Virtuālo aktīvu (Crypto Assets) intensīva apspriešana vispasaules kopienā, “Facebook” centieni ieviest savu globālo kriptovalūtu “Libra”, kā arī tas, ka uzņēmums “Prime Factor Capital Ltd” ir ieguvis pirmās kriptovalūtu jomā specializējošās, britu regulatoru atzītās investīciju kompānijas statusu, ka arī veiksmīgi sāktā bitkoinu fjūčeru testēšana kriptovalūtu platformā “Bakkt” turpina piesaistīt pasaules finanšu jomas profesionāļu uzmanību.
Kriptovalūtu vislabāk var raksturot kā finanšu instrumentu. Kriptovalūta ir plašāka virtuālo aktīvu kategorija, kas ietver kriptovalūtu (crypto currency), kriptopreces (crypto commodity) un kriptokuponus jeb tokenus (crypto tokens). Kaut arī visas kriptovalūtas ir virtuālie aktīvi, ne visi virtuālie aktīvi ir kriptovalūtas. No definīciju viedokļa šīs kategorijas savstarpēji pārklājas, jo šī joma joprojām atrodas attīstības stadijā, turklāt tās attīstība ir ļoti strauja. Jānorāda, ka Latvijā no 2019.gada 1.jūlija virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēji ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjekti, un to uzraudzību veiks Valsts ieņēmumu dienests.
Kas ir virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējs?
Saskaņā ar NILLTPFN likumu virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējs ir persona, kura sniedz virtuālās valūtas pakalpojumus, tai skaitā citu personu emitētās virtuālās valūtas maiņas pakalpojumu sniedzējs, kas lietotājiem nodrošina iespēju veikt virtuālās valūtas maiņu pret citu virtuālo valūtu, saņemot par to komisijas maksu, vai piedāvā iegādāties un atpirkt virtuālo valūtu, izmantojot atzītu likumīgu maksāšanas līdzekli.
Personas, kuras veic saimniecisko vai profesionālo darbību, kas nav minēta NILLTPFN likuma 3.pantā, taču maksājumus par saviem pakalpojumiem vai precēm pieņem kriptovalūtā, netiek uzskatītas par NILLTPFNL subjektiem, tomēr tas neatceļ ikvienas personas pienākumu aktīvi cīnīties pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, atbalstīt starptautisko sankciju ievērošanu un nekavējoties ziņot par aizdomīgiem darījumiem attiecīgajām uzraudzības un kontroles institūcijām.
Kādus riskus ietver darbības ar virtuālajiem aktīviem?
Latvijas Republikas likumi un citi normatīvie akti neaizliedz veikt darbības ar virtuālajiem aktīviem, tostarp saņemt maksājumus kriptovalūtās, taču jāatceras šādiem aktīviem piemītošais augstais svārstīguma līmenis un lielie operacionālie riski. Ir jāapzinās arī tas, ka šādiem darījumiem tiek pievērsta īpaša uzmanība gan no valsts, gan finanšu institūciju puses, jo darījumi ar kriptovalūtām vairumā gadījumu ir anonīmi vai pseidoanonīmi un līdz ar to šīs valūtas arī plaši tiek izmantotas kriminālu darbību finansēšanai, tai skaitā nolūkos, kas saistīti ar naudas atmazgāšanu un izvairīšanos no nodokļu samaksas.
Lai nodrošinātu atbilstību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) prasībām, ieteicams strādāt ar institūcijām (biržām), kuras atrodas oficiālo finanšu iestāžu kontrolē. Piemēram, uzņēmums "Crypto Facilities Ltd" ir autorizēts (FRN: 757895) un pakļauts Apvienotās Karalistes Finanšu uzraudzības iestādes (UK’s Financial Conduct Authority) regulējumam.
Uzņēmumiem, kuri pieņem maksājumus kriptovalūtās, jāsaglabā visa dokumentācija, kas apliecina darījuma precīzu ekonomisko pamatojumu, atbilstību to biznesa vajadzībām un transakciju lietderīgumu un leģitimitāti no AML kritēriju viedokļa, kā arī jāatspoguļo darījumi grāmatvedības uzskaitē, lai aprēķinātu un samaksātu attiecīgos nodokļus.
Ņemot vērā to, ka nepastāv globāls regulējums, kas vērsts uz risku pareizu pārvaldību, kā arī, lai nepieļautu, ka noziedzīgi elementi ar iepriekšēju nodomu vai bez tā izmanto attiecīgās operācijas naudas atmazgāšanas nolūkos, uzņēmumiem ir strikti jāpieturas pie pašregulējuma normām, tas ir, jāizveido iekšējās kontroles sistēma, ievērojot AML prasības, KYC ("Pazīsti savu klientu!”) procedūras un veicot saprātīgas darbības NILLTPFN likumā noteikto prasību izpildei.
Patlaban likumdevēji vienbalsīgi atbalsta kopīgu, globālu vadlīniju izstrādi ar virtuālajiem aktīviem veicamo operāciju jomā un enerģiski strādā šajā virzienā. Vienlaikus, palielinoties informētībai un izpratnei par blokķēdes tehnoloģiju lomu inovāciju procesos, pozitīvā virzienā mainās arī likumdevēju attieksme. Piemēram, 2019.gada 16.jūlijā notikušajā sanāksmē, kurā tika uzklausīts ASV Senāta Banku komitejas viedoklis par "Facebook" projektu "Libra", senators Braiens Šacs (Brian Schatz) (Havaju štats, Demokrātiskā partija) paziņoja, ka Amerikas Savienotajām Valstīm ir ļoti svarīgi izvairīties no atpalikšanas blokķēdes tehnoloģiju revolūcijā. Līdzīgā veidā aizstāvību kriptovalūtu tehnoloģijām pauda arī senatore Kirstena Sinema (Kyrsten Sinema) (Arizonas štats, Demokrātiskā partija). Savukārt senators Pets Tūmijs (Pat Toomey) (Rodailendas štats, Republikāniskā partija), piebalsodams saviem kolēģiem, paziņoja, ka "Mēs nedrīkstam novērst to, kas var kļūt par milzīgu finansiālo jaunievedumu. Blokķēdes tehnoloģijām piemīt liels potenciāls”.
