautājums, kāpēc šie cilvēki izvēlas “eksistēt ēnā”. Visvairāk ēnu ekonomika skar tieši būvniecības nozari – O. Bogdanova kā piemēru minēja publiskos iepirkumus, kur galvenais kritērijs ir zemākā cena. Lai iepirkuma konkursa dalībnieki varētu piedāvāt zemāko cenu, bieži vien izmaksas tiek samazinātas tā, ka daļa samaksas darbiniekiem tiek izmaksāta skaidrā naudā.
“Skaidra nauda ir legāls finanšu līdzeklis, taču tas nav drošs līdzeklis, jo tā neatstāj pēdas,” pauž O. Bogdanova. Viņa arī piebilda, ka pašlaik FM strāda, lai motivētu būvniecības nozari atteikties no skaidras naudas un pāriet uz bezsskaidras darba samaksas sistēmu. Piemēram, būvniecības nozarē var ieviest obligātās e-kvītis un darba laika uzskaites sistēmu, lai izsekotu, cik stundas strādā darbinieki. Tādā veidā būtu iespējams izpētīt un izsekot, vai būvniecības projektu iepirkumu uzvarētājs, kas piedāvā zemāko cenu, ir ietvēris cenā visas būvniecības izmaksas, secina O. Bogdanova. FM pārstāve atgādināja, ka vienmēr jāsaglabā darījumu apliecinošs dokuments, jo “čeks, kvīts vai rēķins ir pierādījums, ka pakalpojums/prece ir saņemts no sertificēta speciālista”.
Bilžu atskats no 11.janvāra konferences pieejams: konferences.izurnali.lv
Žurnāls “iFinanses” izsaka pateicību visiem lektoriem un partneriem – Valsts ieņēmumu dienests, Finanšu ministrija, “Orients Audit & Finance”, “Sorainen ZAB”, Ilze Palmbaha-Zvirbule, “Luminor Bank”, “ZAB COBALT”, “BDO Latvia”, “PricewaterhouseCoopers”, “Latvijas Mobilais Telefons”, “LETA”, “Excellent Latvia”, “Lursoft”, “Bonusukarte” par dalību šajā nozīmīgajā pasākumā.
