Tuvojoties vasaras noslēgumam, kas varbūt pat nav īsti šogad ieskrējusies, esam apkopojuši "iFinanses" jūlija lasītāko rakstu TOP3.
1.vieta – ziņas par darbiniekiem
Visai sen topa virsotnē nav bijušas kāda normatīvā akta izmaiņas, tāpēc bija pienācis laiks to mainīt. Šī mēneša lasītākajā publikācijā “Kā turpmāk sniegt ziņas par darbiniekiem?” (iFinanses.lv, 10.07.2024.), ko sagatavojusi Linda Puriņa, apskatītas galvenās izmaiņas, ko paredz aprīlī pieņemtie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
Grozījumi paredz vairākas būtiskas izmaiņas, kas saistītas ar ziņu par darbiniekiem iesniegšanas termiņiem. L. Puriņa norāda: “Turpmāk ziņas par personām, kuras uzsāk darbu, var iesniegt ne ātrāk kā mēnesi pirms darba attiecību uzsākšanas, bet joprojām ne vēlāk kā 1 stundu pirms darba attiecību uzsākšanas. Kā arī ziņas par darba ņēmējiem var iesniegt ne ātrāk kā mēnesi pirms darba ņēmēja statusa zaudēšanas, bērna kopšanas atvaļinājuma sākuma vai beigām, bezalgas atvaļinājuma, atvaļinājuma bērna tēvam, dīkstāves darbinieka vainas, saglabājot nosacījumu, ka šajos gadījumos ziņas par darba ņēmējiem iesniedz ne vēlāk kā 3 darbdienas pēc statusa maiņas.”
Lai arī izmaiņas ir radītas, lai atvieglotu ziņu sniegšanu, tomēr MK noteikumos joprojām ir nepilnības, kas rada apmulsumu. Plašāk par nepilnībām un citām izmaiņām lasi publikācijā.
2.vieta – avansa izsniegšana kā pārkāpums?
Avansa izsniegšanas jautājumi joprojām ir ļoti aktuāli lasītāju vidū, jo arī šī mēneša tops bez tiem neiztiek. Modrīte Johansone publikācijā “Vai nepārtraukta avansa izsniegšana ir pārkāpums?” (iFinanses.lv, 17.06.2024.) skaidro savu, zvērināta revidenta, viedokli par to, vai avansa nepārtraukta izsniegšana un atgriešana, lai izvairītos no nodokļu sloga, var tikt uzskatīta par pārkāpumu, apskatot gan situāciju, kad avansi tiek izsniegti juridiskai personai, gan fiziskai personai.
M. Johansone atgādina: “Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.panta14.daļā ir noteikts, ka nodokļu administrācija nosaka nodokļa maksājuma apmēru, ņemot vērā nodokļu maksātāja atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Tā kā šis ir nodokļu “jumta likums”, tad princips, ka darījuma ekonomiskā būtība prevalē pār tā juridisko formu, ir attiecināms uz visiem nodokļiem un nodevām, arī tad, ja konkrētajā nodokļu likumā tas nav ierakstīts. Tāpēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaudes gadījumā ņems vērā ne tikai to, kāds līgums ir noslēgts, bet arī izvērtēs darījuma ekonomisko būtību.” Tātad uzņēmumam ir jāparūpējas ne tikai par grāmatvedības attaisnojošo dokumentu nodrošināšanu, bet ir jāspēj arī pamatot, kāds ir darījuma mērķis, kāpēc šāds darījums ir noticis.
Tikpat uzmanīgiem jābūt arī ar darbiniekiem izsniegtajiem avansiem. Autore atgādina: “Ja darbiniekam avanss izsniegts saimnieciskās darbības vajadzībām kā avansa norēķinu personai, tad ir jāseko, lai darbinieks norēķinās par izmaksāto summu, iesniedzot atskaiti ar pievienotiem čekiem vai atmaksājot neiztērēto summu 90 dienu laikā no avansa izsniegšanas dienas. Ja norēķins būs kavēts vairāk par 90 dienām, tad summu, par kuru nebūs veikts norēķins, pielīdzinās darbinieka algotā darba ienākumiem jeb neto algai, un būs jāuzrēķina gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.”
Autore secina, ka nav viennozīmīgas atbildes uz jautājumu, vai nepārtraukta avansa izsniegšana ir vai nav pārkāpums. Avansa izsniegšana un atgriešana pati par sevi nav pārkāpums, bet ir jāskatās uz darījuma ekonomisko būtību, ne tikai juridisko formu. Tas, ka maksājumu nosauc par avansu, ne vienmēr nozīmē, ka tas ir avanss arī pēc būtības.
3.vieta – depozīta maksa grāmatvedībā
Topu noslēdzam ar vasarai, kad dzeramā ūdens patēriņa apjomi būtiski pieaug, aktuālu jautājumu: “Kā grāmatot depozīta maksu?” Situācijas iespējamas dažādas – uzņēmums to ir samaksājis, bet nevēlas atgūt, vai arī samaksājis un vēlas atgūt, nododot tukšo depozīta iepakojumu. Atbildi uz jautājumu sniegusi Iveta Freimane (iFinanses.lv, 18.06.2024.).
I. Freimane norāda: “Depozīta maksu grāmato, līdzīgi kā drošības naudas samaksu par precēm un pakalpojumiem, uzskaitot grāmatvedības kontā atbilstoši uzņēmuma apstiprinātajam kontu plānam.”
“Situācijā, kad uzņēmums nolemj nenodot depozīta iepakojumus, grāmatojuma konti būs atkarīgi no attiecīgā iegādātā produkta veida, proti, tie būs vai nu administratīvie izdevumi, vai pārējie saimnieciskie izdevumi. Attiecīgi grāmatojums varētu būt šāds:
- D Pārējie saimnieciskās darbības izdevumi,
- K Naudas līdzekļi vai Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem.
Savukārt, ja uzņēmums nolemj nodot depozīta iepakojumu, grāmatojumi būtu šādi - veicot samaksu vai reģistrējot no piegādātāja saņemto rēķinu par depozīta maksu:
- D Norēķini ar citiem debitoriem,
- K Naudas līdzekļi vai Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem.
Nododot depozīta iepakojumu, tiek samazināta depozīta maksa:
- D Naudas līdzekļi vai Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem (kredītrēķina gadījumā),
- K Norēķini ar citiem debitoriem.”
Svarīgi atcerēties, ja preču vai pakalpojumu izdevumi nav saistīti ar saimniecisko darbību, tad arī depozīta maksu nedrīkst uzskatīt par saimnieciskās darbības izdevumiem, to nepieciešams uzskaitīt atbilstošos grāmatvedības kontos. Šajā gadījumā jāatceras, ka ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus norāda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā un veic nodokļa nomaksu.
